Arī pašai Spānijai, šodien un rīt Madridē uzņemot NATO valstu līderus, bija svarīgi nodot vēsti, ka tā pilnībā atbalsta alianses nodomu būtiski pastiprināt bloka austrumu flanga aizsardzību. Tāpēc Lielvārdes militārajā bāzē ir izvietota Spānijai piederošā zeme–gaiss zenītraķešu NASAMS baterija. Tagad jāseko kopīgam NATO dalībvalstu lēmumam par pāreju no salīdzinoši miermīlīgās atturēšanas stratēģijas uz aktīvu aizsardzības stratēģiju. Agresoru nedrīkst ielaist arī NATO buferzonā, kas esam mēs.
Uz Krievijas agresijas pieauguma fona šodien un rīt NATO sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem var būt izšķiroši nozīmīga loma Latvijas drošībā. Vai tas, ko galu galā austrumu flanga aizsardzībai atvēlēs alianse, būs tieši tas, ko šobrīd gaida Baltija un Polija? Vai NATO varētu rīkoties vēl ātrāk, gudrāk, efektīvāk? Igaunijas premjerministres Kajas Kallasas nesenais brīdinājums, ka NATO X stundā grasās nolemt Baltiju postošai karadarbībai 180 dienu garumā - vispirms atdot agresoram un tad atkarot -, rada bažas, ka apstiprināšanai Madridē tiek gatavoti no Baltijas valstu interešu viedokļa nepietiekami efektīvi vai pat slikti lēmumi. Līdzīgi kā NATO lielvalstis palīdz Ukrainai - ar milzīgu morālo un humāno atbalstu, bet mikroskopisku militāro. Tomēr Latvijas augstākās amatpersonas, dodoties uz lielo sanāksmi, vārdos šķiet pulka optimistiskākas par savu Igaunijas kolēģi.
Paziņojumā Valsts prezidenta mājaslapā Egila Levita citāts virsrakstā formulēts vajadzības izteiksmē: “Jaunajai NATO stratēģiskajai koncepcijai jāapstiprina apņemšanās atturēt un aizsargāt no Krievijas Federācijas draudiem”, bet tālāk tekstā tas jau pārtapis īstenības izteiksmē: “29.-30. jūnijā Valsts prezidents Egils Levits piedalīsies NATO samitā Madridē, kur tiks pieņemta jauna NATO stratēģiskā koncepcija un citi dokumenti un lēmumi, kas skaidri apstiprina NATO apņemšanos atturēt un aizsargāt no Krievijas Federācijas draudiem.” Tātad arī aizsargāt, un šim formulējumam militārajā terminoloģijā ir milzīga nozīme, jo atturēšana ir pasīva, bet aizsardzība - aktīva rīcība. Kā praksē izpaudīsies šī jaunā parauga aizsargāšana, dienu pirms lielās sanāksmes pavēstīja NATO galvenais runasvīrs ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs:
“Augstākā līmeņa sanāksmē mēs stiprināsim savu turpmāko aizsardzību.
Mēs pastiprināsim mūsu kaujas grupas alianses austrumu daļā līdz pat brigādes līmenim. Mēs pārveidosim NATO reaģēšanas spēkus un skaitliski palielināsim mūsu augstas gatavības spēkus. Krietni virs 300 000. Mēs arī audzēsim mūsu spēju pastiprinājumu krīzēs un konfliktos.
Tajā skaitā ar lielāku daudzumu iepriekš izvietota ekipējuma un militāro krājumu; vairāk uz priekšu izvērstām spējām, piemēram, gaisa aizsardzību; pastiprinātu vadību un kontroli; modernizētiem aizsardzības plāniem, ar iepriekš piešķirtiem spēkiem, lai aizstāvētu konkrētus sabiedrotos.” Pilnā apjomā oriģinālvalodā Stoltenberga paziņojums lasāms ŠEIT.
Kas šajā un vēl gaidāmajos NATO paziņojumos teikts tiešā tekstā, bet kas starp rindiņām, tālāk lai spriež militārie analītiķi, taču no politikas kuluāriem pienāk vēstis, ka par Baltijas drošības risinājumu šķēpi vairs netiek lauzti un visas puses ir puslīdz apmierinātas, jo tagad austrumu flangs tiks aizsargāts labāk un, cerams, no pirmā metra. Kā sociālajā tīklā vēsta ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs: “Pamatuzdevums ir maksimāli nodrošināt pilnu NATO un tās dalībvalsts (Latvijas) perimetra aizsardzību, nepieļaujot ienaidnieka ienākšanu NATO teritorijā.”
Un kopīgi ar citām NATO dalībvalstīm pie tā jau tiek strādāts. Latvijā, Lielvārdē, ir uzbūvēts tāds militārais lidlauks, kurā jebkādos apstākļos var nosēsties visdažādāko veidu militārā aviācija, piemēram, amerikāņu militārā lidmašīna “MC-130J Commando II”, kas reiz jau paraugdemonstrējuma nolūkos bija atlidojusi no Vācijas līdz Rīgai, un izvērst raķešu artilērijas sistēmu HIMARS, ja pienāktu tāda vajadzība. Turklāt tagad Lielvārdes bāzē uz ilgu palikšanu ir izvietota Spānijai piederošā zeme-gaiss zenītraķešu NASAMS baterija ar 85 vīru lielu apkalpi. Apzinoties iespējamos draudus, viņi braukt uz Latviju pieteikušies brīvprātīgā kārtā. Jau vēstījām, ka “Pretgaisa aizsardzība NATO ārpakalpojumā ir krīzes risinājums”
“Neatkarīgā” vēlreiz sazinājās ar NBS Gaisa spēku Mācību centra komandieri majoru Modri Kairišu. Lūgts komentēt spāņu jaunāko pienesumu Latvijas aizsardzībai, viņš apliecina - tas, kas tika prasīts, arī tika dabūts. Turklāt kopš lēmuma pieņemšanas un īstenošanas pagāja salīdzinoši ļoti īss laiks - nepilnas divas nedēļas. Protams, precīzs saņemto raķešu, palaidēju iekārtu, radaru un sensoru skaits netiek atklāts, taču skaidrs, ka tagad Latvijai ir vismaz kaut kāds pastāvīgs lietussargs, kas sargā pret Krievijas raķetēm un helikopteriem.
Šodien un rīt NATO sanāksmē Madridē pieņemtajiem lēmumiem, kā arī no tiem izrietošajiem aizsardzības plāniem jābūt tādiem, lai Latvija un pārējās NATO austrumu flanga valstis būtu maksimāli pasargātas no Krievijas uzbrukuma. Gan debesīs, gan arī uz zemes - un Rīga ne sliktāk kā Parīze, Berlīne, Vašingtona vai Madride.
