Lietuvas ieņēmumu dienestā strādā gandrīz trīs reizes mazāk darbinieku nekā Latvijā – attiecīgi, ņemot vērā to, ka Lietuvā ir 2,8 miljoni iedzīvotāju, bet Latvijā tikai 1,8 miljoni, jāsecina, ka kaimiņvalsts dienests strādā efektīvāk.
Pagājušajā nedēļā “Neatkarīgā” to secināja arī par Igaunijas valsts ieņēmumu dienestu.
Lietuvā ieņēmumu dienests, analogs mūsu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), saucas Finanšu ministrijas Valsts nodokļu inspekcija - lietuviski saīsinājumā VMI. Spriežot pēc iestādes mājaslapā publicētās informācijas, tajā strādā 1332 darbinieki. Jāatgādina, ka Igaunijā ir 1049 nodokļu iekasētāji, bet Latvijā - 3850 VID darbinieku.
Ieņēmumi Lietuvas valsts budžetā 2022. gadam plānoti 14,8 miljardi eiro. Lauvas tiesa šo ieņēmumu būs VMI darba rezultāts.
Jāatgādina, ka Igaunijā, kurā ir 1,3 miljoni iedzīvotāju, 2022. gada budžetā plānoti ieņēmumi 13,3 miljardi eiro, bet Latvijā ar iedzīvotāju skaitu 1,8 miljoni valsts budžeta ieņēmumi plānoti 10,70 miljardi eiro.
Tātad Lietuvā ar gandrīz trīs reizes mazāku darbinieku skaitu ieņēmumu dienests apkalpo par miljonu vairāk iedzīvotāju un plāno iekasēt par četriem miljardiem vairāk nekā Latvijā.
Lietuvas VMI vada Edita Janušiene. Viņai ir trīs vietnieki - Artūrs Klerausks, Martins Endrijaitis, Egle Ramanauskiene.
E. Janušiene 2021. gadā pirms nodokļu nomaksas mēnesī saņēmusi 6200 eiro, bet 2022. gadā - 6340 eiro. Igaunijas ieņēmumu dienesta šefs Raigo Ūkivi saņem vidēji 6900 eiro mēnesī, bet viņu kolēģe Latvijā Ieva Jaunzeme pērn algā saņēmusi apmēram 3500 eiro mēnesī (ar pabalstiem - 3900 eiro mēnesī).
Tomēr, ja salīdzina tikai valsts ieņēmumu dienestu priekšnieku algas, var rasties maldīgs priekšstats par Latvijas VID vadības salīdzinoši zemo atalgojumu. Izrādās, Latvijas VID ģenerāldirektores vietnieki un pat struktūrvienību vadītāji saņem lielāku atalgojumu nekā viņu priekšniece. Iespējams, tas varētu būt saistīts ar I. Jaunzemes zemo novērtējumu no Finanšu ministrijas puses, par ko regulāri ziņo portāls “Pietiek.com”.
Latvijas VID ģenerāldirektores vietnieku atalgojums ir salīdzināms un pat lielāks nekā Lietuvas VMI priekšnieces vietnieku atalgojums. Proti, E. Janušienes vietnieki 2021. gadā saņēmuši vidēji 3500 eiro mēnesī, bet 2022. gadā viņu algas piedzīvojušas strauju kāpumu - līdz vidēji 4650 eiro mēnesī.
Savukārt Latvijas VID ģenerāldirektores vietnieku algas 2021. gadā ir bijušas šādas: vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā saņēmusi 5157 eiro mēnesī;
vietnieks muitas jomā Raimonds Zukuls - 4624 eiro mēnesī;
vietniece informātikas jomā Indra Kārkliņa - 4738 eiro mēnesī.
Arī citu struktūrvienību vadītāji saņēmuši cienījamu atalgojumu:
Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks - 4900 eiro mēnesī;
Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktore Inga Brutāne - 4900 eiro mēnesī;
Muitas pārvaldes direktora vietniece Ingrīda Gulbe-Otaņķe - 4000 eiro mēnesī;
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte - 4160 eiro mēnesī;
Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš - 4800 eiro mēnesī.
Arī Lietuvas VMI, līdzīgi kā Latvijas VID, mēģina veidot publicitāti, ziņojot par ēnu ekonomikas un “nodokļu plaisas” mazināšanos. Taču atšķirībā no Latvijas par dienesta labajiem darbiem sabiedrībai stāsta nevis iestādes vadītājs, bet gan citas amatpersonas.
Piemēram, E. Janušienes darbu slavē Lietuvas finanšu ministre Gintare Skaiste: “Editas Janušienes uzkrātā 34 gadu darba pieredze Valsts nodokļu inspekcijā, Finanšu ministrijā, Valsts kontrolē un Lietuvas Bankā nodrošina šīs institūcijas kompetentu vadīšanu.”
Ministre sabiedrībai skaidrojusi, ka VMI priekšniece nodokļu likumu ievērošanas jomā nodrošina “nodokļu nemaksāšanas radīto risku identificēšanu reāllaikā, ātru un precīzu nodokļu maksātāju kontroli, izmantojot mūsdienīgus instrumentus un optimizējot cilvēkresursus; notiek aktīvs darbs ēnu ekonomikas, nodokļu nemaksāšanas un PVN plaisas mazināšanai”.
Savukārt Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrijas mājaslapa norāda uz to, ka rūpes par nodokļu maksāšanas popularizēšanu un tās uzskatīšanu par gada lietu nav uzkrautas tikai un vienīgi uz ieņēmumu dienesta pleciem. Lai atklātu faktorus, kas veicinātu nodokļu maksāšanu, ministrija veikusi pētījumu. Secināts, ka “uzņēmējs, kura pārstāvji, maksājot nodokļus, ir pieļāvuši nekaitīgas kļūdas, nav jāsoda, bet jādod iespēja laboties”. Ministrijas pētījumā secināts, ka uzsvars valstī jāliek nevis uz nodokļu nemaksātāju jeb “melno” sarakstu, bet gan gluži pretēji - jāveido nodokļu maksātāju “baltais” saraksts. Proti, “uzņēmēji, kuri godprātīgi un laikā maksā nodokļus un iesniedz atskaites, varētu saņemt uzticama nodokļu maksātāja statusu - tā būtu pozitīva informācija viņu biznesa partneriem”.
Ievērības cienīgs ir Lietuvas VMI darbinieku ētikas kodekss. Tas ir nesalīdzināmi izvērstāks un daudz konkrētāks nekā Latvijas VID mājaslapā atrodamais ētikas kodekss, kuru 2007. gada novembrī izsludinājis toreizējais VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns.
Piemēram, lietuviešu kodeksa nodaļā “Valsts nodokļu inspekcijas darbinieka ētikas principi” strikti pateikts: “VMI darbinieka galvenie ētikas princi ir: cieņa pret cilvēku un valsti; taisnīgums; pašaizliedzība; pieklājība; objektivitāte; atbildība; atklātums; priekšzīmīgums; godīgums.”
Tur norādīts, ka cieņa pret personu un valsti nozīmē “cienīt ikvienu personu, tās tiesības un brīvības; valsti, tās institūcijas, ievērot Lietuvas Republikas Satversmi, likumus, citus tiesību aktus, tiesas nolēmumu prasības, valsts un pašvaldību institūciju iekšējās kārtības noteikumus; rīkoties tā, lai sabiedrība uzticētos valsts pārvaldei un VMI darbiniekiem; darboties politiski neitrāli, netraucēt valsts varas lēmumus vai rīcību; rūpīgi un atbildīgi pildot savus pienākumus, ievērot sabiedrības intereses..”
Godīgumu Lietuvas VMI ētikas kodekss traktē šādi: “Vienlīdzīgi kalpot visiem cilvēkiem neatkarīgi no tautības, rases, dzimuma, valodas, izcelsmes, sociālā stāvokļa, reliģiskās pārliecības un politiskajiem uzskatiem; pareizi apstrādāt pieprasījumus, sūdzības, izziņas, neizmantot piešķirtās pilnvaras ļaunprātīgi; izmantot dienesta stundas efektīvi un tikai servisa vajadzībām.”
Nesavtīgums tiek skaidrots šādi: “Kalpot sabiedrības interesēm; neizmantot valsts īpašumu neoficiālām darbībām, kā arī neizmantot un neatļaut izmantot amatpersonu vai ar dienestu saistītu informāciju citādi, nekā to nosaka likumi vai citi tiesību akti; pildot dienesta pienākumus, nevadīties no personiskām interesēm un nemeklēt labumu sev, ģimenei, radiem vai draugiem; savā darbībā vadīties no sabiedrības publiskajām interesēm, izvairīties no publisko un privāto interešu konflikta, stingri ievērot Publisko un privāto interešu nodalīšanas likumā noteikto un informēt tiešo vadītāju par radušos publisko un privāto interešu konfliktu; neizmantot dienesta stāvokli un neprasīt citu VMI darbinieku palīdzību, lai gūtu labumu sev, savai ģimenei, radiem vai draugiem.”
Jēdzienu “pieklājība” VMI ētikas kodekss izskaidro šādi: “Izturēties nevainojami, būt neuzpērkamam, nepieņemt dāvanas, naudu vai pakalpojumus, ekskluzīvus labumus un atlaides no privātpersonām vai organizācijām, ja tas var izraisīt sabiedrisko un privāto interešu konfliktu; izvairīties no uzvedības, kas saprotama kā prasība dot kukuli, vai veikt citas VMI darbiniekam izdevīgas darbības, kas nav saistītas ar dienesta pienākumiem, un informēt tiešo vadītāju par izdarīto prettiesisko ietekmi; būt lojāliem un izpalīdzīgiem sabiedrībai, kurai tie kalpo, kā arī vadībai, kolēģiem un padotajiem; izmantot piešķirtās pilnvaras, lai aizsargātu sabiedrības intereses no pārkāpumiem.”
