Ģenerālprokuratūras ieteiktais iedzīvotāju neuzrādītās naudas konfiskācijas slieksnis no 5000 eiro būtu jāpalielina vismaz līdz 20 000 eiro. Pretējā gadījumā par zeķē sakrāto vai neakurāti mantoto naudu un īpašumu būs spiesta taisnoties ceturtā daļa ekonomiski aktīvās populācijas. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība šādu plānu neatbalsta.
Tas nebūtu taisnīgi, ja visa atbildība par Latvijā gadiem ilgi pastāvošo ēnu ekonomiku tiktu uzlikta melnā darba darītājiem, kas faktiski ir šīs ēnu ekonomikas upuri - frizieriem, automehāniķiem, pavāriem. Arī visas līdzšinējās valdības ir līdzatbildīgas valstī plaši izplatītajā aplokšņu algu kultūrā, jo pieļāvušas šīs kultūras iesakņošanos.
Ģenerālprokurora Jura Stukāna ierosinājumi par iedzīvotāju neuzrādītās naudas konfiskāciju tika izskatīti Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē. Tā ir institūcija, kas koordinē valsts pārvaldes iestāžu un nevalstisko organizāciju darbības ēnu ekonomikas apkarošanas jomā. Premjera vadītajā padomē darbojas gandrīz visi ministri, tiesībsargājošo iestāžu vadītāji, uzņēmēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji, Pašvaldību savienība, Veselības inspekcija un, protams, arī Valsts ieņēmumu dienests, kam, pēc Ģenerālprokuratūras domām, būtu jānodarbojas ar iedzīvotāju neuzrādīto ienākumu konfiskāciju.
Plašāk par šo ieceri “Neatkarīgā” jau vēstīja publikācijā “Ģenerālprokuratūra rosina totālu iedzīvotāju finanšu kontroli”. Ierosinājuma būtība ir konfiscēt iedzīvotājiem visu naudu un īpašumu, kas pārsniedz viņu deklarētos ienākumus par 5000 eiro. Tas nozīmētu, ka faktiski ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kas dzīvo pāri saviem oficiālajiem ienākumiem, jo saņem naudu aploksnē, būs tā jāatdod valstij - naudā vai graudā, ja tas, piemēram, ir dzīvoklis. Kriminālprocesi netiks rosināti, un aizdomās turamajiem pašiem būs jāpierāda, kur ņēmuši naudu mašīnai, mājai vai tālākam ceļojumam.
“Atšķirībā no kriminālprocesa pierādījumu nasta tiktu pārlikta uz mantas (naudas līdzekļu) turētāju, un neatbilstības konstatēšana būtu pietiekams pamats mantas (naudas līdzekļu) konfiskācijai,” savu priekšlikumu vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam skaidro ģenerālprokurors Juris Stukāns. Un šī ir ļoti būtiska nianse - nevainības prezumpciju ir iecerēts atcelt. Tātad krimināltiesībās vispāratzītais princips, ka ikviena persona ir nevainīga, līdz tās vaina nav pierādīta likumā noteiktajā kārtībā, vairs nedarbosies. Turpmāk par vainīgu būs uzskatāma ikviena persona, ja tā nespēs pierādīt pretējo. Vecmāmiņa atstājusi dzīvokli, bet juridiski papīri nav sakārtoti - pats vainīgs. Vairāku gadu laikā sakrāta skaidra nauda, bet bankai par to nekas nav zināms - pats vainīgs. Šāda kārtība, protams, būs pamats gan aplokšņu algu saņēmēju nežēlīgai pārmācīšanai un valsts budžeta papildināšanai, gan netaisnīgiem pārpratumiem, kad cilvēkiem tiek atņemti godīgi pelnīti ienākumi.
Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdes ir slēgtas. Darbu koordinē Finanšu ministrija. “Neatkarīgā” lūdza komentēt, vai padomes dalībnieki ģenerālprokurora iesniegtos priekšlikumus atzina par labiem esam. No atbildes noprotams, ka ierosinājums par vispārējo ienākumu deklarēšanu un neuzrādītās naudas konfiskāciju tiks virzīts tālākai apspriešanai tieslietu darba grupās. Lūk, ministrijas skaidrojums:
“Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē tika diskutēts par iespējamajiem ieguvumiem no Ģenerālprokuratūras ierosinātajiem priekšlikumiem par iespējamo tiesisko risinājumu cīņai ar nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem. Padomes dalībnieki uzklausīja ģenerālprokurora, tieslietu ministra, Finanšu ministrijas, kā arī citu padomes locekļu viedokļus. Tika nolemts turpināt ekspertu darbu Tieslietu ministrijā izveidotajās darba grupās par administratīvā procesa, kriminālprocesa un civilprocesa jautājumiem, pieaicinot Iekšlietu ministrijas, Finanšu izlūkošanas dienesta, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjus, kā arī iesaistot nevalstiskos sadarbības partnerus. Saistībā ar Ģenerālprokuratūras ierosinātajiem priekšlikumiem Ministru prezidents uzdeva Tieslietu ministrijai līdz š.g. maijam iesniegt izskatīšanai Padomes sēdē informāciju par paveikto darbu un rezultātiem.”
Tomēr ne visi ēnu ekonomikas apkarotāji padomes sēdē bija sajūsmā par ideju ceturtajai daļai ekonomiski aktīvo iedzīvotāju konfiscēt neuzrādīto naudu un mantu. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība uzskata, ka 5000 eiro slieksnis ir krietnu par zemu. Kā skaidro tautsaimniecības eksperts Mārtiņš Svirskis, šāda norma ietekmētu pārāk daudz darba ņēmēju. Arī tos, kuri algu aploksnē saņem nelabprāt, taču nespēj mainīt esošo situāciju. “Viņi jau tāpat tiek apčakarēti, bet valsts tagad viņus vēl dubultā sodīs par to, ka nav veiktas pietiekamas sociālās iemaksas.” Tāpat jārēķinās ar iespēju, ka ne vienmēr visi dokumenti ir kārtībā, piemēram, mantotam nekustamajam īpašumam. Un kā pierādīt, kur vecmamma ņēma naudu, ko atstājusi mantojumā? Lai cīņa pret ēnu ekonomiku nepārvērstos iedzīvotāju mocīšanā, arodbiedrības aicina noteikt augstāku neuzrādītās naudas konfiskācijas slieksni. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns atgādina, ka paša ģenerālprokurora sniegtajā skaidrojumā piesaukta citu valstu pieredze ēnu ekonomikā cirkulējošo līdzekļu izņemšanā, un Lielbritānijā šis slieksnis ir 50 000 sterliņu mārciņu.
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju maksātspēju un iekšzemes kopprodukta apjomu uz vienu cilvēku, adekvāts slieksnis, no kura neuzrādītā nauda jākonfiscē, būtu 20-25 tūkstoši eiro.
Finanšu ministrijas mājaslapā ēnu ekonomikai ir veltīta atsevišķa sadaļa. Tajā var uzzināt, piemēram, kāpēc ēnu ekonomika ir slikta: Ēnu ekonomika rada negodīgu konkurenci un izkropļo tirgu. Ēnu ekonomika negatīvi ietekmē arī nodokļu iekasēšanu un samazina valsts budžeta ieņēmumus. “Diemžēl ne visi nodokļu nemaksātāji apzinās, ka tieši viņu nenomaksāto nodokļu dēļ ir jāslēdz slimnīca, jāslēdz skola, jāsamazina policistu skaits, jābrauc pa nelabotu ceļu, valsts nevar apmaksāt zāles slimam bērnam utt.” Turpat var izlasīt arī, ka “Latvijā šobrīd krīzes dēļ ir jāveic budžeta konsolidācija, kas nozīmē vai nu ieņēmumu palielināšanu, vai izdevumu samazināšanu”. Šis apgalvojums neatbilst patiesībai, jo Latvijas valdība pēdējos divus gadus vētraini tērē aizņemtus līdzekļus. Vienkārši informācija ministrijas vietnē par ēnu ekonomiku ir novecojusi. Teorētiski šobrīd ēnu ekonomika valstī būtu jāapkaro atbilstoši jaunajam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam 2021.-2025. gadam. Pašlaik jau esam krietni tālu 2022. gadā, bet dokuments joprojām ir izstrādes stadijā. Taču ēnu ekonomikā nodarbinātajiem un jo īpaši viņu darba devējiem jārēķinās, ka to dokumentu kaut kad jau sacerēs, un tad valsts ieņēmumu dienests nāks pakaļ viņu neuzrādītajai naudai. Jautājums tikai - vai pakaļ katram centam.