Daļa no jau publiskotajām valsts amatpersonu deklarācijām pārliecinoši norāda: ja vēlies kļūt bagāts, dodies strādāt valsts pārvaldē – ierēdniecībā vai politiskos amatos. Tas vedina domāt, ka Latvijas “veiksmes stāsts”, par ko mēdz runāt pie varas esošie, slēpjas tieši valsts pārvaldē strādājošo skaita un viņu algu palielināšanā. Tas jau nekas, ka valsī nebūs kam pelnīt – var taču aizņemties no starptautiskiem aizdevējiem.
Aprīlis Latvijā allaž nāk ar valsts amatpersonu gada ienākumu vētīšanu. Arī šogad ienākumu deklarācija par 2022. gadu bija jāiesniedz 54 781 valsts amatpersonai. Katras amatpersonas makā gan ieskatīties nevaram, bet daži piemēri tikai kārtējo reizi apstiprina Latvijā pastāvošo milzīgo plaisu starp varas “eliti” un vienkāršo darba darītāju.
Par tautas veselības aprūpi un labklājību Latvijā gādā turīgas kundzes, kas liek aizdomāties, vai tikai šeit nebūs spēkā latviešu teiciens, ka paēdušais neēdušo nesaprot.
Veselības ministres Līgas Meņģelsones ienākumi pagājušajā gadā sasniedza 77 522 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2022. gadu. Tātad vidēji mēnesī viņa nopelnījusi 6460,16 eiro.
Pērn 14. decembrī L. Meņģelsone kļuva par veselības ministri, taču līdz tam viņa bija Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore. Valsts kancelejas maksātā alga bija 3474 eiro, LDDK maksātā alga - 72 848 eiro, bet 1200 eiro viņa saņēma pabalstā.
Līgai Meņģelsonei pieder pieci nekustamie īpašumi, tostarp dzīvokļi Rīgā un Jelgavā, zeme Lielvārdē, bet citi klasificējas sadaļā “pārējie” un atrodas Rīgā un Rembates pagastā. Tāpat viņas īpašumā ir 1987. gada izlaiduma kravas transporta furgons “Ford Transit”. Bezskaidras naudas uzkrājuma summa AS “Swedbank” ir 15 120 eiro, bet skaidras naudas uzkrājums 250 eiro.
Labklājības ministres Evikas Siliņas ienākumi pagājušajā gadā palielinājušies par 3944 eiro - no 47 821 eiro 2021. gadā līdz 51 765 eiro 2022. gadā, liecina viņas valsts amatpersonas deklarācija.
Valsts kancelejas maksātā alga bija 49 815 eiro (4151,25 eiro mēnesī),1950 eiro saņemti pabalstos, bet 0,23 eiro saņemti procentos no AS “Citadele banka”. Ministrei pagājušajā gadā bijuši arī uzkrājumi AS “Grazer Wechselseitige Versicherung Aktiengesellschaft” 10 611 eiro apmērā.
E. Siliņas īpašumā ir 2007. gadā ražota vieglā automašīna “Mercedes Benz GL 420”, Rīgā kopīpašumā ir dzīvoklis un zeme, bet lietošanā atrodas zeme un ēkas.
Pagājušā gada deklarācijā minēts, ka E. Siliņa no pagājušā gada 1. novembra līdz 14. decembrim gadam bijusi Saeimas deputāte bez atalgojuma, saņemot algu līdz 14. decembrim kā Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre. Tāpat viņa ir Sabiedrības integrācijas fonda padomes locekle no labklājības ministres amatā stāšanās brīža.
Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars pagājušajā gadā vairākos amatos atalgojumā saņēmis kopumā 56 129 eiro, mēnesī tas būtu 4677,41 eiro, liecina valsts amatpersonas deklarācija par 2022. gadu.
Lielāko daļu jeb 43 310 eiro R. Čudars pērn nopelnījis Salaspils novada pašvaldības vadītāja amatā. Vēl 4732 eiro viņš nopelnījis kā Saeimas deputāts, 3474 eiro nopelnījis klimata un enerģētikas ministra amatā, bet 4610 eiro - Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas metropole” valdes locekļa amatā.
Pērn atalgojumā R. Čudars kopumā saņēmis par 2463 eiro vairāk nekā 2021. gadā. R. Čudara reģistrētās parādsaistības pagājušā gada beigās bija 14 711 eiro, kas ir par 8737 mazāk nekā 2021. gada beigās. Ministra īpašumā pagājušā gada beigās bija zeme un ēkas Salaspils pagastā.
Zemkopības ministrs Didzis Šmits pērn atalgojumā saņēmis 37 303 eiro, kas būtu 3108,58 eiro mēnesī, liecina Šmita valsts amatpersonas deklarācija par 2022. gadu.
Lielāko daļu jeb 33 830 eiro D. Šmits nopelnījis Saeimā. Savukārt no Valsts kancelejas viņš saņēma 3473 eiro. Pērn ministrs nopelnīja par 1747 eiro vairāk nekā 2021. gadā.
D. Šmits 2022. gadā ieņēmumus guva par deputāta, Zvejniecības komercdarbības licencēšanas komisijas locekļa, Eiropas Zivsaimniecības fonda uzraudzības komitejas locekļa, Medību saimniecības attīstības fonda padomes priekšsēdētāja, Mediju atbalsta fonda padomes priekšsēdētāja un zemkopības ministra darbu.
D. Šmita reģistrētās parādsaistības pagājušajā gadā sarukušas par 1% - līdz 172 115 eiro.
Ministra īpašumā ir 1988. gadā ražota vieglā automašīna “Mazda 626” un 2017. gadā ražots “Toyota RAV4” markas auto, ko viņš pērn nopirka par 8160 eiro. Tāpat deklarācijā reģistrēts nomā esošs dzīvoklis Rīgā.
Šeit savukārt jāsecina, ka ministri - pašvaldību, dažādu fondu un padomju vadītāji mūsu valstī ir ierasta prakse, un, jo vairāk amatu, jo acīmredzot biezāka sviesta kārta uz maizes.
Arī Edgars Rinkēvičs nav izticis tikai ar ministra amatu vien. Savā amatpersonas deklarācijā viņš min, ka ieņem arī partijas “Vienotība” valdes locekļa amatu, bijis Saeimas deputāts un ir Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas Latvijas Nacionālās komisijas viceprezidents. E. Rinkēviča īpašumā ir dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā.
Ministra algā no Valsts kancelejas viņš pērn saņēmis 88 570,08 eiro, kas ir 7380,84 eiro mēnesī. Procentos no “Swedbank” saņemti 91,25 eiro, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemti 1735,03 eiro, kas klasificēti kā mantojums un 698,90 eiro pabalsts, kuru saņēmis apbedīšanas birojs, kā arī apdrošināšanas atlīdzība - 119 eiro no “CARPS, AJ” Francijā.
Savā deklarācijā ārlietu ministrs norādījis arī divus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās mēnešalgas - mantojumā saņēmis dzīvokli Jūrmalā, kura vērtība ir 23 118 eiro, kā arī nopircis dzīvokli par 150 500 eiro.
Tāpat E. Rinkēvičam ir ievērojami uzkrājumi. 326 135,2 eiro deklarēti kā bezskaidras naudas uzkrājums “Swedbank”, 366,88 eiro - “Revolut”, 3560,35 dzīvības apdrošināšanas fondā “Swedbank Life Insurance SE” Latvijas filiālē un 12 409,59 eiro AS “Swedbank Atklātais Pensiju Fonds”.
Aizsardzības ministre, bijusī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece no Saeimas pērn algā saņēmusi 62 676,1 eiro, bet no Valsts kancelejas - 3473,59 eiro. Mēnesī tie būtu 5512,47 eiro. 79 900 eiro viņa guvusi no nekustamā īpašuma pārdošanas, bet 64 eiro saņēmusi kā apdrošināšanas
atlīdzību no “Compensa Life Vienna Insurance Group SE” Latvijas filiāles. Ministrei pieder nekustamais īpašums kopīpašumā un ir 64 705,53 bezskaidras naudas uzkrājums AS “Luminor Bank”. Pērn Mūrniece arī dzēsusi kredītsaistības 30 802,8 eiro apmērā, bet viņai vēl atlikušas 41 662,85 eiro parādsaistības.
Tā kā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa valsts amatpersonas deklarācija VID valsts amatpersonu deklarāciju publiskojamajā datu bāzē vēl nav pieejama, “Neatkarīgā” nolēma ielūkoties Ministru prezidenta tagadējā parlamentārā sekretāra, pirms tam biroja vadītāja, 14. Saeimas deputāta Jāņa Patmalnieka valsts amatpersonas deklarācijā.
Viņam pieder dzīvoklis Rīgā un zeme Carnikavā. Automašīna pieticīga - 2010. gada “Volkswagen Golf,” toties iekrājumi iespaidīgi - 148 152,42 eiro bezskaidras naudas uzkrājumi AS “Swedbank”. Deklarētas arī 19 857,69 eiro parādsaistības.
Kā deputāts no Saeimas J. Patmalnieks saņēmis 5320,86 eiro, bet algā no Valsts kancelejas - 73 037,06 un 1646,14 eiro. Mēnesī tie būtu 6667 eiro. Viņš ir arī zemessargs zemessardzes štābā un no Aizsardzības ministrijas Nacionālo bruņoto spēku apvienotā štāba saņēmis 138,60 eiro. 104 eiro atlīdzība saņemta no AAS “BTA Baltic Insurance Company”, bet 840,24 eiro no “Compensa Vienna Insurance Group ADB” Latvijas filiāles.
Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts (bijušais zemkopības ministra biroja vadītājs) algā no Zemkopības ministrijas pērn saņēmis 51 391,57 eiro, no Aizsardzības ministrijas - 2011,95 eiro, bet no zemessardzes štāba - 2512,05 eiro. Mēnesī sanāk 4659,63 eiro.
J. Eglītim ir parādsaistības par kopējo summu 87 684,7 eiro. Viņam pieder 43 akcijas degvielas tirdzniecības uzņēmumā AS “Virši - A” un 1,23 akcijas ASV reģistrētā uzņēmumā “Magnolia Oil&Gas”, kā arī trīs vieglās automašīnas: valdījumā 2017. gada “Škoda Superb”, īpašumā 2002. gada “Volkswagen Bora” un 1993. gada “BMW 320”.
Rīt turpinājumā varēsiet lasīt, kuras valsts amatpersonas pērn nopelnījušas mazāk, kā arī vai Latvijā ir izdevīgi strādāt kā algotam darbiniekam privātajā biznesā.
