Akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” (LG) akcionāri vakar savā ārkārtas sapulcē nolēma izmaksāt sev dividendēs iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu 109,72 miljonu eiro apmērā, sadalot to pa 2,75 eiro uz katru akciju. Neskatoties uz sacelto skandālu līdz pat Valsts Drošības dienesta līmenim, savu tiesu saņēma arī ar Krievijas naftas kompānijai "Rosņeft" saistītā “ITERA Latvija”.
Saprotama ir investoru vēlēšanās izvākt naudu no Latvijas. Vāciešiem un japāņiem ir pamats uztraukties par ieguldījumu drošību, krieviem vajag naudu, lai finansētu karu ar Ukrainu. Latvijas varas iestāžu līdz šim izvairīgie solījumi pētīt šo situāciju signalizē, ka valsts neizmantos iespēju LG kases iztīrīšanu nobloķēt, lai gan šādu iespēju dod vismaz viena LG akcionāra, proti, "ITERA Latvija" pakļaušana Eiropas Savienības sankcijām. Latvijas valsts savukārt samierināsies ar simbolisku piedalīšanos peļņas dalīšanā ar savām simts akcijām.
Pilnībā ignorēt ES sankciju esamību Latvijas valsts tomēr nevar atļauties. Tāpēc akcionāru sapulce vakar sākās ar LG valdes priekšsēdētāja Aigara Kalvīša priekšlikumu izslēgt no sapulces darba kārtības viņa paša iepriekš piedāvāto punktu par LG pamatkapitāla samazināšanu. Viņš atsaucās uz Uzņēmumu reģistra, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas brīdinājumiem, ka tas nu gan pārkāptu ES sankcijas, ja no pamatkapitāla izņemtā nauda nonāktu līdz sankcijām pakļautam uzņēmumam, kāds LG līdzīpašnieku vidū ir “ITERA Latvija" ar 16% akciju. Uzņēmumu reģistrs ir noskaidrojis, ka “ITERA Latvija” atrodas Krievijas naftas kompānijas “Rosņeft” galvenā izpilddirektora Igora Sečina faktiskā kontrolē, tādēļ uz "ITERA Latvija" tiek attiecinātas pret I. Sečinu noteiktās ES sankcijas, kas cita starpā liedz darīt pieejamus līdzekļus sankcijām pakļautām personām.
Līdz ar to sapulce varēja pāriet pie otrā darba kārtības punkta par dividenžu dalīšanu. Bet tad izrādījās, ka praktiski notikusi pirmā un otrā darba kārtība punkta apvienošana viegli maskētā veidā. Proti, tā nauda, ko akcionāri nesaņems uz pamatkapitāla samazināšanas rēķina, tiks aizvietota ar naudu, ko tie paši akcionāri saņems uz dividenžu palielināšanas rēķina. Ja LG vadības akcionāru sapulcei sagatavotajā lēmumprojektā bija paredzēts sadalīt 57 855 000 eiro pa 1,45 eiro uz vienu akciju, tad pēc ieguldījumu fonda “Marguerite Gas II” priekšlikuma sapulce nolēma sadalīt 109 725 000 eiro pa 2,75 eiro uz vienu akciju.
Pret šādiem lēmumiem balsoja LG mazākuma akcionāri, kuru līdzdalībai sapulcē gan ir tikai simboliska vai juridiski formāla nozīme. Viņiem visiem kopā ir tikai 2,77% akciju un no viņiem sapulcē pārstāvēti bija tikai daži. Valsts kā akcionāra vārdā uzstājās Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, bet jurists Mārtiņš Kvēps nopircis LG akcijas tāpēc, lai varētu uzstāties pret LG uzkrājumu iztukšošanu kā akcionārs, nevis tikai kā sociālo tīklu aktīvists.
Akcionāru sapulcē viņš jautāja un arī saņēma atbildi, ar ko, pēc LG vadības un akcionāru vairākuma uzskatiem, atšķiras naudas iedalīšana “ITERA Latvija” kā dividenžu saņēmējai no naudas iedalīšanas tai pašai “ITERA Latvija” kā uzņēmuma mantas līdzīpašniecei. Atbilde bija tāda, ka 27. jūlija sapulce lemjot tikai par dividenžu izmaksu tiem akcionāriem, kuri būs akcionāri 10. augustā. Varbūt tad LG būs pilnīgi citi akcionāri, uz kuriem nekādas sankcijas neattieksies. Tagadējie LG akcionāri nezinot un neatbildot par LG akcionāru sastāvu pēc pāris nedēļām.
Pirmais iemesls ir vispārīgs: tagadējie akcionāri, protams, var savas akcijas pārdot, bet nav iedomājams, ka viņi aizmirsīs pārdodamo akciju cenai pieskaitīt dividendes, kuras jaunie akcionāri jau pēc dažām dienās atgūs no LG. Tādējādi akciju cena laikā līdz dividenžu izmaksai būs par 2,75 eiro augstāka nekā to pašu akciju cena, ja 27. jūlija lēmuma nebūtu. Tad akcijas būtu jāpērk, rēķinoties ar dividenžu saņemšanu kaut kad un droši vien arī augšupejošām akciju cenas svārstībām.
Tikpat vienkārši LG piesaukto atšķirību starp lēmumu par dividenžu izmaksu un pašu izmaksu ir pārvarēt, pārdodot nevis akcijas, bet prasījuma tiesības pret LG. Jebkura persona no Āfrikas vai, piemēram, “Gazprom” tepat no Krievijas, kurus nekādas ES sankcijas neierobežo, var samaksāt “ITERA Latvija” dividenžu vērtību un pēc tam piedzīt dividendes no LG.
Otrais iemesls ir konkrēts, un, proti, tieši “ITERA Latvija” akcijas ir sankciju dēļ iesaldētas. Tieši par tām ir absolūti skaidrs, kam tās piederēs 10. augustā. Un tikpat skaidrs, ka arī neskatoties uz akciju iesaldēšanu, “ITERA Latvija” var tikt pie naudas, izmantojot nupat aprakstīto prasījuma tiesību pārdošanu. Konkrētajā gadījumā pati “ITERA Latvija" pie naudas gan netiks, jo nauda nav vajadzīga ne uzņēmumam, ne tā nominālajam īpašniekam Jurim Savickim. Uzņēmumu reģistrs izskaitļojis, ka patiesais labuma guvējs no “ITERA Latvija” ir kaut kāds “Davonte Holding Ltd” un tā tālāk līdz “Rosņeft” un I. Sečinam. Krievijas ieguvums nemainīsies atkarībā no tā, vai Krievija dabūs naudu no “ITERA Latvija” vai no kāda uzņēmuma Āfrikā, kam “ITERA Latvija” var pārdot vai uzdāvināt tiesības saņemt naudu no LG.
Sankciju apiešana LG naudas dalīšanā ir acīm redzama, bet ar to nepietiek, lai naudas dalīšanu apturētu. Ir vajadzīgi valsts iestāžu lēmumi par sankciju pārkāpšanu. M. Kvēps apņēmies šādus lēmumus panākt, iesniedzot sūdzību Ekonomisko lietu tiesā.
Akcionāru pulkā valsti pārstāvošā Ekonomikas ministrija turpretī paļaujas uz sankciju izpildi tāpēc, ka sankcijas ir noteiktas. “Ja notiks jebkāda veida darījumi, kas apiet sankcijas, tā būs valdes atbildība. Viņi ļoti labi apzinās, ko drīkst, un ko nedrīkst,” “Neatkarīgajai” sacīja ministrijas valsts sekretārs E. Valantis.
