Sola labot netaisnību, jo pašreiz jaunās māmiņas ir nolemtas mazākai pensijai

VECĀKU pabalstu mēnesī saņem ap 20 000 vecāku, kuri atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī 33 500 vecāku saņem bērna kopšanas pabalstu. Likuma izmaiņas vistiešāk attieksies uz vecāku pabalsta saņēmējiem © Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Politiķi beidzot saņēmušies mazināt netaisnību pret jaunajiem vecākiem, kuri pēc bērna piedzimšanas dodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Netaisnība ir saistīta ar sociālajām iemaksām, kuras bērna kopšanas laikā tiek veiktas no minimālas summas un kas samazina nākotnes sociālās garantijas cilvēkiem, kuriem ir bērni.

Eiropas Komisija ziņojumā par Latviju jau pirms vairākiem gadiem secināja, ka sieviešu saņemtā vidējā pensija ir par 39 procentiem mazāka nekā vīriešu un viens no iemesliem ir tas, ka laikā, kamēr sieviete uzņemas rūpes par bērniem, par viņu maksā pavisam niecīgas sociālās iemaksas.

Kopjot bērnu, mazina nākotnes pensiju

Ģimenē piedzimstot mazulim, parasti viens no vecākiem dodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un šā atvaļinājuma laikā par šo personu valsts veic sociālās iemaksas. Pašlaik ir noteikts, ka iemaksas pensiju, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai tiek veiktas tikai no bērnu kopšanas pabalsta - 171 eiro, un tas ir neatkarīgi no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām. Piemēram, līdz bērna piedzimšanai persona ir strādājusi ar atalgojumu vidējās algas līmenī, tas ir, virs tūkstoš eiro, pēc bērna piedzimšanas vecāku pabalstu aprēķina atkarībā no algas, taču sociālās iemaksas šajā posmā sāk maksāt no 171 eiro.

Eiropas Komisijas jau pirms daudziem gadiem publiskotais pētījums parādīja, ka šāda situācija ir netaisnīga, jo rezultātā sieviešu (tobrīd lielākā daļa vecāku, kas devās bērna kopšanas atvaļinājumā, bija sievietes, un tā tas ir joprojām) saņemtā vidējā pensija ir par 39 procentiem mazāka nekā vīriešu, un mātes pienākumi līdz ar to palielina pensiju atšķirību. Bērna audzināšanas dēļ sievietēm gandrīz visās Eiropas Savienībās dalībvalstīs zūd pensiju priekšrocības. Šos datus pašlaik aktualizējis Demogrāfisko lietu centrs, papildinot viedokli ar to, ka vairumā gadījumu šķēršļi saņemt līdzvērtīgu pensiju pieaug proporcionāli bērnu skaitam - jo vairāk bērnu, jo mazāka pensija.

Igaunijā vēl papildus iemaksā pensiju fondā

Piemēram, ja divas personas strādājot saņem valstī esošo vidējo algu - tūkstoš eiro - un viens no viņiem pēc bērna piedzimšanas dodas apmaksātā bērna kopšanas atvaļinājumā līdz bērna pusotra gada vecumam, tad iemaksas pensiju kapitālā, ko veic valsts, ir par gandrīz 166 eiro mazākas, nekā tās veic persona strādājot.

Tas samazina iemaksas pensiju kapitālā par gandrīz 3000 eiro, un tas savukārt rezultējas ar to, ka šai personai (lielākoties sievietēm) pensionējoties ikmēneša pensijas apmērs būs par 14 eiro mazāks nekā personai, kas strādāja.

Tas nozīmē, ka māmiņa, kura audzinājusi trīs bērnus, visu mūžu ik mēnesi saņems par 42 eiro mazāku pensiju nekā persona, kura šajā periodā saņēma tieši tādu pašu atalgojumu kā māte un turpināja strādāt.

Piemēram, Igaunijā valsts ne tikai veic sociālās iemaksas no vidējās algas valstī (1100 eiro mēnesī) par vienu no vecākiem, kuriem ir bērns līdz trīs gadu vecumam, bet arī veic papildu iemaksas pensiju fondā - četru procentu apmērā no vidējās apdrošināšanas algas, un tās tiek maksātas neatkarīgi no tā, vai vecāks strādā vai nē. Doma skaidra - lai nākotnē tas, ka tev ir bērni, nenozīmētu mazākas pensijas.

Sociālās iemaksas veiks no visa pabalsta

Netaisnība, kas skar jaunos vecākus, aktualizējusies arī valdībā un Saeimā, un beidzot pēc vairāku gadu sarunām izstrādāti priekšlikumi likuma izmaiņām, kurus Saeima pieņēmusi pirmajā lasījumā. Demogrāfisko lietu centra vadītājs Imants Parādnieks norāda, ka deklarācijā par K. Kariņa valdību un arī valdības rīcības plānā apskatīti šie jautājumi. Valdība ir apņēmusies mazināt ienākumu nevienlīdzību vecumdienās, kam nepieciešams noteikt, ka apmaksātajā bērna kopšanas laikā valsts veic sociālās iemaksas vecāku pensiju kapitālā pilnā apmērā no visa bērnu pabalsta, “panākot, ka jaunie vecāki tiek sociāli apdrošināti tādā iemaksu līmenī, kā iepriekš strādājot”. Valdības rīcības plāns savukārt jau konkrēti paredzēja izstrādāt grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, nosakot, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai veiktas no vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta apmēra, tā palielinot pensijas kapitālu personām bērna kopšanas laikā. Šos grozījumus valdība paredzēja izstrādāt jau 2019. gadā, taču tas noticis tikai tagad.

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka par personu, kura kopj bērnu līdz gada vai pusotra gada vecumam un saņem vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu, valsts no abu pabalstu kopsummas veic obligātās iemaksas šīs personas pensiju, bezdarba un invaliditātes apdrošināšanai. Plānots, ka no 2023. gada sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnībā tiks veiktas no speciālā budžeta. No 2025. gada iemaksas par bērna kopšanas pabalsta apmēru plānots veikt no pamatbudžeta, bet par vecāku pabalsta apmēru iemaksas turpinās veikt no speciālā budžeta.

Izpēte

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.