Igaunijā izveidots kompaktākais ieņēmumu un muitas dienests salīdzinājumā ar Latviju un Lietuvu – liecina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ieņēmumu un muitas dienestu struktūru izpēte.
Iepriekš “Neatkarīgā” publiskoja Baltijas valstu ieņēmumu dienestu darbinieku skaitu un vadītāju saņemto atalgojumu. No Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) saņēmām pārmetumus par “nekorektu salīdzinājumu”, jo - Latvijā nodokļu iekasēšanas, kontroles un muitas dienesti apvienoti vienā struktūrā, bet Lietuvā muitas dienests izdalīts atsevišķi. Saņēmām pārmetumus, ka atsaucamies uz 2007. gadā toreizējā Latvijas VID ģenerāldirektora parakstīto Ētikas kodeksu.
Vēlreiz pārbaudot faktus, noskaidrojās, ka - lai arī Lietuvā Muitas dienests formāli ir izdalīts atsevišķi, tas tāpat kā Latvijā atrodas Finanšu ministrijas pakļautībā. Saskaitot Lietuvas nodokļu un muitas struktūru darbinieku kopējo skaitu, tas tāpat ir mazāks nekā Latvijas VID.
Ņemot vērā, ka Lietuvā ir 2,8 miljoni iedzīvotāju, bet Latvijā tikai 1,8 miljoni, kā arī to, ka Lietuvas valsts budžetā ieņēmumi ir plānoti par četriem miljardiem eiro lielāki nekā Latvijā, mūsuprāt, kaimiņvalsts ieņēmumu dienests strādā efektīvāk.
Savukārt VID tiešām ir jaunāks - 2020. gadā pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes apstiprināts - Ētikas kodekss.
Bet var salīdzināt ne tikai VID darbinieku skaitu ar, piemēram, viņu apsaimniekotajām naudas summām vai ar valstu iedzīvotāju skaitu, kas nodokļu iekasētājiem ir jāapkalpo. Šoreiz salīdzināsim triju Baltijas valstu ieņēmumu un muitas dienestu struktūru.
Lietuvas un Latvijas dienestiem ir visai sarežģīta struktūra. Savukārt Igaunijas nodokļu un muitas pārvaldes struktūra uz kaimiņu fona ir vienkārša un pārskatāmāka.
Latvijas VID vada ģenerāldirektore. Atbilstoši Latvijas VID mājaslapā atrodamajai informācijai, viņas tiešā pakļautībā atrodas pieci padotie - trīs ģenerāldirektora vietnieki, eksperts administratīvajos jautājumos un konsultants komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos.
Turklāt ģenerāldirektores tiešā pakļautībā atdodas vēl septiņas pārvaldes un divas daļas (faktiski - to vadītāji) - Iekšējās drošības pārvalde, Juridiskā un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvalde, Personālvadības pārvalde, Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanās pārvalde, Nodokļu un muitas policijas pārvalde un Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvalde.
Savukārt diviem no trim Latvijas VID ģenerāldirektores vietniekiem tiešā pakļautībā atrodas trīs pašas svarīgākās pārvaldes - Nodokļu pārvalde, Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvalde, kā arī Muitas pārvalde.
Trešajai ģenerāldirektores vietniecei, kura ir arī Informātikas pārvaldes direktore, tiešā pakļautībā ir trīs pārvaldes un divas daļas.
Attiecīgi var saskatīt, ka šajā shēmā iezīmētas 13 pārvaldes un četras daļas, kurās, pēc VID mājaslapā pieejamās informācijas, nodarbināti 3850 darbinieku.
Tomēr Latvijas VID struktūrvienību skaits ir daudz, daudz lielāks. Piemēram, Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldei ir trīs daļas, kas shēmā nav iezīmētas.
Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldei ir 26 daļas. Iekšējās drošības pārvaldei ir trīs daļas, tostarp Operatīvās darbības daļa, kuras darbinieki netiek atklāti. Muitas pārvaldei ir 16 daļas.
Nodokļu un muitas policijas pārvaldei ir 13 daļas, no kurām vairākām ir savas apakšstruktūras. Piemēram, Finanšu izlūkošanas daļai ir Pirmā izlūkošanas nodaļa un Otrā izlūkošanas nodaļa; Taktisko uzdevumu daļai ir četras mobilo vienību nodaļas, Izlūkošanas analītiskajai daļai ir divas nodaļas utt. Šo darbinieku identitāte netiek atklāta, un arī to skaits nav zināms.
Atbilstīgi likumam, operatīvās darbības subjekti ir gan Nodokļu un muitas policija, gan VID Iekšējās drošības pārvalde. Šo struktūrvienību operatīvo darbinieku identitāte un skaits nav izpaužams, līdz ar to nav atbildes arī uz jautājumu, vai VID struktūrvienību operatīvie darbinieki ir iekļauti kopējā VID darbinieku skaitā.
Lietuvas Valsts nodokļu inspekciju vada direktors, kura pakļautībā atrodas trīs vietnieki, kancelejas vadītājs, padomnieks, Juridiskā pārvalde, Administratīvā pārvalde, Atlases un revīzijas atbalsta pārvalde, kā arī Iekšējās drošības nodaļa, Iekšējās revīzijas nodaļa un Iekšējo procedūru vadības nodaļa.
Viens no direktora vietniekiem vada Projektu vadības nodaļu un Stratēģiskās vadības nodaļu. Otra vietnieka pakļautībā atrodas Starptautiskās sadarbības pārvalde, Nodokļu saistību pārvalde, Nodokļu informācijas pārvalde. Trešā vietnieka pakļautībā atrodas Kontroles pārvalde, Informācijas resursu vadības pārvalde, Akcīzes nodokļa administrēšanas pārvalde, Lielo nodokļu maksātāju uzraudzības un konsultāciju pārvalde, Parādu administrēšanas pārvalde un Nodokļu uzskaites pārvalde. Pēc mājaslapā pieejamās informācijas, Lietuvas nodokļu inspekcijā darbojas 17 departamenti ar dažādām apakšstruktūrām - pavisam 61 struktūrvienība, kurās nodarbināti 1332 darbinieki.
Savukārt Lietuvas muitā, kas tāpat kā Nodokļu inspekcija ir Lietuvas Finanšu ministrijas pakļautības struktūrvienība, nodarbināti 2045 darbinieki.
Lietuvas muitā ir 7 struktūrvienības. Saskaitot abu Lietuvas Finanšu ministrijas struktūrvienību - Nodokļu inspekcijas un Muitas - darbinieku skaitu, sanāk 3377, kas tāpat ir par 473 darbiniekiem mazāk nekā Latvijas VID.
Igaunijā Ieņēmumu un muitas pārvaldi vada ģenerāldirektors, kura tiešā pakļautībā atrodas divi vietnieki, kā arī Informācijas nodaļa, Juridiskā nodaļa, Komunikāciju nodaļa, Personāla nodaļa, Administrācijas nodaļa un Sistēmu kontroles nodaļa.
Viena ģenerāldirektora vietnieka pakļautībā atrodas sabiedrisko pakalpojumu joma - Pakalpojumu departaments un Nodokļu departaments. Otra vietnieka atbildības lauks ir uzraudzības joma - Muitas departaments, Nodokļu audita departaments un Pētniecības nodaļa. Kopumā Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldē darbojas 11 struktūrvienības, kurās nodarbināti 1049 darbinieki. Droši gan nav zināms, vai publicētajā shēmā parādītajām dienesta struktūrvienībām arī nav kādas apakšstruktūrvienības.
Arī Igaunijas Nodokļu un muitas pārvalde, līdzīgi kā Latvijā un Lietuvā, ir Finanšu ministrijas pakļautības iestāde.
