Valsts kontrole publicējusi ļoti kritisku vērtējumu par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) darbošanos gados, kad to vadīja Zaiga Pūce.
Valsts kontrole publiskojusi revīzijas ziņojumu “Saliedētas sabiedrības politika - neskaidra un nekoordinēta", kura pilnais teksts ar pielikumiem aizņem 135 lappuses. Ziņojums tapis pēc lietderības revīzijas “Vai politika sabiedrības saliedētības jomā tiek mērķtiecīgi plānota un īstenota?” Šajos nosaukumos piesaukta valsts politika vispār, bet Valsts kontroles lietvedībā precizēts, ka revidētas divas iestādes - Kultūras ministrija un tai pakļautais SIF. Revīzija veikta pēc grafika, kas sastādīts 2023. gada jūnijā. Revīziju veicis Valsts kontroles Ceturtais revīzijas departaments un parakstījusi departamenta direktore Inga Vilka. SIF pastāv jau kopš 2000. gada, bet revīzija attiecas tikai uz pēdējiem gadiem, kad SIF vadīja Zaiga Pūce. Kopš pagājušā gada decembra SIF vada bijusī I. Vilkas kolēģe, no Valsts kontroles uz SIF pārgājusī Inese Kalvāne.
Valsts kontroles revīzija SIF ieplānota tad, kad zinoši cilvēki droši vien saprata, ka šāda vai tāda, bet 14. Saeimas koalīcija neatstās par pamanāmi lielas naudas grozītāju cilvēku, kura iecelšana amatā tikpat pamanāmi saistīta ar 2018. gada rudenī 13. Saeimā, tālāk valdošajā koalīcijā un valdībā ietikušo Juri Pūci. 2019. gada decembrī viņa sieva Zaiga kļuva par SIF vadītāju.
SIF vadītājas oficiālais nosaukums bija SIF sekretariāta direktore. Pirms tam Zaiga nebija mājsaimniece, bet aktīviste vairākās sabiedriskajās organizācijās un naudas dalītāja šīm organizācijām Finanšu ministrijā. Tāpēc nevar pārmest, ka par SIF vadītāju būtu iecelts acīm redzami nekompetents cilvēks.
No organizācijām, kurās darbojās Zaiga un Juris Pūces, tika saformēts viens no 13. Saeimas vēlēšanās veiksmīgi startējušiem, turpretī 14. Saeimas vēlēšanās caurkritušiem sarakstiem. Z. Pūce netika no amata atlaista, bet nomainīta pēc piecu gadu darba līguma termiņa beigām. Revīzija attiecas tikai uz to laika periodu, kad SIF vadīja viņa, bet viņas vārds Valsts kontroles publicētajos materiālos vispār neparādās. Valsts kontroles ziņojuma publiskošana nejauši sakrīt ar brīdi, kad Juris Pūce atgādina par sevi rīdziniekiem no reklāmas stabiem, ar kuru palīdzību viņš mēģina atjaunot politisko karjeru, pretendējot uz ievēlēšanu Rīgas domē.
Vēl jo mazāk pat pavisam nesen varēja paredzēt tās globālās pārmaiņas, par kuru atbalsi Latvijā ir kļuvuši ekonomikas ministra Viktora Valaiņa vārdi 7. februāra intervijā “Neatkarīgajai”, ka “jāvērtē, vai mēs nevaram atteikties vispār no šādas institūcijas. Manuprāt, Sabiedrības integrācijas fonds ir ļoti dīvainu projektu iestāde. Ja mēs tos katru atsevišķi sāktu analizēt, diezin vai parlamentā tiem būtu atbalsts.”
Valsts kontroles revīzijas materiāli ietver Kultūras ministrijas un SIF viedokļus par Valsts kontroles darba rezultātiem. Abas šis iestādes publiski atbildējušas Valsts kontrolei nevis ar iebildumiem, bet solījumiem kritiku ņemt vērā un savu darbošanos uzlabot. Pēc Valsts kontroles ziņojuma publiskošanas kultūras ministre Agnese Lāce vēlreiz atkārtoja, ka Valsts kontroles revīzija palīdzēs SIF sasniegt jaunas darba virsotnes, nevis ka būtu vismaz jādomā par valsts pārvaldes funkcijas - par valsts naudas dalīšanas atgriešanu tiešās valsts pārvaldes iestādēs, kāda konkrētajā gadījumā būtu Kultūras ministrija.
Latvijā izveidojusies situācija, ka būt par valsts naudas dalīšanas starpnieku ir ienesīgāk, nekā darīt to pašu darbu ministriju ierēdņu amatos. Zaigas Pūces atskaitījusies Valsts ieņēmumu dienestam, ka 2020. gadā, kas bija viņas pirmais pilnais darba gads SIF vadītājas amatā, viņa fondā nopelnījusi 31 984 eiro. Savukārt 2023. gadā, kas kļuva par viņas pēdējo pilno darba gadu fondā un jaunāko, par kuru VID publicējis amatpersonu atskaites, atalgojums sasniedzis jau 68 555 eiro.
Fonda atskaitēs par darbinieku algām redzams, ka fondā aizpildītas 82 štata vietas. Pašsaprotama ir visu šo cilvēku vēlēšanās darba vietas noturēt. Savukārt fonda likvidēšana un fonda funkciju nodošana Kultūras vai kādai citai ministrijai draud radīt sliktu iespaidu, ka tiek palielināts ministriju ierēdņu skaits. Tas prasa ilgu skaidrošanu, ka īstenībā ierēdņu skaits samazinātos, ja nauda tiktu dalīta bez tādiem starpniekiem kā SIF.
Jautājums, kam tad nauda tika iedalīta un vai tiešām valstij tā bija jātērē? Valsts kontroles sagatavotais pārskats par SIF izdevumu mērķiem Z. Pūces amata laikā izskatās šādi:
Sabiedrības integrācijas fonda izdevumi miljonos eiro
| 2021 | 2022 | 2023 | 2024 | |
| No valsts budžeta kopā | 9,3 | 12,2 | 15,5 | 17,6 |
| Tajā skaitā: | ||||
| fonda vadībai | 1,8 | 2,9 | 7,6 | 0,7 |
| latviešu val. apguvei | 1,5 | 2,0 | 2,6 | - |
| remigrācijas atbalstam | 0,25 | 0,4 | 0,4 | - |
| mediju atbalstam | 4,6 | 4,9 | 4,9 | 4,8 |
| nevalstiskām organizācijām | - | - | - | 8,0 |
| latviešu val. apmācībai | - | - | - | 4,0 |
| neparedzētiem gadījumiem | 1,2 | 1,8 | - | - |
| Eiropas Savienības nauda kopā | 10,6 | 14,2 | 21,3 | 18,2 |
| Kopā | 19,9 | 26,4 | 36,8 | 35,8 |
Kā redzams, fonda finansējums veidojas gan tieši no valsts budžeta, gan no Eiropas Savienības dāvinājumiem, kuru Latvijas valdība nolēmusi novirzīt SIF. Pat Valsts kontrole ļoti detalizētā pārskatā nav uzņēmusies skaitliski parādīt, kur īsti palikusi Eiropas nauda. Vārdiski Valsts kontroles tabula turpināta ar paskaidrojumu, SIF īstenojis arī tādus pasākumus, kas neatbilst Kultūras ministrijas profilam. Proti, laikā no 2021. gada līdz 2024. gadam vidēji ap 14 miljoniem eiro jeb 46 % no SIF budžeta ik gadu aizgājuši kā atbalsts trūcīgajām, maznodrošinātajām un krīzēs situācijā esošām personām (pārtikas preču, skolas piederumu, higiēnas un saimniecības preču komplekti un papildpasākumi).
Ir pamats jautājumam, kāpēc vajadzīgs SIF Kultūras ministrijas pārziņā, ja tā darbība vairāk attiecas uz divām citām ministrijām. Proti, latviešu valodas mācīšana ir Izglītības un zinātnes ministrijas un ap to sagrupēto iestāžu darbības virziens, bet pārtikas paku dalīšana - Labklājības ministrijas darbības virziens, kam būtu loģiski piepīt arī pašvaldības.
Rezultātā arī Valsts kontrole nav tikusi skaidrībā, kāds īsti ir SIF uzdevums. Valsts kontrole atzīmē, ka “Kultūras ministrijas atbildībā esošajā saliedētas sabiedrības jomas tvērumā sociālekonomiskie aspekti nav iekļauti. Savukārt, lai arī pēc būtības sabiedrības saliedētība iekļauj pilsoniskas sabiedrības aspektu, Kultūras ministrija dokumentos, struktūrvienību nosaukumos un komunikācijā saliedētas sabiedrības terminu papildina ar pilsoniskas sabiedrības terminu” utt.
Gan fonda darbošanās, gan fonda darbošanās apraksts uz 135 lappusēm ir maldīšanās dažādos terminos, kas vajadzīgi tāpēc, ka uz tiem var atsaukties, lai iztērētu jebkādu naudas summu jebkam, ja vien par to vienojusies kārtējā valdošā koalīcija. Tieši tāpēc fonds pastāv jau gadsimta ceturksni un pastāvēs tik ilgi, līdz kamēr valdībai vairs tiešām nebūs naudas SIF uzturēšanai.
