Spēja modelēt mūsu valsts rīcību iespējama militāra apdraudējuma gadījumā ir būtiska sekmīgai tās izdzīvošanai turbulences periodā. Krievijas neizprovocētais iebrukums Ukrainā ilgst jau trešo gadu, ukraiņi ar savām asinīm ir devuši laiku Latvijai un citām valstīm pēc iespējas labāk sagatavoties varbūtējiem izaicinājumiem. Ko plāno darīt Latvija, kā nodrošināt degvielas, pārtikas un medikamentu rezerves, intervijā nra.lv stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Kāds ir Latvijas plāns no Ekonomikas ministrijas skatu punkta? Kā nodrošināt rezerves trijiem mēnešiem, piemēram, degvielai?
Apjoms, ko mēs tautsaimniecībā - gan mājsaimniecībā, gan visi ražojošie uzņēmumi - patērējam, mums šīs rezerves jau tagad ir. Katru gadu tās nodrošinām un nodrošināsim arī tālāk. Ja apstājas degvielas piegādes, tad trīs mēneši ir tas laiks, lai sameklētu jaunus piegādes ceļus un spētu nodrošināt valsti ar šo resursu. Šī prasība ir jebkurai Eiropas valstij. Papildus mēs esam iestājušies arī Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā, kurā apvienojušās pasaules attīstītās valstis, kas sadarbojas savā starpā. Krīzes gadījumā, ja kādā no valstīm nav pieejami naftas produkti, tad faktiski visas dalībvalstis kopīgi palīdz valstij, kurai radies izaicinājums, un šīs nepieciešamās naftas un naftas produktu rezerves piegādā. Attiecībā uz naftas produktiem esam nodrošināti dubultā - ir iekšējās naftas produktu rezerves, ja būtu iztrūkums, citas valstis krīzes gadījumā mums palīdzētu ar naftas produktu piegādi. Tas, manuprāt, ir ļoti kritiski svarīgi. Kad sākās Krievijas agresija pret Ukrainu, valdība pieņēma vairākus stratēģiskus lēmumus arī par gāzes piegādēm, gāzes rezervju izveidošanu. Gadījumā, ja ir nepietiekamas gāzes piegādes reģionam, esam kā valsts jau atteikušies no Krievijas gāzes piegādēm. Šobrīd šīs piegādes notiek caur sašķidrinātās gāzes LNG termināli Lietuvas pilsētā Klaipēdā. Gāze, kas tiek šeit izmantota, tai izcelsme vairs nav Krievija. Līdz karam gandrīz visi 100 procenti gāzes bija no Krievijas. Arī šajā jomā esam veikuši priekšdarbus, lai valsts būtu sagatavota. Šogad ir pirmais gads, tam ir arī finansējums, tuvākajā laikā arī uzsāksim iepirkumu - pirmās nepieciešamības preču, rūpniecības preču iegādei. Tas ir svarīgi, ja sākas karadarbība vai liela tehnogēniska katastrofa, kas prasa lielu cilvēku skaita pārvietošanu. Lai mēs kā valsts varētu palīdzēt, nodrošināt ar nepieciešamo krīzes dienās.
Kas precīzi šīs ir par precēm?
Tās ir preces gan pieaugušajiem, gan maziem bērniem gadījumā, ja ir jāpamet mājas. Tie ir guļammaisi, higiēnas lietas, kas ilgākā laika posmā būtu nodrošinātas. Bez tā visa būs arī pārtika, ko valsts būtu gatava nodrošināt. Šīs ir lietas, kas ir svarīgas, ja tādas rezerves ir, tad arī brīžos, piemēram, kad sākās agresija pret Ukrainu, ja valdība lemtu, mums būtu arī preces, ar ko palīdzēt citām valstīm. Jo izaicinājums ir neatkarīgi no valstīm, kur tas rodas.
Vēl par naftas rezervēm - vai varat apliecināt, ka naftas rezerves ir reāli šeit Latvijā, jo daudzus desmitus gadu tas bijis diskusiju avots.
Šeit nav viena pareiza lēmuma. Valdība ir lēmusi, ka faktiski visas naftas rezerves, to īpatsvaru mēs katru gadu palielinām. Tuvāko gadu laikā arī visām naftas rezervēm jābūt glabātām Latvijā. Šobrīd vēl nav. Ja skatāmies no risku viedokļa, tad daudzas valstis ne tikai tur rezerves pie sevis, bet arī ārvalstīs. Ar tādu apsvērumu, ka tā ir risku diversifikācija. Ja būtu viens pareizais variants, tad visi turētu naftas rezerves. Jāsaka - arī citas valstis naftas rezerves glabā pie mums Latvijā. Tā nav, ka tikai mēs pie citiem turam, arī citas valstis glabā Latvijas teritorijā.
Kara gadījumā ienaidnieks noteikti sistu pa vietām, kur tiek uzglabātas naftas produktu rezerves, un mūsu pretgaisa aizsardzības spējas tomēr nav lielas...
Tās lietas mēs veidojam un uzlabojam soli pa solim. Man šķiet, ka tie lēmumi, kas jau ir pieņemti, ir pozitīvi. Vai viss ir absolūti ideāli? Šobrīd nav. Ir vēl lietas, ko var pilnveidot un ko piedāvāsim valdībai pilnveidot šajā jautājumā. Tas būs gan no drošības, gan ģeogrāfiskā sadalījuma, lai mazinātu riskus, lai visas rezerves netiktu glabātas vienā vietā. Tās ir lietas, pie kā strādājam, domājam, lēmumi būs jāpieņem, sistēma pamazām, palēnām veidojas, tas nav viena gada jautājums. Tās ir pietiekami lielas investīcijas, lai to visu pareizi pārdomātu, izveidotu. Šobrīd ir pozitīvi, ka valdība ir atvēlējusi līdzekļus, lai šo sistēmu sāktu izveidot.
