Valdība alkst plosīt pensiju budžetu

© Freepik

Vismaz sešdesmit procentus no valsts sociālās apdrošināšanas budžeta veido izdevumi pensijām, savukārt ap 30 procentiem sociālā budžeta ir invaliditātes, maternitātes un slimības pabalstiem atvēlētais finansējums. Īstenojot atsevišķu politiķu interesi veselības aprūpes budžetam novirzīt 14 procentus no sociālās apdrošināšanas budžeta, pastāv būtisks risks pensiju un pabalstu finansiālajai pietiekamībai.

Ideja pārdalīt sociālā budžeta finansējumu par labu veselībai nākusi no veselības ministres Līgas Meņģelsones, kura - lai arī runā par valsts obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām un to sadalījumu, kas nav tieša saruna par budžetu - ir uzkāpusi uz ļoti bīstamas takas.

Ar vienu procentu par maz

Neatkarīgā

Diskusijā par veselības aprūpes budžeta finansējumu politiķi meklē vienu iespēju pēc otras, vienu priekšlikumu pēc otra - kur rast papildu naudu veselības aprūpes finansējumam, lai slimnīcas un ģimenes ārsti nepārtrauktu sniegt valsts apmaksātus veselības pakalpojumus. Latvijā jau vairākkārt apspriesta ideja ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, taču tā nav realizēta. Līdz šim apspriesti dažādi veidi, kā iedzīvotājiem piedalīties veselības aprūpes finansēšanā - ar dažādu nodokļu starpniecību (veselības iemaksas, sociālās iemaksas, ienākuma nodoklis), taču līdz galam nav ieviesta neviena no šīm sistēmām.

Pašlaik visi darbaspējīgie iedzīvotāji, kuri veic sociālās iemaksas vispārējā kārtībā, maksā arī viena procenta iemaksu veselībai. Tas gadā veido papildu finansējumu veselības aprūpes budžetam ap simt miljoniem eiro. Tiesa, veselības pakalpojumus tiesīgi saņemt pilnīgi visi iedzīvotāji, neatkarīgi no tā, vai veic šo veselības iemaksu vai nē.

Viegli paņemama nauda?

Veselības ministre Līga Meņģelsone intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka veselībai būtu jānovirza vismaz 14 procenti no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Būtu svarīgi noteikt konkrētu procentu no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, jo, ja pašlaik no šīs iemaksas veselībai atvēlēts ir viens procents, tad ir skaidrs, ka mums vajag vismaz 14 procentus no šī nodokļa, lai tas būtu definēts kā veselības budžets, savu ideju izklāstīja ministre. Tas nodrošināšot, ka veselības aprūpe nevis katru gadu lūgsies, bet tās rīcībā būs summa, kas tai pienāksies no sociālās aizsardzības.

Lai arī ministre neprecizē, uz kādu finansējuma apjomu veselības nozare tēmē, skatoties uz sociālo budžetu, 14 procenti ir ievērojami vairāk, nekā veselības nozares makā nonāk pašlaik. Pašreizējā sociālo iemaksu likme ir 34,09 procenti, un, trešo daļu šo iemaksu novirzot veselības aprūpei, tas varētu būtiski skart sociālo budžetu un plānotos izdevumus tur. Tāpat ministre nesaka, ka ņems pensiju naudu, taču - kuru tad? Sociālā budžeta izdevumi ir sadalīti pa pozīcijām - pensiju speciālais budžets, invaliditātes, bezdarba, slimību, un visas šīs ir nozīmīgas pozīcijas. Pasakot A, ministrei vajadzētu pateikt B, proti, piedāvāt turpmāku attīstības scenāriju, pat ja politiķi atsaucas uz Igaunijas pieredzi, kur patiešām veselības aprūpes apdrošināšana notiek ar sociālo iemaksu starpniecību. Paaugstināt sociālo iemaksu likmi tā, lai pietiek arī veselības aprūpei? Visticamāk, tas nav valdības plānos.

Iespējams, ideja šādi rīkoties tagad nāk arī tāpēc, ka sociālās apdrošināšanas budžetā veidojas uzkrājums, kas sasniedz jau miljardu eiro. Kāpēc gan nepaņemt naudu, kas tāpat “stāv”?

Ministri lauž kaklus uz veselības nodokļa

Tikmēr Veselības ministrijā stāsta, ka ir plānots veidot darba grupu, lai sagatavotu priekšlikumus veselības aprūpes nozares finansēšanas modelim. “Mums ir jāatrod optimālais veids, kā mēs finansējam veselības aprūpi. Viens no variantiem ir palielināt finansējumu, kas veselības aprūpei tiek novirzīts no valsts sociālās apdrošināšanās obligātajām iemaksām,” atkārto ministre. “Vēl viena izvēle varētu būt Igaunijas valsts veselības apdrošināšanas fonda scenārijs, tāpēc veidosim ekspertu un speciālistu darba grupu, lai izvērtētu labāko, Latvijas sistēmai atbilstošāko veselības aprūpes finansēšanas modeli.”

Zinātāji pateiks, cik veselības ministru mums ir bijis un cik bijis darba grupu, lai izveidotu strādājošu veselības finansēšanas modeli, taču esam tādā pašā situācijā kā pirms Covid-19 pandēmijas vai pat vēl agrāk.

Izpēte

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais