Ņemot vērā ierobežotās iespējas pieprasīt papildu finansējumu nākamā gada budžetā ierastajām nozaru ministriju prioritātēm, labklājības ministrs Uldis Augulis cenšas pamatot, kāpēc pensiju un ģimenes pabalstu palielināšana ir saistīta ar valsts drošību.
No vienas puses, nekādi nevar apšaubīt, ka nabadzība un sociālā nevienlīdzība ietekmē drošību, uz ko Latvijai norādījusi arī Eiropas Komisija, tomēr pašlaik ministru cīņa par praktiski neesošu papildu finansējumu var kļūt par komisku, jo “viss ir valsts drošības jautājums”.
Labklājības ministrija līdzīgi kā Veselības ministrija ir iesniegusi Finanšu ministrijai izskatīšanai nozares prioritāro pasākumu un starpnozaru prioritāro pasākumu sarakstu laikam no 2025. līdz 2028. gadam. Kā argumentu Labklājības ministrija izmanto Nacionālās drošības koncepciju, kurā teikts, ka “iekšējo drošību ietekmē arī demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, augstais nabadzības līmenis un sabiedrības ienākumu nevienlīdzība, kā arī izglītības kvalitāte”.
“Mūsu iesniegtie priekšlikumi starpnozaru prioritārajiem pasākumiem un nozares prioritārajiem pasākumiem ir tieši vai pastarpināti vērsti uz iekšējās drošības stiprināšanu - nabadzības riska un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu,” norāda labklājības ministrs Uldis Augulis. “Nepietiekama atbalsta gadījumā var pasliktināties šo iedzīvotāju grupu dzīves līmenis, kā arī pieaugt sociālās problēmas, radot pastiprinātu sociālo spriedzi.” Eiropas Komisija attiecībā uz Latviju ir uzsvērusi nepieciešamību rast papildu finansējumu veselībai un sociālajai aizsardzībai, jo Latvijā joprojām ir vieni no augstākajiem nevienlīdzības rādītājiem. Sociālai aizsardzībai Latvijā atvēlētais izdevumu īpatsvars būtiski zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības dalībvalstīs. Kā “Neatkarīgajai” norāda Labklājības ministrijā, Latvijā sociālajai aizsardzībai atvēlam 19,1 procentu no iekšzemes kopprodukta, bet vidēji Eiropas Savienībā - turpat 30 procentus.
Nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars ir piektais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet nabadzības risks personām vecuma grupā 65 gadi un vairāk - otrais augstākais starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ministrijā arī skaidro, ka Latvijai “regulāri Eiropas Padomes specifiskajās rekomendācijās tiek noteikts pienākums paaugstināt sociālās aizsardzības adekvātumu, jo Latvijas sniegums šo rekomendāciju ieviešanā ticis vērtēts kā “neliels””.
Pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošanai nākamajā gadā papildus nepieciešami 5,5 miljoni eiro. Tas ļautu no 2025. gada pārskatīt visu pensijas apmēru. “Neatkarīgā” rakstīja, ka pašlaik tiek apspriesti divi scenāriji pensiju indeksācijai, turklāt ne tikai attiecībā uz nākamo gadu. Izmaiņas varētu skart arī šā gada rudens indeksāciju, bet pagaidām konkrēts lēmums nav pieņemts. Viens no priekšlikumiem ir indeksēt pilnā apmērā visas pensijas, savukārt otrs variants ir uz pusi palielināt to pensijas daļu, ko indeksē (tas būtu 1364 eiro).
Labklājības ministrijai kopā prioritārajiem pasākumiem 2025. gadā nepieciešami 184 miljoni eiro, un lielākais papildu finansējums nebūt nav nepieciešams pensijām.
Ģimeņu materiālajam atbalstam nepieciešami 98,4 miljoni eiro. Šī nauda nepieciešama, lai no 1. aprīļa paaugstinātu bērna kopšanas pabalstu līdz bērna pusotra gada vecumam līdz 377 eiro, no 2025. gada 1. februāra pārskatītu bērna piedzimšanas pabalsta apmēru par 72 procentiem (tā apmērs plānots 724 eiro), paaugstinātu bērna ar invaliditāti īpašas kopšanas pabalstu līdz 413,43 eiro, paaugstinātu ģimenes valsts pabalstu par vienu bērnu no 25 eiro uz 50 eiro.
Lai arī Labklājības ministrijas speciālisti pauž pilnīgu pārliecību, ka papildu līdzekļi ģimeņu atbalstam, ārpusģimenes aprūpes pasākumiem, vardarbības mazināšanai un sociālo pakalpojumu nodrošināšanai ir kritiski nepieciešami, lai netiktu vājināta valsts spēja nodrošināt sabiedrības funkcijas, ar šo pamatojumu varētu būt par maz, lai izcīnītu turpat 200 miljonus eiro papildus.
Bērnu atbalstam, par kuriem rūpējas aizbildņi, nepieciešami desmit miljoni eiro. Šis finansējums nepieciešams, lai pārskatītu pabalstu aizbildnim par bērna uzturēšanu (pabalsta apmērs par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai būtu 350 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem - 420 eiro mēnesī). Vēl būtu jāpalielina bērna adopcijas pabalsts (līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai tas būtu 175 eiro mēnesī, par bērnu vecumā no septiņiem gadiem - 210 eiro mēnesī), atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzība par bērna adopciju.
Papildu finansējums ir nepieciešams, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu par garantēto minimālo ienākumu. Labklājības ministrijā skaidro, ka ir nepieciešamas izmaiņas minimālo ienākumu sistēmā, lai nodrošinātu Satversmes tiesas 2023. gada 5. oktobra sprieduma izpildi. Lai to izdarītu, ir jāpalielina garantētā minimālā ienākuma līmenis, kā arī atlīdzības par apgādnieka zaudējumu minimālais apmērs un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs. Papildus nepieciešamais finansējums tiek lēsts gandrīz 23 miljonu eiro apmērā. Ministrijas speciālisti argumentē, ka nozares prioritārie pasākumi valsts materiālā atbalsta pilnveidošanai ietekmē nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto grupu ienākumu līmeni, kas savukārt ietekmē drošības situāciju. Vēl 42,1 miljons eiro pieprasīts sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai.
KOPĀ 184 miljoni eiro
Ģimeņu materiālajam atbalstam 98,4 miljoni eiro, tajā skaitā:
bērna piedzimšanas pabalsta, bērna kopšanas pabalsta un ģimenes valsts pabalsta palielinājumam
Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu atbalstam 10 miljoni eiro
Atbalsta pakalpojumiem vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām 0,5 miljoni eiro
Sociālo pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai 42,1 miljons eiro
Pensiju indeksācijas mehānisma pilnveidošanai 5,5 miljoni eiro
Satversmes tiesas sprieduma izpildei par minimālo ienākumu sistēmu 23 miljoni eiro
Avots: Labklājības ministrija
