Kas gaida Latviju nākotnē? Atbilžu meklēšana uz šo jautājumu saucas nākotnēšana. Būsim Baltijas tīģeris, vientuļā Latvija, gurdenā Latvija vai Ziemeļvalsts Latvija? Jau šodien jādefinē Latvijas attīstības virzieni, mājas darbi un jāvirza attīstības stratēģija. 30. septembrī Biznesa augstskolā "Turība" notika pirmā Latvijas nākotnēšanas pēcpusdiena, kurā kopā ar dažādu nozaru uzņēmējiem, ministriem, augstiem ierēdņiem, akadēmiķiem un augstākās izglītības iestāžu rektoriem tika iezīmēti darāmie darbi piecās jomās: uzņēmējdarbībā un eksportā, zinātnē un inovācijās, publiskajā pārvaldē un tiesībās, valsts tēlā un komunikācijā, izglītībā un cilvēkresursos.
Nākotnēšanas pēcpusdienas iniciatore un organizētāja ir Biznesa augstskolas "Turība" rektore, profesore, AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētāja un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekle Zane Driņķe. “Nākotnēšana pasaulē nav nekās jauns. Tā ir populāra tradīcija, piemēram, Skandināvijas valstīs. Pie mums svarīgi ir šo tradīciju iedibināt, pulcēt vienkopus biznesa un publiskās pārvaldes intelektuāļus, dizainēt mūsu pašu nākotni. Šīs pēcpusdienas mērķis ir stimulēt stratēģisko domāšanu par Latvijas nākotni,” sarunā ar “Neatkarīgo” dalījās Z. Driņķe.
"Mums šo divu intensīvās diskusijas stundu laikā jābūt nevis negatīviem un jāsaka, ka viss ir slikti, bet mums ir jāredz platforma un virzieni, ko un kāpēc jādara Latvijai, lai tā būtu labāka, lai mēs visi dzīvotu daudz, daudz labāk. Es cenšos visos savos amatos to darīt un aicinu arī jūs. Ceru, ka šī tiešām kļūs tradīcija, kuru mēs šobrīd iedibinām, ceru, mēs spēsim apliecināt, ka esam biznesa un valsts pārvaldes intelekta centrs," atklājot nākotnēšanu, uzsvēra Z. Driņķe.
Nākotnēšana (angļu val. - foresight) ir būtisks rīks ilgtermiņa politikas plānošanā un veidošanā ar mērķi jau šodien meklēt risinājumus rītdienas izaicinājumiem.
Akadēmiskā terminu datubāze “akadterm.lv” nākotnēšanu skaidro kā "sistemātisku darbību zinātnes, tehnoloģijas, sabiedrības, ekonomikas un šo jomu mijiedarbības pētīšanā ilgtermiņa perspektīvā, lai apgūtu zināšanas un lietpratību, uz kurām balstīt lēmumus un rīcību sociālo, ekonomikas un vides pilnveidojumu mērķiem nākotnē".
Pēdējā desmitgadē ir vērojama nākotnēšanas institucionalizācija Eiropas valstīs, arī Igaunijā un Lietuvā, bet Latvijā nākotnēšana nav sistemātiski izmantota valsts politikas plānošanā.
Biznesa augstskolas "Turība" Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Evija Kļave atgādināja - lai rastos labas idejas, ir jābūt trim lietām - neformālai un brīvai gaisotnei, optimālam stresa līmenim, kad mums ir mazliet ierobežoti resursi, un cilvēkiem, ideju radītājiem.
Divu stundu garumā nākotnēšanas pēcpusdienā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, kāds šobrīd ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls, kā mums sokas ar inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās, uz ko jau no rītdienas jābūt orientētai Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei, kāds būs valsts tēls un komunikācija nākotnē.
Diskusiju noslēgumā tika definēts, kādi ir Latvijas trīs galvenie uzdevumi, lai desmit gadu periodā tā kļūtu par Baltijas reģiona politiskās un ekonomiskās izaugsmes dzinējspēku/centru/kodolu.
"Tas ir vienīgais veids, kā nonākt līdz labiem risinājumiem, jo tādā formālākā un neformālākā atmosfērā var nonākt līdz tādiem risinājumiem, kurus tu kādreiz neieraugi viens pats. Tāpēc manā skatījumā ir ļoti svarīgi organizēt tādas diskusijas. Kādreiz uzliek tēmu un ļauj brīvi diskutēt, tur dzimst labas idejas.
Ne jau velti rīko hakatonus. Mēs sarīkojām hakatonu par skolām, uzaicinājām speciālistus no dažādām nozarēm, un šie dažādie skatījumi pēkšņi var "izšķilt" ko ļoti labu. Un man liekas, ka valsts attīstības kontekstā tas ir ļoti svarīgi, ka piedalās visi - uzņēmēji, arī nevaldības sektors, valdības cilvēki un kopīgi "izšķiļ" tās idejas, kā valsti vest uz pilnvērtību," uzskata izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.
Kāds šobrīd ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls, un kāda būs Latvijas uzņēmumu eksportspēja pēc 10 gadiem? Uzņēmējdarbības un eksporta jomā tika noskaidrots, kuram no šiem diviem apgalvojumiem lielākā mērā piekrīt diskusijas dalībnieki. Vai tam, ka eksporta tirgus diversifikācija ir viens no galvenajiem virzieniem Latvijas uzņēmumu eksportspējas palielināšanai, vai arī Latvijas uzņēmumu eksportspējas potenciāls ir atkarīgs no pašu uzņēmēju iniciatīvas, kompetences un resursiem.
Uzņēmējdarbības un eksporta jomā tika secināts, ka ir jāpalielina zināšanu bāze. Uzņēmējdarbība, tas ir potenciāls ambicioziem cilvēkiem. Ja tev pašam nav ambīciju, tad būs grūti pārdot produktu. Pamatā viss ir atkarīgs no paša uzņēmēja, bet valsts var vai nu attīstīt, vai bremzēt, uzskata Valsts kancelejas vadītājs Raivis Kronbergs.
Zinātnes un inovāciju domnīcā tika diskutēts, kādās zinātņu nozarēs Latvijā prioritāri ir nepieciešama inovāciju attīstība un kā 10 gadu periodā palielināt inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās.
Diskusijas dalībniekiem tika jautāts, kuram no apgalvojumiem lielākā mērā piekrīt - vai tam, ka zinātne un inovācijas ir būtiskas Latvijas ekonomikas izaugsmei un globālās konkurētspējas veicināšanai, vai arī ka investīcijas izglītībā un pētniecībā palīdzēs Latvijai kļūt par inovāciju centru Baltijas reģionā.
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors Daunis Auers uzskata, ka attīstība notiek tikai tad, ja skatāmies nākotnē. Attīstība notiek strauji, un, ja mēs nedomāsim par zinātni, tad nebūsim konkurētspējīgi. Tika uzsvērts: mūsdienās jau par analfabētu kļūst tas, kurš nemācās visu laiku.
D. Auers uzskata, ka ir svarīgi, lai studenti tikpat daudz laika pavada industrijā, cik augstskolā. Tāpat mēs varētu atvērt izglītības sistēmu, lai nauda sekotu studentam, viņš varētu izvēlēties augstskolu, kas palielinātu konkurenci un izglītības kvalitāti.
Publiskās pārvaldes un tiesību darba grupā tika mēģināts noskaidrot, uz ko jau no rītdienas jābūt orientētai Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei, lai Latvija 10 gadu laikā kļūtu par efektīvas un taisnīgas publiskās pārvaldības paraugu.
Diskusijas dalībniekiem bija jāizdara izvēle, kuram no apgalvojumiem viņi piekrīt - vai tam, ka tiesiskuma stiprināšana un starptautisko normu integrācija veicinās investīciju pieplūdumu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, vai arī ka stabils un prognozējams Latvijas tiesiskais ietvars ir pamats, uz kura būvēt ārvalstu investoru uzticību un ilgtermiņa sadarbību.
Mums nav tik aktuāla valsts griba, bet gan ir aktuāla valsts spēja. Valsts spēja sastāv no vairākām sastāvdaļām, un publiskais sektors ir tikai viena. Izaicinājumi ir lielāki, nekā mums gribētos, norādīja analītiķis Ģirts Rungainis.
Privātās, ne publiskās investīcijas nosaka valsts konkurētspēju, pauda pārliecību LTRK vadītājs un “Turības” īpašnieks Aigars Rostovskis.
Valsts tēla un komunikācijas sekcijā tās dalībnieki diskutēja par to, kādas ir Latvijas valsts tēla šī brīža stiprās puses un kas jādara valsts tēla un ārējās komunikācijas veidošanā, lai pēc 10 gadiem Latvija starptautiskajā vidē tiktu pozicionēta kā valsts, kura ir (bija jāizdomā - kāda).
Bija jāizšķiras arī starp diviem atbilžu variantiem - vai Latvijas valsts tēla stratēģiskā komunikācija primāri ir valsts un pašvaldību institūciju atbildība un kompetence, vai arī Latvijas valsts tēla veidošana un ārējā komunikācija ir katra valsts iedzīvotāja atbildība neatkarīgi no viņa darbības jomas.
V. Valainis atgādināja, ka mums, Latvijai, ir ar ko lepoties. Vēl tikai jāparāda, ka šī ir īstā vieta, kur veidot un attīstīt uzņēmumu.
Izglītības un cilvēkresursu jomā tika spriests, kāda ir Latvijas cilvēkkapitāla attīstība publiskās un privātās augstākās izglītības konkurences apstākļos un vai 10 gadu periodā Latvijai ir iespēja attīstīt tādu cilvēkkapitālu, kas nodrošinās tās stabilu un konkurētspējīgu izaugsmi Baltijas reģionā.
Tika izvirzīti arī divi apgalvojumi. Pirmais: stratēģiski pamatota publisko un privāto augstskolu sadarbība var Latvijai nodrošināt starptautiski konkurētspējīgu cilvēkkapitālu. Otrais: spēcīga un taisnīga publiskā un privātā sektora konkurence izglītības nozarē ir priekšnoteikums starptautiski konkurētspējīga Latvijas cilvēkkapitāla attīstīšanai.
Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša uzskata, ka viena no svarīgākajām lietām ir prasme domāt. Viņasprāt, jādomā arī par cita veida pieeju vecākām paaudzēm. Un augstākā izglītība Latvijā nevis sacenšas, bet kopā virza attīstību.
Nākotnēšanas pēcpusdienā izskanēja, ka Latvijai palīdzēs valsts izglītības stratēģija. "Es esmu vienmēr atbalstoša tam, ka mēs strādājam kopā ar industriju. Izglītības kontekstā tie, protams, tie ir mūsu partneri gan nevaldības organizācijās, gan augstākās izglītības un citu izglītības iestāžu cilvēki. Mēs jau sadarbojamies, un tur noteikti var tapt kas labs," "Neatkarīgajai" sacīja A. Čakša.
Izglītība kā eksporta prece Latvijai. "Neatkarīgā" ministrei jautāja, vai šobrīd ir kādi zināmi šķēršļi, lai šo preci vairotu.
"Es domāju, ka nav. Šobrīd vairs īsti nav. Kas bija saistīts ar valodas uzstādījumiem, tas soli pa solim viss tiek ņemts nost, tādas lietas, kas ļautu piesaistīt vairāk ārvalstu studentu. Ja mēs raugāmies uz universitāšu reitingiem, tad tur viens no kritērijiem ir starptautiskie studējošie, līdz ar to tas mums ir nepieciešams. Es domāju, ka te ļoti daudz ir jāstrādā pie tādām programmām, kas interesē starptautisko arēnu, parādot, ka mums ir tāda profesoru skola, kas attīsta ko tādu, kā dēļ ir interesanti braukt.
Ir mums viens šķērslis, bet tas nav pat šķērslis. Lai uzņemtu augstskolā, ir nepieciešami centralizēto eksāmenu rezultāti. Mums tie ir diemžēl diezgan vēlu, un tur mums ir jāveic labojumi, lai tas būtu agrāk un mēs varētu konkurēt ar citu valstu ģimnāziju beidzējiem, lai viņi brauktu pie mums un izvēlētos mūs. Citādi es noteikti teiktu, ka izglītība ir viens no mūsu eksporta brendiem," atzina A. Čakša.
