Valsts zemes dienestam (VZD) nav paveicies, ka dienestam jāprasa atļauja palielināt savu pakalpojumu tarifus laikā, kad sabiedrību jau satracinājusi dienesta nespēja veikt savu pienākumus.
Vakar Saeimas Juridiskā komisija, kas bija nozīmēta kā atbildīgā, noraidīja otrajam (un galīgajam) lasījumam iesniegtos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumprojektā, ar kuriem bija paredzēts radīt jauno klimata un enerģētikas minstriju, kā arī izveidot ministru biedru posteņus. Vienlaikus tika lemts nevirzīt šo likumprojektu uz Saeimas sēdi.
Tomēr, visticamāk, līdzīgi kā iepriekšējā Saeimā, arī jaundzimušās koalīcijas “balsošanas mašīna” parādīs, kurš “mājā ir saimnieks”, un pārbrauks šim komisijas lēmumam kā ar ceļa rulli.
Septembra beigās “Neatkarīgā” publiskoja tās rīcībā nonākušu ziņu par iespējami veiktajām procesuālajām darbībām pret Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonām. Uzreiz pēc publikācijas “Neatkarīgā” saņēma VID pretenziju ar prasību atsaukt šo informāciju. Pēc atkārtotas tikšanās ar ziņas sniedzējiem, kā arī veiktas papildu pārbaudes “Neatkarīgā” precizē iepriekš pausto.
SIA “Latvijas vēja parki” (LVP) īpašnieki a/s “Latvenergo” un a/s “Latvijas valsts meži” (LVM) noliedz, ka par LVP valdes locekļu izraudzītāju tiek virzīta partijas “Vienotība” politiķa Andra Grafa pārstāvētās Lietuvā dibinātās biedrības “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) valdes locekle Daiga Auziņa-Melalksne.
14. Saeimas vēlēšanas iezārkoja Konservatīvo partiju, kas zaudējusi satiksmes ministra vietu un iespējas pilnībā atdot autobusu pasažieru nozari oligarhiem, nodokļu nemaksātājiem un afēristiem.
Krievijas uzbrukums Ukrainai kopumā un Ukrainas pilsētu apšaudīšana jo īpaši aktualizē padomju laikā ļoti iecienītu propagandas tēmu - atsauci uz Otrā pasaules kara noziedznieku tiesāšanu, kas 1964. gadā Rīgā latviešu valodā izdotā grāmatā aprakstīta šādi: “Ar savu spriedumu Starptautiskais Tribunāls apstiprinājis: agresija ir starptautisks noziegums. Un ne tikai deklarēja, bet arī, izrādot šim atzinumam cieņu, pakāra desmit šīs agresīvās valsts ministrus.”
Daudzi ģimenes ārsti un citas veselības aprūpē iesaistītas personas cēlušas trauksmi par nepārdomāto un neelastīgo gripas vakcīnu pieejamības un loģistikas plānu, ko izstrādājusi un realizējusi struktūra ar visai garu un skanīgu nosaukumu – Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Tomēr nevajadzētu šā centra “speciālistus” nosodīt sevišķi bargi – citās jomās, piemēram, līdzpilsoņu izklaidēšanā un uzjautrināšanā, ir sasniegti patiešām vērā ņemami panākumi.
Celt tarifus alkstošās akciju sabiedrības “Augstsprieguma tīkls” (AT) un “Sadales tīkls” (ST) gan tieši, gan pastarpināti ir saistītas ar partijas “Vienotība” (JV) politiķa Andra Grafa pārstāvēto Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu (BKPI).
Jauno valdību atkal sastādīs Krišjānis Kariņš – vakar Valsts prezidents Egils Levits to paziņoja oficiāli. Tas nebija liels pārsteigums, jo pēdējā laika politisko notikumu attīstība citu variantu faktiski it kā nepieļāva. Tagad dienaskārtībā ir jaunās valdības deklarācija. Daudzi to gaida ar lielām cerībām – arī tie, kuri tomēr ne līdz galam saprot, ar ko “vecais” Kariņš, kuru prezidents savulaik Saeimas sēdē faktiski identificēja ar valsts “ilgstošu atpakaļslīdēšanu”, atšķirsies no “jaunā” Kariņa, kurš vedīs valsti pretī ilgai un laimīgai nākotnei. Pagaidām šķiet, ka ne ar ko.
Valsts uzņēmums “Sadales tīkls” šī gada pirmo pusi pabeidzis ar pusotra miljona eiro zaudējumiem un prasību palielināt elektrības sadales tarifus par 183 miljoniem eiro gadā. “Elektroenerģijas pārvades tarifa plānotais pieaugums, elektroenerģijas, kā arī elektrotīkla uzturēšanai un attīstībai nepieciešamo resursu cenu straujais kāpums veido a/s "Sadales tīkls" sadales pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu pieaugumu 183 miljonu eiro apjomā gadā,” uzņēmums paziņoja 14. novembrī.
“Jaunās Vienotības” politiķa Andra Grafa pārstāvētā Lietuvā dibinātā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI) nav vienīgā struktūra, kas organizē apmācības korporatīvā pārvaldībā. Pagaidām neatbildēts paliek jautājums, kādēļ Latvijas valstij piederošās kapitālsabiedrības un daudzi lieli privātie uzņēmumi izvēlējušies biedroties tieši ar Latvijas politiķa pārstāvēto veidojumu.
Valsts uzņēmums “Augstsprieguma tīkls” (AST) pieteicis četrkārt augstāku maksu par saviem pakalpojumiem. Patērētājiem jāsaprot, ka šī būs tikai daļa no kopējā elektrības cenas palielinājuma virs pašas elektrības cenas. “Augstsprieguma tīkls” tagad sacenšas ar citu valsts uzņēmumu “Sadales tīkls” par straujāko pakalpojumu tarifu palielināšanu.
Latvijas Republikas pastāvēšanas 104. gadskārtā uzskaitīsim ieguvumus un zaudējumus, ko šī valsts nesusi nevis tautai un cilvēcei, bet viena cilvēka pēctečiem, kurš valsts radīšanā paveica ļoti daudz un savu dzīvību tai atdeva.
Īstais, pasaules vēsturē svarīgais 2022. gads šoreiz sākās ne 1. janvārī, bet 24. februārī. Ne uz visiem uzņēmumiem vai cilvēkiem Latvijā šāda datumu nobīde attiecas tik lielā mērā kā uz Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu (DLRR), kuras klientu lielākā daļa nāca no tagad karojošām valstīm. Gada nogalē palūkosimies, kā rūpnīca pielāgojusies šai situācijai un kādi tai plāni uz 2023. gadu un tālāku nākotni.
2009. gadā likvidētās valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomes jau 2012. gadā sāka atjaunot tie paši politiskie spēki, kuri tās likvidēja, tādējādi iezīmējot politisko liekulību un vēlmi kontrolēt uzņēmumus, konstatē “Neatkarīgā”, pētot, ar ko Latvijā nodarbojusies “Vienotības” politiķa Andra Grafa pārstāvētā Lietuvā dibinātā biedrība “Baltijas korporatīvās pārvaldības institūts” (BKPI).
Aizejošā Krišjāņa Kariņa valdība atstāj aiz sevis nevis dziļu demogrāfisko
bedri ar jau sataustāmu dibenu, bet velšanos līdz bedres dibenam vēl nezināmu laiku.
Divu gadu laikā valsts ieguldījumi nacionālās aviokompānijas “airBaltic” tā sauktajā glābšanā mērāmi nu jau vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā. Aviokompānija šajā laikā cietusi ievērojamus zaudējumus, šī tendence saglabājas arī 2022. gadā. Neraugoties uz to, “airBaltic” ir viens no galvenajiem TV3 izklaides šova “Dejo ar zvaigzni” atbalstītājiem, kā arī atrodams vēl citu raidījumu sponsoru vidū.
Lietuvā dibinātā Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta (BKPI) viceprezidenta un partijas “Jaunā Vienotība” politiķa Andra Grafa mēģinājumi pirms trim gadiem ietekmēt ekonomikas ministra lēmumu mainīt “Latvenergo” padomi demonstrē, kā ārzemēs dibinātas biedrības piesegā var bīdīt konkrētas ekonomiskās intereses.
Laikā, kad, satumstot novembra debesīm, ļaudīs tomēr uzdzirkstī patriotisms un lepnums par savu valsti, nereti tiek salīdzināta mūsdienu Latvija ar to, kāda tā bija pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados pirms PSRS okupācijas. Daudzi to uztver kā labklājības laiku, lai gan turība ir visai relatīvs jēdziens, tāpat kā iespējas paust savu viedokli.
Tiesībsargs nav apmierināts ar vēl esošā Ministru kabineta rīcību valsts sociālo pabalstu pārskatīšanas jomā. “Valdībai jārīkojas atbilstoši pašas noteiktajiem kritērijiem un pabalsti ir jāpārskata,” “Neatkarīgajai” norāda Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja Ineta Rezevska.
SIA “Laflora”, ar kuru a/s “Latvenergo” turpina slepenas sarunas par Kaigu purva vēja parka projekta iegādi, ir vienīgais privātais uzņēmums, kurš figurē Ministru kabinetā (MK) caurlūkotajos dokumentos par vēja parku attīstību valstī.
“Neatkarīgās” rīcībā ir nonācis kāds interesants vai, precīzāk, ļoti neinteresants Valsts kancelejas sagatavots dokuments ar daudzsološu virsrakstu “Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam”.
Interesants šis plāns ir tāpēc, ka, ietinot visu skanīgu frāžu kokonā, tas būtībā iezīmē ierēdņu armijas pašmērķīgu tālāku transformāciju “atbilstoši mūsdienu prasībām”, tās pašas ierēdniecības lomas un pozīciju nostiprināšanu un nesatricināmību, kā arī “pieticīgi” aplēš, ka šo “valstiski nozīmīgo inovāciju” ieviešanai no valsts budžeta katru gadu būs nepieciešami n-tie un n-tie miljoni eiro.
