Mārupes novada Skultes ciemā šodien notiek padomju militārās lidmašīnas IL-28 nocelšana no postamenta – atbilstoši likumam, kas uzdod demontēt okupācijas varas un sarkanās armijas simbolus. Taču šodien demontētā lidmašīna atkal tiks izlikta apskatei turpat Skultes ciemā nepilnu kilometru tālāk.
Bumbvedējs tiek pārvietots no Skultes ciema centra uz valsts akciju sabiedrībai “Starptautiskā lidosta “Rīga”” piederošo zemi - eksponēšanai privātā aviācijas lūžņu kolekcijā. Gadiem ilgi Babītes, bet pēc reformas Mārupes novada pašvaldība ir ignorējusi plašākas sabiedrības pieprasījumu aizvākt projām sarkanām zvaigznēm greznoto padomju bumbvedēju, un tas kalpoja teju kā sakrāls objekts padomju sentimenta skartajam Skultes ciemam un tajā mītošajiem padomju virsnieku pēctečiem. 9. maijā un citos Krievijā svinamos datumos te gūla ziedi un Georga lentes. Vakar ziedu vairs nebija, jo Krievijas un tās armijas slavināšana Latvijā beidzot atzīta ne vien par sliktu toni, bet arī sodāmu darbību. Objekts “lidmašīna” ir jādemontē. To uzdod likums “Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā”, kā arī Ministru kabineta noteikumi “Latvijas Republikas teritorijā esošo demontējamo padomju un nacistisko režīmu slavinošo objektu saraksts”, kurā iekļauts arī objekts Skultes ciemā. Un tomēr Mārupes pašvaldība un tās domubiedri ir vienojušies pārkāpt likumu. Šodien, ja nebūs kādu tehnisku aizķeršanos, padomju režīmu slavinošais objekts “lidmašīna” tiek demontēts un jau šodien atkal no jauna izlikta publiskai apskatei.
Aizliegums, kas no 15. novembra tiks pārkāpts, ir formulēts likuma 3. pantā:
“Aizliegums eksponēt padomju vai nacistisko režīmu slavinošus objektus
Publiskajā ārtelpā, publiskajā būvē vai publiskas personas iekštelpā (izņemot akreditētus muzejus) aizliegts eksponēt pieminekļus, piemiņas zīmes, piemiņas plāksnes, piemiņas vietas, arhitektoniskus vai mākslinieciskus veidojumus un citus objektus (turpmāk - objekti), kas izvietoti Latvijas teritorijā kopš 1940. gada un atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu;
2) slavina totalitārismu, vardarbību, militāru agresiju, karu un kara ideoloģiju;
3) ietver padomju varas vai nacisma simbolus.”
Par to, ka Skultes objekts “lidmašīna” ir padomju varas artefakts, kas slavina šobrīd jau Krievijas varu, tās ideoloģiju un simbolus, nav nekādu šaubu. Tas lasāms arī Mārupes pašvaldības materiālos: “Skulte bija viens no tipveida ciematiem, kas tika izveidots Padomju armijas militārpersonām. Tur atradās aviācijas vienība, kas 1941. gadā veica Berlīnes un citu pilsētu bombardēšanu, kā arī piedalījās Baltijas valstu okupācijā. Lidmašīna uz betona postamenta novietota 1978. gadā.”
Tātad saskaņā ar likumu objekts “lidmašīna” ir demontējams, un to apstiprinājusi arī valdība, iekļaujot objektu demontējamo objektu sarakstā. Kā tādā gadījumā iespējams, ka demontējamā objekta “lidmašīna” eksponēšana ne uz mirkli netiks pārtraukta?
Apzinoties, ka padomju pieminekļi ir skarba Latvijas vēstures sastāvdaļa, pieminekļu nojaukšanas likums paredz atsevišķu demontējamo objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus, kam ir mākslinieciska vērtība, arhitektoniska kvalitāte vai kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme, iekļaut Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Muzejs pats izvēlas, kuri pieminekļi to interesē, un ir tiesīgs arī deponēt tā krājumā esošas demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus valsts, pašvaldības vai privātam akreditētam muzejam. Un te jāpievērš uzmanība jēdzienam “akreditēts muzejs”, kas minēts gan 3., gan 9. pantā. Vieta, uz kuru no Skultes ciema centra tiek pārvietots padomju varu slavinošais objekts “lidmašīna”, nav akreditēts muzejs. Būtībā tas ir aviācijas šrots, ko privātā kārtā savācis izbijis padomju virsnieks Viktors Talpa. Vēsture tāda. Latvijas okupācijas gados militārais un vēlāk civilais lidotājs strādāja Jauno lidotāju klubā, kur aviācijas pamati tika mācīti nākamajai lidotāju un aviotehniķu paaudzei. Kad Padomju Savienība sabruka, Talpa pasargāja no izvazāšanas kluba uzskates un mācību līdzekļus - gan lidot spējīgus, gan norakstītus lidaparātus. Privatizēja to, kas atjaunotajā Latvijā nevienam nebija vajadzīgs. Tālāk, pateicoties lidostas “Rīga” atbalstam, kādreizējā kluba lidaparāti tika atgādāti vienkopus līdzās pasažieru terminālim, bet pērn lidostas attīstības plānu dēļ tika pārcelti uz Skultes ciema galu.
Līdz nosaukumam akreditēts muzejs šī aviācijas lūžņu kolekcija atrodas gaismas gadu attālumā. Te nenotiek zinātniskā darbība, te netiek veikts darbs ar publiku, te nenotiek kolekcijas restaurācija, un šī vieta nav iekļauta akreditēto muzeju reģistrā. Te vienkārši par septiņiem eiro var ienākt apskatīties uz veciem padomju aviācijas lūžņiem, kas apkrāsoti ar sarkanām zvaigznēm, sirpjiem, āmuriem un Krievijas karogiem. Muzejam, kā to dēvē tā īpašnieks un arī Mārupes pašvaldība, pat nav nosaukuma. Precīzāk, tiek izmantoti vairāki apzīmējumi: “Rīgas Aviācijas muzejs”, “Aviācijas tehnikas muzejs”, bet krievu versijā vēl Canders piesaukts: “Рижский музей авиационной техники имени Цандера”. No šodienas viens stūris šajā aviovraku ekspozīcijā atvēlēts slavenajai Skultes lidmašīnai.
Arī nocelts no postamenta un pārvietots nepilnu kilometru tālāk, šis objekts turpinās pildīt savu pensionētā sarkanarmieša misiju - slavinās okupācijas varu un sarkano armiju, kuras mantiniece pašlaik slepkavo cilvēkus Ukrainā.
“Neatkarīgā” vaicāja Mārupes mēram, kā pašvaldība traktē šo pretrunu likumam. Mērs Andrejs Ence atklāti atbildēja, ka viņu šī situācija nesatrauc. Okupācijas muzejs risinājumam piekritis, un pašvaldību tas pilnībā apmierina. Okupācijas muzejs tikmēr apgalvo, ka lēmis atteikties no objekta “lidmašīna” iekļaušanas muzeja krājumā, nevis kādam to deponēt. Un jebkurā gadījumā vieta, uz kuru pārved objektu eksponēšanai, nav akreditēts muzejs. Varbūt kādreiz tāltālā nākotnē būs.
Kultūras ministra padomnieks kultūrpolitikas jautājumos Valts Ernštreits skaidro, ka ministrija mudinās Viktoru Talpu akreditēt savu kolekciju. Bet, kamēr tas nav noticis, objekts “lidmašīna” tiekot demontēts kā šrots un arī aizvilkts uz šrotu pie citiem līdzīgiem objektiem. Taču, lai situācija kļūtu pilnīgi skaidra, Viktors Talpa savu muzeju akreditēt negrasās, jo tas ir dārgi, sarežģīti un vispār viņu politika interesē, viņu interesē aviācijas tehnika. Tātad, pat ļoti piemiedzot acis un caur puķēm skatoties, krievu kara lidmašīnu vraku izrādīšana pēc 15. novembra būs likumpārkāpums, jo likumā uz šiem objektiem nav attiecināts īpašs izņēmums. Un to zina visi iesaistītie - pašvaldība, ministrija, Okupācijas muzejs un arī lidosta, uz kuras zemes šie objekti tiek eksponēti.
Vakar ap Skultes ciema objektu “lidmašīna” staigāja daudzi sentimenta skartie - fotografēja, filmēja. Arī kāda māmiņa ar divām meitiņām. Apsveikums, ka šis objekts vismaz no ciema centra tiks aizvākts, viņu aizvainoja: “Mūs nav ar ko apsveikt. Mana bērnība te pagāja, un tas mums ir kā simbols.” Bet uz iebildi, ka tā pati armija, kurai šis simbols uzlikts, katru dienu nogalina nevainīgus cilvēkus, viņa atbildēja: “Tas ir citādi”, un skaidroja tālāk savām meitām, ka “tas ir citādi”.