Šā gada 5. jūnijā Kazahstānā notiks nacionālais referendums, kurā pilsoņi varēs lemt, vai konstitūcijā nostiprināt valsts uzņemto kursu uz Valsts prezidenta pilnvaru samazināšanu, politisko institūtu pilnveidošanu, sabiedrības tālāku demokratizāciju, pilsoniskās sabiedrības izveidi.
Ar referendumā lemjamajiem grozījumiem konstitūcijā paredzēts radīt pamatu plašām izmaiņām likumos. Balstoties uz izmaiņām likumdošanā, paredzēts realizēt Valsts prezidenta Kasima Džomarta Tokajeva piedāvāto plašo politisko reformu paketi - pāreju no izteikti prezidentālā valsts modeļa jeb, kā saka Kazahstānā, no superprezidentālās valsts varas uz prezidentālo republiku, veikt pilnvaru pārdali starp valsts varas atzariem, paaugstināt parlamenta lomu un statusu, paplašināt iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē un pilnveidot cilvēktiesību aizstāvības mehānismus. Būtībā apjomīgās reformas nozīmē Kazahstānas pāreju uz jaunu politisko modeli.
Ar paziņojumu par plānoto straujo reformu virzību sabiedrības modernizēšanā šā gada 16. martā nāca klajā K. Dž. Tokajevs. Kazahstānā veiktās socioloģiskās aptaujas un arī kompetento ekspertu atzinumi liecina, ka pārliecinošs iedzīvotāju vairākums referendumā sliecas atbalstīt gan grozījumus konstitūcijā, gan sabiedrības modernizācijas paātrināšanas ieceres.
Cita starpā plānotā parlamenta pilnvaru palielināšana, iedzīvotāju plašāka iesaiste valsts pārvaldē, kā arī tiesiskās aizsardzības institūtu nostiprināšana ir pozitīvs signāls pasaules valstu sabiedrībai, uzņēmējiem un finanšu institūcijām, kuras šajā procesā saredz vēl prognozējamāku investīciju vidi un biznesa attīstības iespējas Kazahstānā.
Reformas ir īpaši svarīgas pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā, ņemot vērā Kazahstānas lomu globālajā pārrobežu ekonomisko un finanšu plūsmu nodrošināšanā.
Kā vēstījumā tautai skaidroja K. Dž. Tokajevs, “varas koncentrēšanās valsts augstākās amatpersonas rokās nepamatoti nostiprina viņam tuvo personu un finansiāli oligarhisko grupu ietekmi. Viņi uztver valsti kā personisku valdību. Nepotisms, lai kurā valstī tas būtu, neizbēgami noved pie negatīvas personāla atlases, kļūst par labvēlīgu augsni korupcijas uzplaukumam. Valsts vadītājam ir jābūt galvenajam visu pilsoņu vienlīdzīgu iespēju garantam”.
Grozījumi konstitūcijā paredz Valsts prezidenta institūta varas sabalansēšanu un tās izlīdzināšanu starp varas atzariem. Valsts prezidentam, stājoties amatā, uzliks par pienākumu uz pilnvaru laiku izbeigt dalību partijā. Tiek cerēts, ka šī prasība palielinās politisko konkurenci, nodrošinās vienādus nosacījumus visu partiju attīstībai un atturēs nākamos valsts vadītājus no kārdinājuma sev pakļaut galvenās politiskās institūcijas. Līdzīgi likumdošanā paredzēts iestrādāt prasību Centrālās vēlēšanu komisijas, Uzskaites komisijas un Konstitucionālās padomes priekšsēdētājiem un locekļiem, stājoties amatā, atstatīties no dalības partijās. Liegs ieņemt amatus un veikt darbu partijās arī pilsētu mēriem - akimiem - un viņu vietniekiem.
Valsts prezidenta tuvākajiem radiniekiem ar likumu aizliegs ieņemt politisko ierēdņu un līderu amatus privātajā un pusvalstiskajā sektorā.
Šobrīd Valsts prezidentam ir tiesības atcelt rajonu un pat ciemu akimus. Pēc grozījumiem konstitūcijā un attiecīgajās likumu normās šādas tiesības tiks atceltas.
Kazahstānas parlamentu veido augšpalāta - Senāts - un apakšpalāta - Mažiliss. Senātā pašlaik darbojas 49 deputāti - no katra reģiona divi ievēlēti senatori un 15 Valsts prezidenta iecelti senatori. Pēc izmaiņām k un likumos Valsts prezidenta kvota tiks samazināta līdz 10 deputātiem, turklāt piecus no viņiem ieteiks Kazahstānas Tautas asambleja. Savukārt Mažilisā plānots samazināt kopējo deputātu vietu skaitu. Šobrīd Mažilisam nav iespēju pieņemt likumus. Pēc grozījumiem Mažilisam tiks piešķirtas likumu pieņemšanas tiesības. Senāta pilnvaras paredzēts papildināt ar tiesībām apstiprināt kandidātus Satversmes padomes un Augstākās tiesu padomes priekšsēdētāju amatiem. Parlamenta vēlēšanās varēs kandidēt arī bezpartejiskie.
Reformas skars arī vietējās pašvaldības jeb maslihatus. Plānots ieviest maslihata priekšsēdētāja amatu. Šobrīd maslihatu deputāti piekrīt vai nepiekrīt vienīgajam valsts vadītāja piedāvātajam kandidātam. Turpmāk Valsts prezidentam būs jāizvirza vismaz divi kandidāti valsts nozīmes apgabalu un pilsētu akimu amatiem. Tādējādi Valsts prezidents iecels apgabalu un republikas nozīmes pilsētu akimus, ņemot vērā izskatīšanas rezultātus maslihatos. Turklāt tiks ieviests jaukts modelis apgabala maslihatu un valsts nozīmes pilsētu vēlēšanām. Katram novadam būs iespēja apakšpalātā ievēlēt vismaz vienu deputātu. Pilsētās, kur nepieciešama deputātu cieša mijiedarbība ar iedzīvotājiem, plānots pilnībā pāriet uz mažoritāro vēlēšanu sistēmu.
K. Dž. Tokajevs uzskata, ka “jauktā vēlēšanu modeļa ieviešana palielinās iedzīvotāju vēlēšanu aktivitāti un iesaisti valsts visaptverošās modernizācijas procesā”.
Iecerēta arī vērienīgā administratīvi teritoriālā reforma.
Politiskās konkurences attīstīšanai un stiprināšanai plānots vienkāršot partiju reģistrācijas procedūras. Četras reizes samazinās reģistrācijai nepieciešamo biedru skaita slieksni - no 20 līdz pieciem tūkstošiem cilvēku. Par gandrīz trešdaļu samazinās minimālo iedzīvotāju iniciatīvas grupas skaitu partijas izveidei - no 1000 līdz 700 cilvēkiem. Būs atļauta politiskā aģitācija sociālajos tīklos. Plānots skaidri un saprotami definēt reglamentus vēlēšanu novērotājiem.
Konstitūcijas normu ievērošanas garantēšanai Kazahstānā izveidos Konstitucionālo tiesu, kurā būs pilnvaroti vērsties arī ģenerālprokurors un cilvēktiesību ombuds.
2020. gadā Kazahstāna pievienojās to valstu saimei, kurās atcelts nāvessods. Lai nostiprinātu lēmumu par nāvessoda atcelšanu, tiks veiktas attiecīgas izmaiņas konstitūcijā un veidota sistemātiska pieeja ar spīdzināšanu saistīto noziegumu izmeklēšanā. Patlaban tiek analizētas iespējas ar likumdošanas palīdzību atturēt personas no vardarbības un nodarījumiem pret ģimeni. Tiek vērtētas iespējas pastiprināt sodus un kriminalizēt vardarbību pret sievietēm un bērniem.
Šobrīd tiek pilnveidota darbā pieņemšanas sistēma tiesās un uzlabota tiesu procesu un procedūru pārredzamība. Ieviestie procesi ļauj paplašināt civilo līdzdalību tiesvedībā. Patlaban Kazahstānā zvērinātie var pieņemt spriedumu tikai par īpaši smagiem noziegumiem. Tiek plānots paplašināt zvērināto lietu kategorijas.
Lai stiprinātu informatīvo telpu, informatīvās telpas brīvību un veicinātu informācijas daudzpusību, pārskatīs arī plašsaziņas līdzekļu likumu. Pilsoniskās sabiedrības izaugsmes veicināšanai lielāka uzmanība tiks veltīta nevalstisko organizāciju atbalstam. Lai tās tiktu uzklausītas, centrālajās un izpildvaras struktūrās tiks dibinās sabiedriskās padomes. Kazahstānas jeb kazahu valodā Lielās Stepes demokrātisko tradīciju veicināšanai un tautas vienotības stiprināšanai līdzšinējās Nacionālās sabiedriskās uzticības padomes vietā tiks dibinātā Nacionālā sanāksme Kurultai. Tās darbā piedalīsies pārstāvji no reģioniem, parlamenta, Tautas asamblejas un Pilsoniskās alianses, Sabiedriskās padomes, biznesa un nevalstiskā sektora organizācijām.
“Mums ir skaidrs nākotnes tēls un jaunās Kazahstānas kontūras - efektīva valsts ar spēcīgu pilsonisko sabiedrību. Mums ir jāīsteno mūsu valsts veidošanas galvenā formula: spēcīgs prezidents - ietekmīgs parlaments - atbildīga valdība,” aicinājumā norādījis K. Dž. Tokajevs.
*Publikācija tapusi sadarbībā ar Kazahstānas Republikas vēstniecību Latvijā un ir turpinājums aizsāktajam publikāciju ciklam par Kazahstānas ekonomiku, kultūru, politiku.
