KNAB aizturējis vēl četrus VID darbiniekus; gaidāmas jaunas aizturēšanas

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

“Neatkarīgās” rīcībā ir nonākusi pagaidām neoficiāla informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot procesuālās darbības, jau šīs nedēļas sākumā aizturējis vēl četrus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbiniekus.

Sīkāka informācija par to, kas ir aizturētās amatpersonas, šobrīd nav pieejama, tāpat nav zināms, kādu kriminālprocesu ietvaros aizturēšana notikusi un par kādiem pārkāpumiem VID darbinieki tiek turēti aizdomās (ja tāds ir viņu procesuālais statuss).

“Neatkarīgās” rīcībā ir vienīgi pagaidām nepārbaudāma ziņa, ka divi no aizturētajiem esot Kurzemes VID nodaļu darbinieki. Vēl informācijas avots izpauda versiju, ka šīs aizturēšanas nebūs vienīgās un dažādas procesuālās darbības, iespējams, jau tuvākajā laikā varētu notikt gan VID, gan arī atsevišķās tiesībsargājošās struktūrās, piemēram, kādā no prokuratūrām.

Minēto informāciju “Neatkarīgā” saņēma jau pēc darba dienas beigām, tādēļ neizdevās gūt informācijas apstiprinājumu vai noliegumu ne no KNAB, ne VID.

“Neatkarīgā” jau rakstīja, ka septembra sākumā KNAB uz aizdomu pamata par 100 000 eiro liela kukuļa izspiešanu no kokrūpniecības uzņēmuma “Stiga RM” īpašnieka Andra Ramoliņa aizturēja Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodaļas vadītāju Intaru Štālbergu un izmeklētāju Initu Lūri. KNAB kriminālprocesu uzsāka pēc Andra Ramoliņa iesnieguma saņemšanas. Jau pēc veiktajām aizturēšanām uzņēmējs publiski apliecināja, ka šajā lietā var būt iejauktas arī politiski nozīmīgas personas, netieši norādot uz apvienību “Attīstībai/Par”.

Drīz pēc informācijas nākšanas atklātībā finanšu ministrs Jānis Reirs no amata atstādināja VID vadītāju Ievu Jaunzemi, pamatojot to ar virkni neizpildītu prasību korupcijas novēršanas jomā.

Pagaidām nav gūts apstiprinājums, ka VID notiekošais ir tieši saistīts ar kādu politiski ekonomisku spēku “karu”, tomēr zināmus secinājumus var izdarīt, ja atceras FM un VID vadītāju profesionālo attiecību veidošanās vēsturi. (Par to var lasīt Rituma Rozenberga 24. septembra rakstā “nra.lv” “Reira un Jaunzemes attiecību vēsture - no atturīgas laipnības līdz klajai nepatikai").

Izpēte

Tieslietu ministrija atteikusi “Neatkarīgo” iepazīstināt ar vairāk nekā pirms 20 gadiem – 2004. gadā pavasarī – veikto “Lattelekom” mierizlīguma izvērtējumu, kas bija noslepenots vispirms uz 10 gadiem un pēc tam vēl uz pieciem gadiem. Turklāt TM norāda, ka atteikumu tiesā pārsūdzēt nevar.

Svarīgākais