Šā gada pavasarī no Veselības ministrijas (VM) amatpersonām izskanējušos faktus par pārmērīgajām Covid-19 vakcīnu iegādēm un līdz ar to iespējamo valsts naudas izšķērdēšanu prokuratūra pagaidām negrasās vērtēt, taču Valsts kontrole (VK) pārbaudes šajā jomā sola turpināt, liecina “Neatkarīgajai” atsūtītās atbildes no minētajām institūcijām.
3. maijā parādījās ziņa no VM, kuru atreferēja arī aģentūra LETA, ka Latvija ziedos Nikaragvai Covid-19 vakcīnas 16,6 miljonu eiro vērtībā - 849 420 vakcīnas “Comirnaty” devu. Kopējā dāvināto vakcīnu pret Covid-19 devu vērtība ir 16 563 690 eiro. Kā norādīja LETA, “līdz šim Latvija jau ir ziedojusi ap miljonu vakcīnu Tunisijai, Moldovai, Albānijai, Kenijai, Gruzijai, Vjetnamai, Ēģiptei un Beninai, kā arī nodevusi vakcīnas ziedošanai COVAX mehānismā”.
Lai arī jau 2021. gada nogalē VK konstatēja, ka vakcīnu iepirkumi ir pārmērīgi un neatbilstoši reālajām vajadzībām, vēl šā gada 23. februārī TV3 ziņās tika vēstīts: “Aizvadītajā gadā Latvija saņēma aptuveni 4,2 miljonus vakcīnu devu, līdz šim izlietota vairāk nekā puse, un pašreizējais pošu atlikums ir 1,17 miljoni devu. Vienlaikus šogad plānots saņemt vēl aptuveni četrus miljonus vakcīnu, taču aprēķini jau tagad liecina - Latvija no tā nespēs izpotēt pat pusi. Līdztekus jau zināmajām vakcīnām jau nākamnedēļ Latvija saņems jauna zīmola poti - “Novavax”.”
Citēta atbildīgā amatpersona par valsts politikas izstrādi farmācijas jomā, VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere: “Šobrīd, veicot šos te rūpīgos izvērtējumus, gan piesaucot epidemiologus, gan runājot ar pašu ekspertiem, gan skatoties reālo dzīvi un vakcīnu izlietojumu, mēs šo vakcīnu pārpalikumu prognozējam.”
Tā kā no plašsaziņas līdzekļiem nepārprotami izrietēja, ka veiktas pārmērīgas vakcīnu iegādes, kurām tērētas iespaidīgas naudas summas, ko atbildīgās amatpersonas jau esot pat paredzējušas, bet prokuratūra ļoti aktīvi virzīja krimināllietu pret bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli par bezdarbību vakcīnu iegādē, loģiski radās jautājums par nepieciešamību saukt pie kriminālatbildības citas amatpersonas arī par pārmērīgām iegādēm.
“Neatkarīgā” ģenerālprokuroram Jurim Stukānam vaicāja: “Vai arī saistībā ar izskanējušajiem faktiem par nesamērīgi iepirktajām Covid-19 vakcīnu devām tiks veikta prokurora pārbaude un Valsts policijai tiks dots uzdevums veikt izmeklēšanu; vai prokuratūra ir gatava celt apsūdzības pret atbildīgajām amatpersonām par vakcīnu nesamērīgām iegādēm, kuras acīmredzami tika iepirktas daudz vairāk, nekā Latvijā ir iedzīvotāju, to labi saprotot pie iegādes - līdzīgi kā tika celtas apsūdzības par bezdarbību pret bijušo veselības ministri Ilzi Viņķeli šā gada februārī?”
No prokuratūras preses sekretāres Aigas Eidukas saņēmām atbildi: “Atbildot uz Jūsu iesūtīto e-pastu, informēju, ka valsts finansējuma izlietojuma lietderības revīzija nav prokuratūras kompetence.”
Tā kā VK jau bija pētījusi Covid-19 vakcīnu iegādes, taču pēdējie pētījumos izmantotie fakti datēti ar pērnā gada augustu, “Neatkarīgā” VK vadībai vaicāja, vai tā turpinās veikt revīzijas vai pārbaudes saistībā ar pārmērīgajām vakcīnu iegādēm. No valsts kontroliera padomnieka komunikācijas jautājumos Ivo Valdovska saņēmām atbildi: “Kā jau pareizi atsaucieties savā vēstulē, Valsts kontrole ir vērtējusi vakcinācijas pret Covid-19 procesa organizēšanu veselības resorā, tai skaitā jautājumus, kas saistīti ar vakcīnu iepirkumiem, finanšu revīzijas “Par Veselības ministrijas 2021. gada pārskata sagatavošanas pareizību” ietvaros un šā gada sākumā publiskojusi revīzijas starpziņojumu “Vai Veselības ministrijas īstenotā vakcinācija pret Covid-19 bija pietiekami mērķtiecīga?”. Revīzijas ietvaros vērtējām arī Latvijas vakcīnu pret Covid-19 portfeļa pārvaldības efektivitāti. Ar revīzijas starpziņojumu varat iepazīties Valsts kontroles mājaslapā, sekojot saitei.
Pārbaudes par vakcināciju pret Covid-19 tika veiktas par periodu no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. augustam, šai periodā nekonstatējot pārkāpumus saistībā ar vakcīnu iepirkumiem. Tomēr tika identificēti trūkumi un sniegti atbilstoši ieteikumi Veselības ministrijai, tai skaitā jomās, kuras attiecas uz vakcīnu portfeļa pārvaldību. Ieteikumu ieviešanas progresu Valsts kontrole vērtēs šā gada jūlija mēnesī.
Ieviešot ieteikumus vakcinācijas pret Covid-19 procesa uzlabošanai, tiks nodrošināta:
- mērķtiecīga vakcinācijas procesa plānošana un pilnvērtīgs un jēgpilns risku vadības process;
- vakcinācijas procesā iesaistīto personu pienākumu skaidra un dokumentēta deleģēšana, lai mazinātu risku, ka pienākumu neizpilde vai neizpilde termiņā var radīt nozīmīgas negatīvas sekas vakcinācijas īstenošanā;
- racionāla vakcinācijas pakalpojumu nodrošināšanai piešķirto valsts budžeta līdzekļu izmantošana;
- vakcinācijas pret Covid-19 kā pilnvērtīga slimību profilakses pasākuma nodrošināšana primārajā veselības aprūpē;
- mērķtiecīgi ģimenes ārstu finansiālie motivācijas un atbalsta pasākumi;
- ViVaT (domāts Vienotais vakcinācijas tīkls) risinājuma pilnvērtīgs atbalsts visos vakcinācijas posmos, tai skaitā vakcīnu krājumu efektīva pārvaldība.
Papildus informējam, ka pašlaik ir uzsākta finanšu revīzija “Par Veselības ministrijas 2022. gada pārskata sagatavošanas pareizību”. Minētās revīzijas ietvaros vērtēsim Veselības ministrijas paveikto vakcinācijas pret Covid-19 procesa uzlabošanai sniegto ieteikumu ieviešanā un, pamatojoties uz ieteikumu ieviešanas un risku izvērtējumu, lemsim par jautājumiem, kuri revīzijā būtu iekļaujami un izvērtējami padziļināti. Par revīziju rezultātiem informēsim sabiedrību Valsts kontroles mājaslapā, kā arī ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību.”
Jāatgādina, ka vēl 6. aprīlī I. Kaupere TV24 raidījumā “Uz līnijas” skaidroja: “Es domāju, ka, ņemot vērā aktuālo situāciju, šobrīd mēs varētu runāt par vakcīnu ziedošanu. Tas būtu reālākais variants.” Viņa stāstījusi, ka Latvija trešajām valstīm vakcīnas ziedojot jau no 2021. gada rudens. Kopējie ziedojumi tobrīd veidoja aptuveni piecus miljonus eiro, līdz ar palīdzību Nikaragvai - jau vairāk nekā 20 miljonus eiro. Salīdzinājumam, piemēram, Kuldīgas slimnīcas 2021. gada apstiprinātie izdevumi ir aptuveni 7,6 miljoni eiro. Un, kamēr mēs palīdzam ar saviem budžeta līdzekļiem, ko ierēdņi nemākulīgi saplānojuši, tālām tautām, kur retais vispār zina, kur Latvija atrodas, tikmēr portālā “ziedot.lv” desmitiem smagi slimu pacientu lūdz palīdzību ārstēšanai, ko valsts nesedz.
I. Kaupere presei atzinusi, ka vakcīnu pārpalikumus esot ticis prognozēts. Tātad no viņas izteikumiem secināms, ka apjomīgās Covid-19 vakcīnu iegādes ar pārpalikumu veiktas apzināti. Tajā pašā laikā ierēdne medijos runājusi arī par to, ka Latvijā daudziem slimniekiem zāles nav pieejamas, jo tās neesot iespējams iegādāties līdzekļu trūkuma dēļ.
Ir vērts salīdzināt arī vēl kādu finansējuma apjomu. Lai arī kovids samazinās, arī ierobežojumi mazinās, liela nauda tiek novirzīta “kovidinfrastruktūrai”, attiecīgi ieguvēji, visticamāk, ir IT nodrošinātāji. 15. martā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti rīkojumu projekti par papildu finansējuma piešķiršanu veselības nozarei kopumā 7,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 6,2 miljoni eiro piešķirti Ministru kabinetā apstiprinātā vakcinācijas pret Covid-19 plānā iekļauto pasākumu īstenošanai 2022. gadā. Minētais finansējums nepieciešams, lai šajā gadā uzturētu vakcinācijas procesa infrastruktūru, vakcinācijas informācijas tehnoloģijas sistēmas, īstenotu komunikācijas un iedzīvotāju informēšanas aktivitātes, nodrošinātu zvanu un klientu apkalpošanas zvanu centra 8989 darbību un digitālo sertifikātu uzturēšanu. Salīdzinājumam - no minētās summas tikai 835,9 tūkstoši eiro tiks novirzīti, lai segtu izdevumus ārstniecības iestādēm par 2021. gada decembrī sniegtajiem rehabilitācijas pakalpojumiem pacientiem pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas. Tātad IT infrastruktūrai daudz vairāk par reālo rehabilitāciju!
