Latvija atbalstīs vārda brīvības/naida runas kriminalizāciju

© Neatkarīgā

Latvijas pozīcijai jautājumā par naida runas kriminalizāciju Eiropas Savienības līmenī piešķirts ierobežotas pieejamības statuss. Šodien to izskata Saeimas Eiropas lietu komisijā. Taču, ņemot vērā iepriekš Ministru kabinetā izskatīto Tieslietu ministrijas ziņojumu un ministra Jāņa Bordāna personisko pozīciju, kas pausta neformālajā Eiropas ministru sanāksmē februārī, nav pamata šaubīties – valdošā koalīcija atbalsta vārda brīvības ierobežošanu visskarbākajā versijā.

Lai gan šobrīd, šķiet, visus prātus pārņēmis Krievijas noziedzīgais iebrukums Ukrainā, tomēr Latvijas un ES politikā ir lietas, kas stūrgalvīgi tiek virzītas uz priekšu pat ārkārtējos apstākļos, it kā tās būtu tikpat nozīmīgas. Viena no tām ir naida runas kriminalizācija, un principā Latvijas valdība jau ir pateikusi, ka šim radikālajam solim piekrīt, savu pozīciju iepriekš nesaskaņojot nedz ar Latvijas sabiedrību, nedz arī likumdevēju.

Ministri Lillē tikai parunājušies

Februāra sākumā Lillē Francijā notika Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padomes neformālā sanāksme, un tieslietu ministrs, premjera biedrs Jānis Bordāns uz turieni Latvijas vārdā aizveda konceptuālu piekrišanu. Tad arī atklājās, ka Saeimā par to nekas nav zināms un “Bordānam jāskaidro deputātiem Latvijas pozīcijas noklusēšana”.

Vairāki deputāti iesniedza oficiālu jautājumu “Par ministra rīcību, uzņemoties saistības Latvijas vārdā piekrist naida runas atzīšanai par ES mēroga noziegumu”. Saeimas deputātu pieprasījumu ignorēt nedrīkst pat tad, ja deputāti pārstāv opozīciju, bet atbildētājs ir premjera biedrs. Tā nu biedrs Bordāns atbildēja - viņš neformālajā sanāksmē nav Latvijas vārdā sniedzis piekrišanu kriminalizēt naida runu Eiropas Savienības mērogā, bet tikai paudis viedokli.

Atbilde deputātiem

Lūk, citāts no ministra atbildes deputātiem:

“(..) neformālajā ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes

sanāksmes darba kārtībā bija iekļauts diskusiju bloks par cīņu pret naida noziegumiem - sadarbība starp tiesu varas iestādēm un digitālajām platformām. Šī jautājuma kontekstā tieslietu ministri bija aicināti paust viedokli, nevis pieņemt lēmumu, vai tiešsaistes naida runas un naida noziegumu iekļaušana ES noziedzīgu nodarījumu sarakstā “EU-crimes”,

kas definēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 83. panta 1. punktā, apliecina apņemšanos stiprināt cīņu pret naida runu un naida noziegumiem.” Lietas būtību šī atrakstīšanās gan nemaina, jo viedoklim sekos lēmums, un lēmuma rezultāts, ja neviena valsts neuzliks veto, finālā būs saistoša ES direktīva. Ministru kabinets ir akceptējis Tieslietu ministrijas ziņojumu, kurā tiek atbalstīta naida runas kriminalizācija. Lai arī Saeimā Latvijas oficiālā pozīcija noslepenota, nav nekāda pamata uzskatīt, ka Latvija liks šķēršļus vārda brīvības ierobežošanai. Jau 3.-4. martā notiek Eiropas Savienības Tieslietu un iekšlietu ministru padome, kurā tad arī tiks dota oficiāla Latvijas piekrišana Eiropas Komisijas un padomē prezidējošās valsts Francijas plānam ierobežot vārda brīvību.

Pavadošajā informatīvajā ziņojumā, kas skatīts Eiropas lietu komisijā, teikts:

“Latvija konceptuāli atbalsta naida runas un naida noziegumu iekļaušanu Eiropas Savienības definēto noziegumu sarakstā atbilstoši LESD 83. panta 1. punktam, kas tādējādi nodrošinātu efektīvu un visaptverošu pieeju Eiropas Savienības līmenī un veicinātu dalībvalstu sadarbību cīņā ar šāda veida noziegumiem un cietušo personu aizsardzību.”

Bez naida - par karu?

Ko naida runas kriminalizācija var nodarīt demokrātijai un vārda brīvībai? To, ka ikvienu atšķirīgu viedokli un ikvienu domu, kas atšķiras no vispārpieņemtās, varēs pasludināt par noziedzīgu un vajāt jebkurā Eiropas valstī. Atšķirīgs viedoklis, kas varas iestāžu ieskatā ir naidīgs, būs pielīdzināms tādiem smagiem noziegumiem kā terorisms, cilvēku tirdzniecība, bērnu seksuāla izmantošana, nelegāla narkotiku un ieroču aprite. Galvenais pamats naida runas kriminalizācijai ir konservatīvās sabiedrības kritiskā attieksme pret LGBT ideoloģijas izplatību, kā arī musulmaņu migrantu invāziju Eiropā. Kā šāda direktīva ietekmēs runas brīvību kontekstā ar citiem procesiem un notikumiem Eiropas sabiedrībā, piemēram, Krievijas iebrukumu Ukrainā, nav skaidrs. Vērsties taču varēs pret naida runu abās frontes pusēs. Prakse to rādīs - ne velti Valsts policija jau izziņojusi, ka veido speciālu interneta policijas nodaļu, kas filtrēs indivīdu komunikāciju virtuālajā vidē un nepieciešamības gadījumā vērsīsies pret naida runas paudējiem. Bet kas īsti ir naida runa? Jebkas. Jebkādi izteikumi par jebko, un par jebko varēs vajāt ikvienu politiķi, žurnālistu, mākslinieku. Ikvienu Eiropas Savienības iedzīvotāju. To pieļauj Eiropas Padomes akceptētā definīcija: “Naida runa pārklāj visas izteiksmes formas, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot: neiecietību, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.”

Vien jāatgādina, ka Ukrainā šobrīd lielā skaitā ir iebrukuši “ārvalstu izcelsmes cilvēki” un tikai agresīvs nacionālisms, naids pret okupantiem un neizsmeļama dzimtenes mīlestība vēl sargā šo valsti no iznīcības.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais