Tā būs valdības izšķiršanās, ko darīt ar Latvijas pensiju sistēmu un konkrēti – bāzes pensijām, taču, visticamāk, jaunā sistēma varētu tikt ieviesta tikai pēc nepilniem pieciem gadiem.
Bāzes pensija būtu noteikts maksājums pie katra individuālās, uz sociālajām iemaksām balstītās pensijas. Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks norāda, ka pašlaik galvenais uzdevums ir izmaksāt pensiju piemaksas visiem tiem senioriem, kuri pensionējušies pēdējos gados, bet nav saņēmuši piemaksas par darba stāžu līdz 1996. gadam.
Bāzes pensijas ir karstu diskusiju temats pēdējos gadus, jo paredz reformēt pašreizējo pensiju sistēmu, sadalot personas vecumu pensiju bāzes pensijā un sociālās apdrošināšanas pensijā, kur bāzes pensija būtu noteikta apmēra pensija (vai nu noteikta summa visiem, vai noteikts apmērs atkarībā no darba stāža), bet sociālās apdrošināšanas pensija tiktu aprēķināta no personas veiktajām sociālajām iemaksām. Līdzīga sistēma pastāv jau pašlaik, kur papildus pensijai senioram maksā pensiju piemaksu par darba stāžu līdz 1996. gadam. Iespējams, bāzes pensija nākotnē varētu apmēra ziņā būt lielāka, nekā pašreiz ir vidējā piemaksa, bet par to pašlaik ir pāragri spriest.
Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks pastāstīja, ka atbilstoši valdības deklarācijai līdz 2026. gadam Ministru kabinetā ir jāiesniedz konceptuāls ziņojums “par to, kādu redzam turpmāko pensiju sistēmu un kā to attīstām”. Bāzes pensija būs viens no jautājumiem, par ko šajā ziņojumā būs apskatīts un analizēts. “Bāzes pensija veidosies, attīstot tālāk Latvijas pensiju piemaksu sistēmu,” stāsta Ingus Alliks. Taču bāzes pensijas ieviešanu tagad Labklājības ministrija atlikusi uz 2029. gadu. Ingus Alliks, vairākkārt izmantojot vārdu “visticamāk”, skaidro, ka līdz 2029. gadam ir jāīsteno pensiju likumā noteiktais, proti, jāatjauno pensiju piemaksas tiem, kuriem tās netika piešķirtas līdz šim, senioriem, kuri aizgāda pensijā, sākot no 2012. gada, kad pensiju piešķiršana tika pārtraukta. “Tad, kad pensiju piemaksas tiktu piešķirtas visiem, tikai tajā brīdī varēsim runāt, kā tālāk attīstīt bāzes pensiju - vai tas būtu maksājums par katru nostrādāto gadu, vai kā citādi,” atzīst Ingus Alliks. “Nosaukt to varam jebkādi, bet tas būtu maksājums, kas būtu papildus apdrošināšanas pensijai, kas veidota no sociālajām iemaksām. Te būtu svarīgs arī jautājums, ko mēs varēsim atļauties no valsts budžeta.”
Pašlaik Labklājības ministrijas eksperti visai piesardzīgi izsakās par bāzes pensijas ieviešanas termiņiem. Ja tas būs saistīts ar pensiju piemaksu piešķiršanu, tad tas noteikti ir 2029. gads vai drīzāk - 2030. gads, kad visiem būs piešķirtas pensiju piemaksas. “Negribu teikt tik skaļi, ka līdz 2029. gadam netiks ieviesta bāzes pensija, jo ar piedāvājumu valdībā iesim 2026. gadā,” saka Ingus Alliks. “Tomēr būtiski agrāk par 2029. gadu, visticamāk, nevarēs vēl ieviest, jo naudu vajag arī piemaksu piešķiršanai, kam vajag papildu budžeta finansējumu katru gadu. Es negribu būt bada dzeguze, bet izšķiršanās būs kaut kur pa vidu.”
Labklājības ministrijā gan norāda, ka šīs diskusijas nenozīmē, ka netiek domāts par minimālo pensiju palielināšanu, jo minimālās pensijas katru gadu tiek pārskatītas atbilstoši minimālā ienākuma līmeņa palielināšanai.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka pašlaik no 433 508 vecuma pensiju saņēmējiem gandrīz pieci tūkstoši senioru pensijas piešķirtas līdz 20 eiro apmērā. Saskaņā ar pensiju likumu, protams, šie cilvēki nesaņem tik mazu pensiju mēnesī, bet ir tiesīgi saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu vai minimālo pensiju, ja ir sasniegts noteikts darba stāžs. Tāpēc ikmēneša ienākumi ir lielāki par 20 eiro, tiesa, tie tāpat ir minimāli. Ņemot vērā minimāli piešķirto pensiju, darba stāža, iespējams, te vispār nav, un nav skaidrs, kā, piemēram, bāzes pensiju vērtētu šajā situācijā. Var teikt, ka jau pašlaik šie cilvēki saņem zināmu “bāzes maksājumu”, jo ikmēneša ienākumi nedrīkst būt zemāki par valstī noteikto minimumu.
Vēl 1288 cilvēkiem piešķirtā pensija ir līdz 30 eiro mēnesī. No kopējā pensionāru skaita šo tik ļoti mazo pensiju saņēmēju īpatsvars kopumā nav liels - nepilni trīs procenti pensionāru piešķirtās pensijas apmērs ir līdz 200 eiro.
Gan runājot par bāzes pensijām, gan par pensiju indeksāciju, noteikt tādu kārtību, ka darba stāžam nav nekādas vai ir maza nozīme, nebūtu pareizi, uzskata Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. “Jābūt motivācijai veikt sociālās iemaksas, arī domājot par pensiju nākotnē. Par to jādomā, veidojot arī bāzes pensijas,” sacīja Saeimas deputāts.
