Latvijas Jūras akadēmijas reorganizācija šķiet nenovēršama

© piqsels.com

Satiksmes ministrija jūrniecības nozari atstājusi vienu cīņā par Latvijas Jūras akadēmijas saglabāšanu, un tas nozīmē, ka jūrniecības izglītība tās līdzšinējā unikalitātē visticamāk lemta norakstīšanai. Jūrnieku kalve tiks padarīta par Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienību formālai zinātniskās pētniecības kritēriju izpildei.

Jūrniecības nozarei nepieciešams, lai augstskola kopā ar koledžu ražotu jūrniekus un pēc iespējas vairāk virsnieku. Turpretim Izglītības ministrijai šķiet, ka ražot nepieciešams zinātni. Kādu brīdi Satiksmes ministrija aizstāvēja nozares pozīciju, ka jūrniecības izglītībai ir saglabājama autonomija, jo tieši tā ir garants Latvijas jūrniecības augstajam starptautiskajam prestižam, kas savukārt nodrošina visplašākās darba iespējas pasaulē. Taču šobrīd nozares organizācijas ar saviem iebildumiem un šaubām atstātas vienas. Tiesību aktu projektu publiskajā portālā jau ir ievietots Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju”, saskaņojumu termiņš iztecējis, un kaut kad drīzumā pēc nelielas piefrizēšanas dokuments dosies uz Ministru kabineta sēdi.

Reorganizācijas pamats

Lūk, divi svarīgākie punkti sagatavotajā projektā:

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 11. panta otro daļu un trešās daļas 2. punktu ar 2022. gada 1. augustu reorganizēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts izglītības iestādi, atvasinātu publisku personu - Latvijas Jūras akadēmiju (turpmāk - akadēmija) - un nododot to valsts dibinātai izglītības iestādei, atvasinātai publiskai personai - Rīgas Tehniskajai universitātei. Akadēmija turpina pastāvēt kā Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība. Rīgas Tehniskā universitāte ir akadēmijas tiesību un saistību pārņēmēja.

Noteikt, ka pēc akadēmijas reorganizācijas Rīgas Tehniskā universitāte: 2.6. pārņem Latvijas Jūras akadēmijas Jūrskolu un turpina īstenot līdz šim īstenotās profesionālās vidējās izglītības programmas “Jūras transports” un “Kuģu mehānika” ar piešķiramo profesionālo kvalifikāciju - Sardzes stūrmanis uz kuģiem, mazākiem par 3000 BT, un sardzes mehāniķis uz kuģiem ar galveno dzinēju jaudu mazāku par 3000 kW.

Pirmā noslīka Policijas akadēmija

“Neatkarīgā” jau vēstīja, ka “Jūrnieki nepiekrīt akadēmijas reorganizācijai”, jo kā nozare nevēlas piedzīvot to pašu, ko iekšlietas pēc Policijas akadēmijas likvidācijas 2010. gadā. Līdz ar izglītības kvalitāti gan profesijas prestižs nogāzās lejā, gan izmeklēšanas kvalitāte. Šobrīd policijas izglītības sistēma jābūvē no nulles. Un tas pats tagad draud jūrniecības nozarei. Neviens nekļūs par izcilu jūrnieku tāpēc, ka iesēdīsies airu laivā. Jaunie jūrnieki ir kvalitatīvi jāapmāca. Taču solītajai autonomijai un kvalitātei citas akadēmiskas iestādes ietvarā jūrnieki netic. Lūk, citāts no pērnruden rakstītas jūrniecības organizāciju kopīgas atklātās vēstules:

“Mūsu nozare ar jēdzienu “autonomija” saprot neatkarīgu, iekšēji konsolidētu jūrniecības izglītības iestāžu tīklu, kuru veido Latvijas Jūras akadēmija, abas jūrniecības koledžas un augstākās izglītības iestāžu struktūrā esošās jūrskolas, kas ir specializētas kuģa virsnieku sagatavošanā jūrniecības starptautiski reglamentētajās profesijās. Diemžēl Izglītības ministrija mums nesaprotamu iemeslu dēļ nevēlas ieklausīties un iedziļināties jūrniecības sabiedrības viedoklī tik specifiskas profesijas speciālistu sagatavošanā.”

Kāpēc ne okeanogrāfijas institūts

Ministrija tā arī neieklausījās, ministrija neiedziļinājās, un tagad uz priekšu tiek dzīts faktiski jau 2012. gadā tapis un turpmāko gadu gaitā vairākkārt izbrāķēts reorganizācijas plāns. Latvijas Jūrniecības savienības valdes priekšsēdētājs Antons Vjaters spriež, ka tad, ja svarīgākā jūrniecības izglītības komponente būtu zinātne un pētniecība, toreiz deviņdesmitajos gados Latvijā tiktu izveidots Okeanogrāfijas institūts. Taču izveidoja Latvijas Jūras akadēmiju, jo nozarei ir nepieciešami jūrnieki. Bet nu jau izskatoties, ka šī cīņa ir zaudēta. Izglītības ministrija tikusi pie vēl viena stipra papīra - Augstākās izglītības padomes saskaņojuma.

Padome konceptuāli atbalstījusi rīkojuma projekta tālāku virzību, tiesa gan, ar vairākām atrunām. Piemēram, rīkojuma projektu nevar pamatot ar Augstskolu likuma 11. panta trešās daļas 1. punktu, kas noteic reorganizētās augstskolas pastāvēšanas izbeigšanos, ja vienlaikus anotācijā teikts, ka rīkojuma projekta mērķis ir saglabāt autonomu jūrniecības izglītības sistēmu. Un rīkojumā būtu precizējams Jūrskolas tiesiskais statuss pēc Latvijas Jūras akadēmijas reorganizācijas.

Es airu laivā iesēžos...

Augstākās izglītības padome arī norāda, ka līdz vasaras beigām vēl neuzsākto reorganizāciju ar visu mācību programmu, studentu, mantas un saistību pārņemšanu pabeigt pilnīgi noteikti nav iespējams, tāpēc padome aicina noteikt saprātīgus reorganizācijas termiņus. Vēl esot būtiski saglabāt un respektēt Latvijas Jūras akadēmijas un jūrniecības izglītības vēsturiskās tradīcijas, tajā skaitā formas tērpu izmantošanas tradīcijas. Ir būtiski saglabāt arī to identitāti, kas atspoguļojas Latvijas Jūras akadēmijas nosaukumā un nodrošina lokālo un starptautisko atpazīstamību.

Bet, iespējams, pats svarīgākais Augstākās izglītības padomes ieteikums - reorganizācijas īstenotājiem būtu jāpanāk vienots jūrniecības nozares atbalsts akadēmijas reorganizācijai.

Šobrīd Latvijas Jūras akadēmijas reorganizāciju Izglītības ministrijas iecerētajā izpildījumā atbalsta pamatā tie, kuri varbūt kādreiz ir pasēdējuši airu laivā. Labākajā gadījumā.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais