Valsts prezidenta kanceleja pirmoreiz savā pastāvēšanas vēsturē no Valsts kontroles (VK) saņēmusi modificēto atzinumu. Modificēti atzinumi ir atzinumi ar iebildēm, negatīvi vai kad VK vispār atsakās sniegt atzinumu, trešdien paziņoja Valsts kontrole.
Neskaitot Valsts prezidenta kanceleju, kopumā ar uzskaiti ministrijās un centrālajās valsts iestādēs viss esot kārtībā, secinājusi Valsts kontrole. Tā noslēgusi ikgadējās finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs, sniedzot 26 atzinumus par 2022. gada pārskatiem, tostarp 25 atzinumus bez iebildēm un vienu modificēto atzinumu Valsts prezidenta kancelejai.
VK trešdien informēja par ministrijās un centrālajās valsts iestādēs (kopumā 26) veikto finanšu revīziju rezultātiem 2022. gadā, kas pats par sevi būtu ierasts notikums, ja vien īpašā statusā starp 25 pozitīviem atzinumiem bez iebildēm kā vienīgais atzinums ar iebildēm nebūtu nonākusi Valsts prezidenta pils.
“Tas ir saistīts ar vienu konkrētu pakalpojuma līgumu, kuram revidenti nevarēja iegūt pietiekamus un atbilstošus pierādījumus, lai novērtētu šī saņemtā pakalpojuma apjomus un līdz ar to spētu pateikt, ka finanšu izlietojums ir atbilstošs pakalpojumu apjomam. Situācija ir tāda, ka detaļas saistībā ar šo konkrēto apjoma ierobežojumu, kur mēs nevarējām iegūt šos revīzijas pierādījums, sniegt mēs nevaram, jo šai informācijai noteikts ierobežotas pieejamības statuss,” preses konferencē sacīja VK padomes locekle Ilze Bādere.
Vēlāk gan, atbildot uz žurnālista jautājumu, kas tas par iepirkumu un par cik lielu summu, I. Bādere atklāja, ka pakalpojums bijis attiecināms uz Trīs jūru samitu, bet revidenti nepieciešamo informāciju nebija varējuši iegūt ne jau tādēļ, ka dokumenti būtu ierobežotas pieejamības, bet gan tāpēc, ka “procesa gaitā informācija tika precizēta, labota un mainīta”.
Īpašā VK uzmanības lokā nonākušas arī vairākas ministrijas.
Ekonomikas ministrijai (EM) pagājušajā gadā tika piešķirts ļoti būtisks finansējums - pusmiljards eiro energoresursu cenu krīzes seku mazināšanai, līdz ar to VK pieļāvusi, tā kā tas ir nebijis pasākums un liela nauda, arī tās administrēšanai un kontrolei jātiek nodrošinātai attiecīgā līmenī. Taču izrādījās, ka tā gluži nav.
Ar pasākuma daļu, otro posmu, kuru administrēja Būvniecības valsts kontroles birojs, viss ir kārtībā, bet par Ekonomikas ministrijas, kas administrēja atbalsta sniegšanas pirmo posmu, iekšējās kontroles sistēmu skaidrības nav, jo VK revidenti nav guvuši pārliecību par elektroenerģijas piegādātāju rēķinos iekļautās informācijas atbilstību faktiski piešķirtajam kompensāciju apjomam gala lietotājam. Pēc revīzijas VK aicinājusi un EM piekritusi veikt pēcpārbaudes visiem atbalsta pirmā posma pasākumiem.
Valsts kontrole bijusi arī revīzijās divos zinātniskajos institūtos, no kuriem viens ir Zemkopības ministrijas, bet otrs - Izglītības un zinātnes ministrijā. Lai gan šie institūti pēc vērtības ir nebūtiski un VK tos nepārbauda katru gadu, abos konstatētas būtiskas problēmas gan grāmatvedības uzskaitē, gan iekšējās kontroles sistēmā, un VK aicinājusi vērtēt institūtu vadītāju atbildību, informēja I. Bādere.
“Jo iestāde atrodas tālāk no centra, jo lielākas problēmas, un to mēs regulāri redzam gan ar atlīdzības jautājumiem, gan kā šajos divos institūtos - ar grāmatvedību un uzskaiti,” secina valsts kontrolieris Rolands Irklis, kā vienu no risinājumiem iesakot centralizāciju vismaz resora ietvaros un atgādinot arī par grāmatvedības centralizāciju valsts pārvaldē.
Kopumā VK veikusi 20 atbilstības pārbaudes 14 resoros. Desmit gadījumos sniegts pozitīvs atzinums, četros konstatēti atsevišķi trūkumi, kā arī sniegti seši atzinumi ar iebildēm un četri negatīvi atzinumi - EM, Iekšlietu ministrijā, Labklājības ministrijā un Veselības ministrijā.
Kā skaidroja R. Irklis, šeit iezīmējas divi probēmbloki - finansējuma prioritārajiem pasākumiem plānošana un izlietojums un izdevumi atlīdzībai.
Trūkumi plānošanā rada grūtības izlietot prioritāro pasākumu finansējumu sākotnējam piešķiršanas mērķim. Kopumā konstatēts, ka no pārbaudītā 144,51 miljona eiro sākotnējam piešķiršanas mērķim nav izlietota trešdaļa - 49,29 miljoni eiro. Turklāt, lai gan piešķirtie budžeta līdzekļi nav izlietoti to sākotnējam piešķiršanas mērķim un pārdalīti citiem pasākumiem, lielākajā daļā pārbaudīto gadījumu - astoņos no 13 jeb 62% gadījumu - nav sasniegti vai ir daļēji sasniegti 2022. gadam plānotie rezultāti.
Katru gadu notiek sīvas cīņas par prioritāro pasākumu finansējumu un pieprasījums krietni pārsniedz budžeta iespējas, līdz ar to Finanšu ministrijai, valdībai un Saeimai būtu rūpīgāk jāatlasa prioritārie pasākumi, tiem vajadzētu būt arī saskaņotiem ar mūsu valsts attīstības plāniem, pret atlasi vajadzētu izturēties īpaši rūpīgi un ieviest ar lielu atbildību, uzskata R. Irklis.
“Diemžēl šogad revīzijas daudzos un dažādos resoros parāda, ka atbildība, plānojot šos pasākumus, piešķirot tiem līdzekļus vai tālāk tos realizējot, īsti neseko. Nauda kaut kam tiek piešķirta, bet praktiski tajos virzienos netiek izlietota, un to mēs saredzam kā nozīmīgu un būtisku problēmu,” norāda valsts kontrolieris R. Irklis.
Ekonomikas ministrija 2022. gadā nav sasniegusi plānoto rezultātu attiecībā uz atbalstīto lielo infrastruktūras projektu skaitu no 41 miljona eiro finansējuma, kas EM piešķirts, lai nodrošinātu finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes.
No 41 miljona pērn tā arī netika izlietots neviens cents. Lai arī prioritāro pasākumu finansējums 2022. gada sākumā pārskaitīts Attīstības finanšu institūcijai ”Altum”, pērn aizdevumu izsniegšana komersantiem nav uzsākta. Un izrādās, ka laikā, kad notika lemšana, “Altum” jau bija finansējums 58 miljona apmērā šiem pasākumiem, un tā praktiski ar to varēja rīkoties. Taču tika paprasīts vēl, bet līdz gada beigām nekas no 41 miljona netika izlietots. Līdz gada beigām tika pieņemti lēmumi un noslēgti tikai trīs līgumi par 18 miljoniem. Šis ir tas gadījums, kad tiek piešķirti lieli naudas līdzekļi, bet tie stāv kontos un nekādi nesekmē valsts attīstību, skaidro R. Irklis.
Labklājības ministrijā tika piešķirti papildu līdzekļi - 9,8 miljoni atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem sociālās aprūpes centros. Nevienam nav noslēpums, cik zema ir atlīdzība aprūpētājiem, kuri dara smagu un atbildīgu darbu, cik grūti ir viņus piesaistīt un noturēt darbā, tāpēc paaugstināt viņiem algu ir labs un cēls mērķis.
Bet tikai 6,1 miljons eiro jeb 62% ir izlietoti atbilstoši mērķim, lai palielinātu atlīdzību aprūpētājiem un ieviestu vecākā aprūpētāja amatu. Savukārt neizlietotie 3,6 miljoni eiro izmantoti citām, ar prioritāro pasākumu mērķi nesaistītām sociālo aprūpes centru vajadzībām.
“Šeit galvenā problēma - neatbilstoša plānošana, neapzinātas iespējas, jo bija plānota gan mēnešalgu palielināšana, gan piemaksu noteikšana par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, gan vecākā aprūpētāja amata ieviešana. Ja plānots tiktu rūpīgāk, tad šī nauda varētu sasniegt darbiniekus, diemžēl liela daļa no šīs naudas darbiniekus nesasniedza,” secina valsts kontrolieris.
Veselības ministrijā ar piešķirtajiem papildu 0,84 miljoniem eiro, lai nodrošinātu valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, plānotie rezultāti nav sasniegti. 0,69 miljoni eiro jeb 82% netika izmantoti, turklāt pakalpojumus šiem bērniem nodrošinot tikai vienā ārstniecības iestādē, lai gan plāns paredzēja plašu pakalpojuma pieejamību visā Latvijā.
Iekšlietu ministrijā, lai gan kopumā 20,7 miljonu eiro finansējums atlīdzības palielināšanai iekšlietu dienestos izlietots atbilstoši, 3,1 miljons eiro jeb 15% pārdalīti citiem, ar atlīdzības izmaksu saistītiem mērķiem. Lai arī ir izdevies izlīdzināt mēnešalgas vairumam IeM dienestu amatpersonu, tomēr joprojām pastāv būtiskas atšķirības augstākajās mēnešalgu grupās. Nav sasniegts arī mērķis nodrošināt izmeklētāju mēnešalgas atbilstību rajona (pilsētas) prokurora mēnešalgai.
IeM pērn tikai 24% jeb 2,80 miljoni eiro no IeM amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm formas tērpu iegādēm piešķirtajiem 11,7 miljoniem eiro izlietoti atbilstoši, pārējais finansējums pārdalīts un izlietots citiem mērķiem.
IeM dienestiem nav izdevies veiksmīgi pabeigt iepirkuma procedūras un noslēgt līgumus par formas tērpu iegādi.
Pārdalītais finansējums izlietots komunālo pakalpojumu un kurināmā sadārdzinājuma segšanai, Valsts policijā nodarbināto virsstundu apmaksai, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā nodarbināto ārvalstu komandējumiem. Turpmākajos gados papildu finansējums jaunā dizaina formas tērpiem paredzēts tikai Valsts policijai, līdz ar to rodas jautājums, par kādiem līdzekļiem tos varēs atjaunot robežsargiem un ugunsdzēsējiem.
