Latvija devusi vietu ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovermental Panel on Climate Change - IPCC) ekspertu sanāksmei un atrādījusi tādu Latvijas klimata izmaiņu aprakstu, kāds atbilst IPCC aksiomām par zemeslodes sasilšanu cilvēku darbības rezultātā.
Lai jaunas un inovatīvas zāles ātrāk būtu pieejamas pacientiem, no nākamā gada jaunajām zālēm onkoloģisko slimību ārstēšanai tiks veikts Eiropā vienots klīniskais novērtējums, un Zāļu valsts aģentūra sola, ka tas ļaus ātrāk pieņemt lēmumus par efektīvu zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstos.
Mūsu reģiona ambiciozākais projekts “Rail Baltica” draud pārvērsties par dārgu, ilgstošu būvi. Projekta dalībnieki ir nokavējuši tā izpildes termiņus, savukārt augstā inflācija, jo īpaši celtniecības materiālu sadārdzināšanās, jau ir dubultojusi tāmi. Kāpēc Brisele, kas ir šī projekta galvenais sponsors, vienalga vēlas uzsākt ātrgaitas dzelzceļa līnijas būvniecību pie ES ziemeļaustrumu robežas, un kādi ir šī projekta acīmredzamie un slēptie ieguvumi?
Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece un Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore Inta Mieriņa atstāstīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputātiem Latviju uz ilgāku laiku atstājušo cilvēku gaidas un prasības, kuru apmierināšanas gadījumā Latvijā atgrieztos lielāks emigrantu skaits.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Diskusijas par iespējamo Baltkrievijas un Krievijas uzbrukumu Lietuvai ir atsākušās ar jaunu sparu. Vispirms tas tika apspriests Svetlanas Tihanovskas izveidotajā ēnu kabinetā, un tad eļļu ugunī pielēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko. Kolēģi no “Novaja Gazeta. Baltija” pēta, kā šīs ziņas uzņēma Lietuvā un Baltkrievijā.
Finanšu ministrija piedāvā tagadējo Valsts ieņēmumu dienestu (VID) sašķelt divās daļās kā nodokļu iekasētājus atsevišķi un nodokļu policistus atsevišķi, kā arī atšķelt un atdot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam VID darbinieku amatnoziegumu atklāšanu un izmeklēšanu.
Par medikamentu pārdošanu Krievijai, par to, kāpēc paši neražojam šļirces un adatas, par filigrānas politikas trūkumu “Jaunajā vienotībā”, par kāpostiem un eklēriem, par to, kad drīkst bučot roku un kad – vaigu. “Neatkarīgās” intervijas turpinājums ar ārstu, sabiedrisko darbinieku un sporta entuziastu Pēteri Apini.
Salīdzinoši nelielajai, daudzos gadījumos par Krievijas vidieni uztvertajai pilsētai Belgorodai bija gadījies kļūt par vienu no simboliem Padomju Savienības uzvarai Otrajā pasaules karā, kura rezultātus tagad revidē Krievijas uzbrukums Ukrainai un Ukrainas pretuzbrukums Belgorodas virzienā.
Vai adopcija Latvijā padarīta par ekskluzīvu pakalpojumu bagātniekiem, vai arī bērnus vienkārši neļauj adoptēt lai pietiktu audzēkņu piecpadsmit jaunatvērtajiem bērnunamiem: to vai citu iemeslu dēļ, bet pabeigto adopciju skaits mēnesī samazinājies no nepilna desmita līdz 1-2 gadījumiem.
“Ticiet man, bija nopietni spēki dažādās lietās un vietās, kas negribēja, ka mēs tur (NATO) nokļūtu. Negribēja un aktīvi darbojās pretim,” Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) balvas par ieguldījumu Latvijas dalībai NATO pasniegšanas ceremonijā Rīgas pilī atklāja bijusī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
1. aprīlim tika pieskaņota siltumenerģijas tarifa palielināšana Koknesē par 14,6%, bet samazināšana Aizkrauklē par 9,3%, Naukšēnos par 8,5%, Talsos par 5,3% un Jelgavā par 3,3%.
Uz brīdi ļoti lielas valsts un varenas tautas pazušana gandrīz bez pēdām ļauj izmantot hazārus visfantastiskākajām sazvērestību teorijām pasaules plašumā un gadu tūkstošu garumā.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība gatava vismaz piedraudēt ar streiku, lai pretotos Latvijas Darba devēju konfederācijas prasībām samazināt vai vispār nemaksāt slimības pabalstus.
Kaut arī Latvijā dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa – sešdesmit procenti – iedzīvotāju uzskata, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamata vajadzībām, piemēram, laikus samaksāt komunālos maksājumus vai segt neparedzamus izdevumus.
Savstarpēja biznesa kontaktu paplašināšana, kopprojektu aizsākšana, palīdzība rakstīt un iesniegt jaunuzņēmumu projektus, uzņēmējdarbības pamatkurss pusaudžiem – par šīm un citām Latvijas un Ukrainas uzņēmēju kopējām aktivitātēm “kontekst.lv” uzzināja, apmeklējot biznesa kluba “Jaguar” rīkotu uzņēmēju tikšanos. Šo klubu Latvijā ir izveidojusi bēgle no Ukrainas.
Jā, cilvēki bēg, bet ne masveidā. Šajā gadījumā runa ir tikai par profesionālajiem bēgļiem, kas iekļuvuši Eiropas Savienībā pāri Latvijas robežai. Daudzām robežām un valstīm viņi pāri tikuši līdz Latvijai un daudzām vēl tiks pāri pa ceļam uz savu Paradīzi.
ASV neuzskata, ka Krievija varētu tuvākajā laikā uzbrukt Baltijas valstīm, taču brīdina Vladimiru Putinu pat nepieļaut domu par NATO valstu robežas šķērsošanu. To šodien preses brīfingā, atbildot uz kontekst.lv jautājumu, paziņoja ASV vēstniece NATO Džuliana Smita.
Labklājības ministrija plāno pilnveidot pensiju piemaksas, pārveidojot tās par tā saukto bāzes pensiju. Tomēr, kā “Neatkarīgajai” atzina Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Diāna Jakaite, lēmums vēl nav pieņemts, jo “tas pārsniedz vidējā termiņa budžeta posmu”.
Latvijas Banka (LB) aicina gan citas valsts pārvaldes iestādes, gan iedzīvotājus rīkoties tā, lai dubultotu iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu, jo ekonomiskais pieaugums tagadējā ātrumā nozīmē saglabāt uz mūžīgiem laikiem salīdzinoši zemu dzīves līmeni caurmērā un ļoti zemu dzīves līmeni daudziem.
Latvijā ievērojama daļa senioru, sasniedzot pensionēšanās vecumu, turpina strādāt. Vecumā no 65 gadiem pašlaik Latvijā strādā vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tostarp vairāk nekā četri tūkstoši nodarbināto ir vecumā virs 75 gadiem.
Brīvība Latvijā no svētkiem sen kļuvusi par ikdienu, kurā brīvības noniecināšana ir viens no apliecinājumiem, ka brīvība pastāv. Tajā skaitā brīvība atgādināt par brīvības cīņu upuriem, starp kuriem pamanāmu vietu ieņem 1992. gadā slēgtais Jaunatnes teātris.
