Ģenerālprokuratūra rosina totālu iedzīvotāju finanšu kontroli

© Neatkarīgā

Valdība plāno ieviest valstī visaptverošu finanšu kontroli, konfiscējot iedzīvotājiem viņu neuzrādītos ienākumus. Runa vairs nav tikai par krievu un ukraiņu bagātnieku arestētiem kontiem bankās, bet ikvienu melnā darba darītāju – frizieri, automehāniķi, celtnieku –, kas dzīvo pāri saviem oficiālajiem ienākumiem, jo saņem naudu aploksnē. Kriminālprocesi netiks rosināti, un aizdomās turamajiem pašiem būs jāpierāda, kur ņēmuši naudu mašīnai, mājai vai tālākam ceļojumam.

Ja Ģenerālprokuratūras ierosinājums tiks ieviests dzīvē, notiks nacionāla mēroga taisnošanās. 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms bija audzis līdz 25,5% no IKP, un 2021.-2022. gadam ekonomikas profesora Arņa Saukas prognoze bija vēl sliktāka. Aplokšņu algas, neuzrādīti ienākumi un neuzrādīti darbinieki. Pilnīgi vai daļēji pelēkajā ekonomikā atrodas ceturtā daļa Latvijas biznesa, un tas nozīmē, ka naudas konfiskācija skars ievērojamu daļu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju. Turklāt ģenerālprokurors Juris Stukāns rosina noteikt salīdzinoši zemu slieksni, pēc kura pārsniegšanas iedzīvotājiem būs jāizskaidro neatbilstība starp oficiāli deklarētajiem un reālajiem ienākumiem, vien 5000 eiro.

Jādeklarējas būs visiem

Inflācijas apstākļos naudas vērtība strauji krītas. Pašlaik par 5000 eiro var nopirkt, piemēram, 2010. gada ražojuma ģimenes auto “Ford S-Max”. Kā šī iedzīvotāju ienākumu kontroles shēma strādās praksē, šobrīd var tikai minēt, jo tās ieviešanai grozījumi veicami vismaz četros likumos. Iespējams, šādi: ja ēnu ekonomikā strādājoša friziere vai pavārs ar pieticīgiem oficiāliem ienākumiem bez kredīta palīdzības iegādāsies ģimenei šādu auto, Valsts ieņēmumu dienests pieprasīs pierādīt naudas izcelsmi. Ja cilvēks nevarēs vai pierādījumi tiks atzīti par nepietiekamiem - mašīna vai nauda tiks konfiscēta. Tāds ir plāns - turpmāk ienākumi būs jādeklarē pilnīgi visiem.

Pēdējā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicināja Ģenerālprokuratūru iesniegt priekšlikumus par personas neuzrādītu naudas līdzekļu piedziņu bez kriminālprocesa uzsākšanas. Ģenerālprokuratūra priekšlikumus ir sagatavojusi, un ģenerālprokurors Juris Stukāns tos prezentēs nākamajā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē 3. martā.

Stukāna ierosinājumi

“Neatkarīgās” rīcībā ir vēstules kopija, ko ģenerālprokurors nosūtījis premjeram, savlaicīgi iepazīstinot viņu ar saviem priekšlikumiem. Tajā skaidrots, ka pašlaik, lai konfiscētu noziedzīgi iegūtu mantu, vienmēr jāuzsāk kriminālprocess, kam jārezultējas ar personas saukšanu pie atbildības un jāgūst konkrēti pierādījumi, lai atzītu, ka manta ir noziedzīgi iegūta, un to konfiscētu. Taču bieži vien noskaidrot līdzekļu izcelsmi ir neiespējami. Pazīmes ir, bet pierādījumu nav. Konfiscēt neko nevar. Tālāk vēstulē aprakstīta vairāku ārvalstu prakse, kur šādos gadījumos līdzekļi tiek konfiscēti, balstoties uz “pamatotām aizdomām”. Slovēnijā slieksnis esot 50 000 eiro, arī Lielbritānijā konfiscējamā īpašuma vērtībai jābūt vismaz 50 000 eiro. Bet Latvijā tiek piedāvāti desmit reizes mazāka summa. Lūk, citāts no vēstules:

“Konstatējot, ka personas mantas (naudas līdzekļu) vērtība pārsniedz noteiktu summu, piemēram, 5000 eiro, kas neatbilst personas likumīgajiem ienākumiem, tiktu uzsākta finanšu izmeklēšana un personai rastos pienākums pierādīt mantas (naudas līdzekļu) izcelsmes likumību. Pamatojoties uz pierādījumu pārsvaru, civilprocesa kārtībā tiktu izlemts jautājums par mantas (naudas līdzekļu) izcelsmes likumību un konfiskāciju. Atšķirībā no kriminālprocesa pierādījumu nasta tiktu pārlikta uz mantas (naudas līdzekļu) turētāju, un neatbilstības konstatēšana būtu pietiekams pamats mantas (naudas līdzekļu) konfiskācijai.”

Tātad šī ir vēl viena joma, kurā nevainības prezumpcija tiek atcelta un visi iedzīvotāji tiek uzskatīti par potenciāliem noziedzniekiem, ja nespēj pierādīt pretējo. Personu likumīgo ienākumu noteikšanu nodrošinās vispārējs ienākumu deklarēšanas pienākums. Pret personu ierosināto izmeklēšanu varēs noslēgt arī agrāk, noslēdzot vienošanos par atbilstošas kompensācijas iemaksāšanu valsts budžetā.

Advokātes Daigas Siliņas komentārs

“Neatkarīgā” lūdza komentēt ģenerālprokurora ierosinājumus zvērinātai advokātei Daigai Siliņai. Viņa specializējas finanšu lietās, kurās līdzekļu aresti un konfiskācija piemēroti ārvalstu pilsoņu noguldījumiem Latvijā. Bet tagad ir runa par vietējiem iedzīvotājiem. Te viņas komentārs:

“Runas par jauna vispārēja iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas pienākuma noteikšanu nav vērtējamas nopietni. Ģenerālprokurora priekšlikums demonstrē nekompetenci iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas kontroles jautājumos. Esošā ienākumu deklarēšanas sistēma un VID rīcībā esošie instrumenti jau pašlaik ļauj precīzi kontrolēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu un datu nesakritības gadījumā veikt attiecīgus pasākumus, tajā skaitā, konstatējot pazīmes, kas liecina par līdzekļu izcelsmes noziedzīgumu, uzsākt kriminālprocesu, lai tā ietvaros risinātu konfiskācijas jautājumu. Vēlos norādīt, ka ģenerālprokurors savos izteikumos nav bijis pietiekami “precīzs”. Vēstulē norādīts, ka, lai konfiscētu mantu, vienmēr jāuzsāk kriminālprocess, kam jārezultējas ar personas saukšanu pie atbildības un jāiegūst konkrēti pierādījumi, lai atzītu, ka manta ir noziedzīgi iegūta, un to konfiscētu, tomēr praksē konfiskācija ar visai šaubīgu tiesisko pamatojumu tiek piemērota daudz plašāk, arī gadījumos, kad konkrēti pierādījumi mantas noziedzīgai izcelsmei netiek iegūti.

Vispārējās deklarēšanas priekšlikums, kas ir vērsts uz primitīvas un tiesiski apšaubāmas mantas konfiscēšanas kārtības ieviešanu, ir vērtējams ļoti kritiski.

Ģenerālprokuroram ir nevis jānodarbojas ar šādu tiesību jaunradi, bet būtu jāveic nopietna revīzija par kriminālprocesiem, kas uzsākti pēdējo triju gadu laikā pēc Krimināllikuma 195. panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, no kuriem tika izdalīti materiāli par noziedzīgi iegūtu mantu un vienkāršotā procedūrā veikta konfiskācija. Sabiedrībai nepieciešams pārliecināties, cik tad daudzi kriminālprocesi ir rezultējušies ar personu saukšanu pie atbildības un kāds ir šo kriminālprocesu iznākums, kuros manta ir konfiscēta.”

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais