Gan Krimas aneksija pirms desmit gadiem, gan trešais pilnmēroga kara gads Ukrainā daudziem latviešiem licis vilkt paralēles ar mūsu pašu briesmīgo vēsturi Baigajā gadā un Otrā pasaules kara laikā — vai esam gatavi ar jaunu skatu aptvert mūsu vēsturi un izvērtēt, ņemot vērā Ukrainā redzamo?
“Neatkarīgās” lasītāju atsauksmes uz publikāciju par Stambulas konvencijas vajadzību vīriešu organisma un tieši tāpat mātes piena attīrīšanai no mikroplastmasas ir devušas ļoti noderīgus norādījumus, kādā veidā šo stāstu turpināt.
Neirozinātniece Džimo Bordžigina labi apzinājās, ka "nāve ir neatņemama dzīves sastāvdaļa", taču viņa bija ļoti pārsteigta brīdī, kad saprata – zinātnieki praktiski neko nezina par procesiem, kas notiek mirstoša cilvēka smadzenēs, vēsta BBC. Tas, ko viņai izdevās atklāt, nepavisam nesakrīt ar mums pierastajiem priekšstatiem par to, kas notiek nāves brīdī.
Ar Ķemeru sanatorijas apkārtnē ieguldīto naudu pietiek, lai piesaistītu cilvēkus pastaigai pusdienas garumā, turpretī pašā sanatorijā neieguldītā nauda liedz Ķemeru dūņu un piejūras klimata izmantošanu ilgu un dārgu veselības uzlabošanas un izklaides pakalpojumu sniegšanai.
Spēja modelēt mūsu valsts rīcību iespējama militāra apdraudējuma gadījumā ir būtiska sekmīgai tās izdzīvošanai turbulences periodā. Krievijas neizprovocētais iebrukums Ukrainā ilgst jau trešo gadu, ukraiņi ar savām asinīm ir devuši laiku Latvijai un citām valstīm pēc iespējas labāk sagatavoties varbūtējiem izaicinājumiem. Ko plāno darīt Latvija, kā nodrošināt degvielas, pārtikas un medikamentu rezerves, intervijā nra.lv stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Lai atsāktu žoga, grāvju un patrulēšanas ceļu izbūvi gar Krievijas robežu, armijai un robežsargiem ir jāizdomā risinājumi, kā savu darbu aizsargāt nevis no Krievijas spiegiem un FSB darbiniekiem robežas otrā pusē, bet gan no mūsu pašu iestādēm, kas aktīvi meklē iespējas, kā kaitēt robežas stiprināšanai — tādu secinājumu var izdarīt, apkopojot redzēto un dzirdēto nesenās Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vizītes laikā ES un NATO ārējā robežā.
Vai nu latviešu laulības ar cittautietēm un cittautiešiem kaut daļēji kompensēs tautas izzušanu zemās dzimstības dēļ, vai, tieši otrādi, ļoti īsā laikā iesūks atlikušos latviešus citās tautās.
Šogad pirmie Jāņi, kopš Latvijā spēkā stājusies konvencija par ģimenes kā cilvēku paplašinātas atražošanas institūcijas aizvietošanu ar seksuālās enerģijas izlādēšanu orģijās pēc Jāņu sākotnējās jēgas.
Latvijai jāpiedraud Eiropas Komisijai, ka mēs atpirksimies no “Rail Baltica” ar dzelzceļa jaunbūvēs jau ieguldītās naudas atdošanu, lai Eiropa nobītos un piekristu finansēt “Rail Baltica” sadārdzinājumu 8 miljardu eiro apmērā.
Jautājums uzdots netieši un adresēts tai bēgļu daļai, kuriem ir bērni skolas vecumā: vai viņi pakļausies obligātajai prasībai 1. septembrī sūtīt savus bērnus uz Latvijas skolām, vai izlems netērēt bērnu un arī savu laiku mazskaitlīgas tautiņas valodas apguvei un vai nu atgriezīsies Ukrainā, vai dosies tālāk integrēties svešā, bet plašākā, no tāda viedokļa perspektīvākā valodā un kultūrā.
Latvijas patiesos nodomus “Rail Baltica” naudas apgūšanā jau sen kā atklājusi “Neatkarīgās” 2017. gada 2. novembra publikācija ““Rail Baltica” būs vismaz tramvajs no Rīgas uz lidostu”. Lietuva tajā paša laikā cerēja izmānīt Eiropas Savienības naudu, lai “Rail Baltica” vietā uzbūvētu Eiropas standarta sliežu ceļu no Viļņas uz Poliju. “Rail Baltic” oficiālo līniju noturēt kādu laiku vienatnē centās Igaunija, taču arī tā tagad dekorē Tallinu pēc Rīgas parauga.
Tā būs valdības izšķiršanās, ko darīt ar Latvijas pensiju sistēmu un konkrēti – bāzes pensijām, taču, visticamāk, jaunā sistēma varētu tikt ieviesta tikai pēc nepilniem pieciem gadiem.
Latvijai beidzot ir sava strauji augoša militārās rūpniecības nozare, kas izpaužas bruņumašīnu būvē Valmierā, dronu izstrādē Mārupē un citur, dažādu komponenšu ražošanā Saldū un Jelgavā utt., taču pēc šomēnes notikušās konferences radās aizdomas, ka mūsu amatpersonas par to neko negrib zināt.
Vārdu “Jānis” valodnieki izskaidro kā darinājumu no senindiešu “yati” ar izrunu “jāti” un nozīmi “iet, kustas, brauc, jāj”. “Jānīts jāja” ir maģiska formula, kuras burvju spēku rada blakus novietoti vārdu ar vienu cilmi, bet dažādu nozīmi.
Par aizdomīgām ienaidnieka aktivitātēm pie kritiskās infrastruktūras objektiem uzskatāma objekta filmēšana, fotografēšana vai novērošana, bezpilota lidaparāta pilotēšana objekta tuvumā, ilgstoša uzturēšanās pie objekta vai vairākkārtēja pārvietošanās gar to, kā arī piestāšana pie objekta ar automašīnu, kas aprīkota ar videoreģistratoru – uz šīm un citām ienaidnieka aktivitāšu pazīmēm norāda Valsts drošības dienests (VDD), atbildot uz “Neatkarīgās” jautājumiem par drošības situāciju valstī un kara apstākļu izaicinājumiem.
Politiskajā arēnā ir pieteikti divi scenāriji pensiju indeksācijai šāgada rudenī. Latvijas Pensionāru federācija izteikusi priekšlikumu indeksēt pilnā apmērā visas pensijas, savukārt otrs – ticamāks – variants, kas ienācis politiskajā dienaskārtībā, ir uz pusi palielināt to pensijas daļu, ko indeksē.
Aizsardzības ministrijas vadītāji apliecina izpratni, ka karš Ukrainā dod Latvijai iepriekš neiedomājamas iespējas Latvijai tikt pie ieročiem, vislabāk pie droniem, ar kādiem uzturēt Latvijas armijas kaujas spējas vairākus gadu desmitus uz priekšu.
Valdošajai partijai “Jaunā vienotība” un Ministru prezidentei Evikai Siliņai personīgi ir izdevies pārvērst no defekta par efektu īsi pirms Eiroparlamenta vēlēšanām publiskoto faktu, ka valsts jau kopš šā gada sākuma nespēj apmaksāt dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” (RB) būvi un palikusi parādā celtniekiem 40 miljonus eiro.
14. jūnijs trešajā gadā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā liek vēlreiz pārdomāt latviešu pretpadomju cīnītājas Helēnas Celmiņas (1929-2017) liecību par civilizēto pasauli, pēc kuras iemītnieku domām latvieši paši vainīgi, ka kaut kādi čekisti šos kaut kur aizvilkuši 1941. gada jūnija naktī, jo latvieši vienkārši nepasauca policiju, lai tā dzen čekistus prom.
Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš attālināti piedalījās Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē par 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas (ATR) rezultātu grozīšanu ar vārdiem, ka “mēs esam finansiāla kraha priekšā un tad vairs nav runas par to, ko apvienot un ko sadalīt".
Ļoti daudzu ievēlēto un ierēdniecības amatpersonu algas pieaug saistībā ar vidējās algas pieaugumu valstī, bet šo pieaugumu uz augšu dzen viņu pašiem sev noteikto algu pieaugums.
Demogrāfisko datu spogulī Latvija sāk līdzināties attīstītajām jeb bagātajām valstīm, kurā pamatiedzīvotāju izmiršanu kaut daļēji kompensē cilvēku piesaistīšana no trūcīgākām vietām pasaulē.
