VK: 18 gadījumos amatpersonām var nākties atmaksāt izsaimniekotos līdzekļus

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Valsts kontroles (VK) ministriju un centrālo valsts iestāžu revīzijā šogad konstatēts rekordliels kļūdu apjoms – tas vismaz četras reizes pārsniedza ierasto, naudas izteiksmē gandrīz sasniedzot miljardu eiro. Atzinumus ar iebildēm saņēmušas divas ministrijas – Kultūras ministrija (KM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Arī šogad revīzijās konstatēti pārkāpumi, par kuriem Valsts kontrole vērsīsies atbildīgajās institūcijās, aicinot rīkoties kompetences ietvaros un izvērtēt amatpersonu atbildību. VK vadītājs Rolands Irklis pieļauj, ka 18 gadījumos varētu prasīt atmaksāt amatpersonām līdzekļus, kas izsaimniekoti. Piemēram, Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldē pretlikumīgās piemaksās izmaksāti 57,5 tūkstoši eiro. Labklājības un veselības resorā konstatēti gadījumi, kad Covid-19 piemaksas saņēmuši darbinieki, kuriem saskaņā ar likumu tās nepienācās. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijā pārkāpumi attiecināmi gan uz piemaksām izglītības iestādēs, gan uz nepamatoti izmaksātām stipendijām izglītojamiem.

Izglītības iestādēs nepamatoti piešķirtas piemaksas 35 355 eiro apmērā

Revidējot Izglītības un zinātnes ministriju, Valsts kontrole neguva pietiekamus un atbilstošus pierādījumus un nevarēja noteikt nepieciešamo labojumu apmēru par materiāliem līdzekļiem un veiktajiem maksājumiem 12 miljonu eiro apmērā. Desmit iestādēs nav veikta gada slēguma inventarizācija.

Saskaņā ar VK secināto, piemaksu izmaksa par darbu Covid-19 pandēmijas laikā pedagogiem, atbalsta personālam un auklēm par papildu slodzi un palielināto darba apjomu obligātā mācību satura apguvei (aptuveni 7 miljonu eiro apmērā) un individuālo konsultāciju apmaksai (aptuveni 4 miljonu eiro apmērā) kopumā atbilst normatīvajiem aktiem. Tajā pašā laikā VK norāda, ka šajā nozarē bijušas atšķirīgas pieejas, piešķirot vienreizējo 300 eiro atbalstu. Lai gan IZM to plānoja, ņemot vērā katram pedagogam individuāli noteikto slodzi, vairākas izglītības iestādes to nav ņēmušas vērā. Kopumā neatbilstoši piešķirtas piemaksas aptuveni 35 355 eiro apmērā.

Valsts kontrole

Vai dabas resursu nodoklis aizgājis neceļos?

Kā galvenais revīzijas jautājums Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā skatīta rīcība ar dabas resursu nodokļa (DRN) ieņēmumu palielinājumu. Palielinot DRN likmes un mainot sadalījumu starp pašvaldību un valsts budžetā iemaksājamo nodokļa daļu, 2021. gadā valsts budžetā tika plānots ieņēmumu pieaugums par nepilniem 11 miljoniem eiro. VK secinājusi, ka no tiem vairāk nekā četri miljoni eiro piešķirti mērķiem, kas nekādā veidā nav saistīti ar nodokļa iekasēšanas mērķi (vides kvalitātes saglabāšana un ilgtspējīga dabas resursu izmantošana), proti, finansējums piešķirts Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izdevumu segšanai. Tas izmantots izdevumiem, kas saistīti, piemēram, ar IKT platformas pilnveidošanu un futbola infrastruktūras projektu īstenošanu. Turklāt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai piešķirtajiem teju deviņiem miljoniem eiro revīzijā nebija iespējams izsekot divu miljonu eiro precīzam izlietojumam, jo pusotrs miljons eiro piešķirts bez pamatotiem aprēķiniem, bet vēl finansējumam pusmiljona eiro apmērā netiek veikta izlietojuma uzskaite.

“Nav skaidrs, kāpēc tas finansējums aizgājis konkrētiem projektiem un liela daļa finansējuma vienkārši aizgājusi ministrijas aparātam. Tā nav pieņemama prakse,” teica Irklis.

Ministrijā LTV skaidroja - dabas nodokli pārdalīt citām vajadzībām esot likusi valdība.

“Protams, ka mēs varam skatīties un Valsts kontrole uzdevusi mums nākamajā gadā izvērtēt šīs lietas, un mēs kā ministrija norādīsim uz to, bet šajā gadījumā tas ir bijis kopīgs valdības lēmums. Tie ir zināmi kompromisi, kas notiek pie mums valdībā, bet mēs uz priekšu skatīsimies, lai šie finansējumi tiek izmantoti dabas aizsardzībai,” LTV raidījumā “Panorāma” sacīja VARAM valsts sekretārs Edvīns Balševics.

Tirdzniecības centru darbības ierobežošana Covid-19 laikā valstij izmaksājusi septiņus miljonus eiro

2021. gadā Valsts kontrole turpināja plašas pārbaudes par līdzekļiem, kas tika piešķirti un izlietoti Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Finanšu revīziju ietvaros VK pārbaudīja 85% no faktiski izlietotajiem 1,94 miljardiem eiro. Būtiskus pārkāpumus Valsts kontrole nekonstatēja.

Piemēram, revidējot Ekonomikas ministriju, VK secināja, ka pandēmijas sākumā atbalstu Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai novirzīja tūrisma un eksportējošo nozaru komersantiem, savukārt pēc “otrā viļņa” - tirdzniecības centriem un sporta centriem. Valsts kontroles vērtējumā līdzšinējais atbalsta finansējums izmaksāts pamatoti; atbalsta sniegšana turpinās arī 2022. gadā.

Kopumā izmaksātais finansējums tirdzniecības centriem ir 7 863 548 eiro jeb 39% no pieejamajiem 20 miljoniem eiro. Nozīmīgākais secinājums - sākotnējās aplēses par nepieciešamo finansējumu 2021. gadā vai potenciālo tirdzniecības centru īpašnieku interesi un to spēju kvalificēties atbalstam nav bijušas precīzas. 2021. gadā atbalsts sniegts 20 tirdzniecības centriem, un vidējais atbalsta apmērs vienam tirdzniecības centram - 393 tūkstoši eiro.

Tāpat atbalsts 2021. gadā sniegts 74 sporta centriem. No kopējā pieejamā finansējuma - 8 miljoniem eiro - faktiski izmaksāti 6,4 miljoni eiro jeb 80%.

Divas iestādes vēl vētī

VK vēl pagaidām nav publiskojusi informāciju par Sabiedrības integrācijas fonda gada pārskatu, jo tas netika iesniegts Valsts kontrolei likumā noteiktajā termiņā, savukārt Centrālā vēlēšanu komisija ir izmantojusi tiesības apstrīdēt revīzijas departamenta lēmumu. Tāpēc arī par šo revīziju VK informēs sabiedrību vēlāk.

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.

Svarīgākais