Brīvība Latvijā no svētkiem sen kļuvusi par ikdienu, kurā brīvības noniecināšana ir viens no apliecinājumiem, ka brīvība pastāv. Tajā skaitā brīvība atgādināt par brīvības cīņu upuriem, starp kuriem pamanāmu vietu ieņem 1992. gadā slēgtais Jaunatnes teātris.
Krievijas armijas iebrukums Ukrainā licis Baltijas valstīm pārskatīt savu attieksmi pret civilo aizsardzību un to atbalstošo infrastruktūru. Taču, kamēr Rīga šogad plāno atjaunot tikai divas bumbu patvertnes, Lietuva jau runā par nepieciešamību ierīkot patvertnes 60 procentiem pilsētu iedzīvotāju, bet Igaunija plāno noteikt, ka bumbu patvertnes ir obligāti jāizbūvē visās dzīvojamajās un sabiedriskajās ēkās. Kura pieeja ir efektīvāka, un ko Baltijas valstis var mācīties no citu valstu pieredzes?
Ir labi, ka liels valstu bloks pēc divu gadu diskusijām ir vienojies, ka pastāv nepieņemamas lietas, kas apdraud cilvēku tiesības un neatkarību; liela nozīme būs tam, cik efektīvi tiks uzraudzīta MI sistēmu atbilstība jaunajām prasībām gan Eiropas, gan valsts līmenī – šādus viedokļus par MI aktu “Neatkarīgajai” pauž Ukrainas digitālās transformācijas lietu ministra ārštata padomniece Ieva Ilvesa un Latvijas Universitātes Juridiskās zinātnes institūta pētniece Irēna Barkāne.
Covid-19 un karš Ukrainā pacēlis bailes no nākotnes no 22. vietas uz 8. vietu, salīdzinot 2004. gadā un 2022. gadā savāktas atbildes par to, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem bērnu nav vispār vai nav tik daudz, cik viņi it kā vēlētos.
Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Ķepu-ķepā” 14. martā rīko piketu pie Saeimas ēkas un aicina piedalīties tajā ikvienu, kam rūp tūkstošiem suņu un kaķu liktenis, kuri Latvijā cieš no negodprātīgu audzētāju un politiķu vienaldzības. Piketa sākums plkst. 8.00, pirms Saeimas sēdes.
Filozofs Aleksandrs Morozovs, kurš ir zinātniskais līdzstrādnieks Kārļa universitātes Prāgā paspārnē strādājošajā Borisa Ņemcova vārdā nosauktajā Akadēmiskajā Krievijas pētījumu centrā, “Kontekst.lv” korespondentam pastāstīja par demokrātiskā tranzīta izgāšanās cēloņiem Krievijā un jaunās krievu emigrācijas nākotnes izredzēm.
Diskriminācija, pastāvot atšķirībām vīriešu un sieviešu atalgojumā, Latvijā ir reāla problēma – pie šāda secinājuma nonākušas Latvijas Bankas ekonomistes Ludmila Fadejeva un Krista Kalnbērziņa.
Kamēr sabiedrības uzmanība ir pievērsta tā dēvētā Slokas dūrēja personībai, publiski tiek apspriesta valsts un pašvaldības nespēja risināt situāciju ar pusaudžu audzināšanu. Patiesība ir vēl baisāka nekā šķiet. Šobrīd Jūrmalas atbildīgajām iestādēm ir jānodrošina aizsardzība jaunietim, kurš sabiedrības acīs ir slepkava. Par to, kā risināt situāciju, “Neatkarīgās” saruna ar Jūrmalas pilsētas Labklājības pārvaldes vadītāju Laimu Grobiņu, Sociālo pakalpojumu centra “Kauguri” vadītāju Sarmīti Gropi, kuras pārraudzībā ir arī bērnu un jauniešu māja “Sprīdītis”, un Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieku Uldi Bēniņu.
Kā tas iespējams, ka siltuma ražotāji nupat kā attaisnoja siltumapgādes rēķinu pieaugumu ar saražotā siltuma daudzuma pieaugumu aukstā laika dēļ, bet statistiķi laiž klajā datus, ka janvārī saražotā siltuma daudzums samazināts?
Latvijas paraolimpiskās kustības pieredzē šonedēļ noritēs unikāls, bet ne negaidīts pasākums – Eiropas Paralimpiskās komitejas ārkārtas Ģenerālā asambleja, lai meklētu risinājumus situācijai, ko Latvijas puse nosaukusi par amorālu.
Rēzeknes pilsētas pašvaldības nauda pazudusi nezin kur, bet Talsu novada pašvaldība visus savus esošos un iedomātos ienākumus bija apsolījusi un tagad atņem pašvaldības esošajiem un jaunpieņemtajiem darbiniekiem.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens, valsts a/s “Latvijas pasts" (LP) padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens un valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare mēģina izgrozīties no skandāla ap pasta nodaļu slēgšanas plānu ar solījumiem, ka vienlaicīgi viss gan paliks pa vecam, gan kļūs daudz labāk, lai arī nav zināms, kā šis labums izpaudīsies.
Vakar pelnītu pateicību saņēma kaut maza daļa no tiem cilvēkiem, kuri simtgadīgu apbūvi pārvērtuši teātra kvartālā ar līdz šim Latvijā nebijušām teātra izrāžu un visa teātra darba iespējām.
Tirgus jau slēgts un tūlīt tiks nojaukts tādā veidā, lai pēc iespējas vairāk būvmateriālu un tirgus aprīkojuma sastāvdaļu saglabātu atdāvināšanai visiem gribētājiem.
Pensiju piemaksas senioriem, kuri tās līdz šim gadiem nesaņēma, sāks izmaksāt jau martā. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sakārtojusi informācijas sistēmas, lai pensionāri piemaksas saņemtu vienu mēnesi agrāk, nekā tas sākotnēji tika plānots.
Zagšana veikalos nav nekas jauns. Ar to saskaras teju katrs tirgotājs. Veikalnieki bieži ir bezspēcīgi – zādzības fakts videonovērošanas kamerā fiksēts, bet zagli nav iespējams identificēt, noķert un līdz ar to arī viņu sodīt.
Jaunais Rīgas teātris (JRT) pašlaik atgriežas savā vecajā adresē, kas tagad saucas Lāčplēša iela 25. Teātra tagadējā prombūtne pagaidu telpās Miera ielā vilkusies no 2017. gada, bet iepriekšējā vilkusies gandrīz simts gadus.
ASV bijušais un varbūt arī nākamais prezidents Donalds Tramps apņēmies atdot Ukrainu un visu Eiropu Krievijai, Taivānu – Ķīnai un jebko ar ASV interesēm saistītu jebkur jebkuram ņēmējam, lai tikai piespiestu pasauli atteikties no ASV dolāra kā pasaules naudas (rezerves valūtas).
Saeimas Budžeta un finanšu komisijā vakar nosūtīja uz Saeimas plenārsēdi likumprojektu par Krievijas un Baltkrievijas graudu un citu lauksaimniecības izejvielu importa aizliegšanu Latvijā.
