Komentāri

Nekad nav tā, ka uz banketa galda neēdams ir pilnīgi viss. Tāpat arī kreiso neoliberāļu organizētajā sarunu festivālā “Lampa” ne jau viss bija nepieņemams tradicionāli konservatīviem cilvēkiem. Taču divas lietas ir apspriešanas vērtas: pārprastā demokrātija un augšminētā izklaides pasākuma finansējuma avoti.

Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna iesniegusi sūdzību policijā par kādu žurnālista Krišjāņa Kļaviņa izteikumu. Lai arī publiskajā telpā nav oficiālas informācijas par to, par ko tieši Brauna sūdzību iesniegusi, no lietā iesaistīto cilvēku izteikumiem var noprast, ka Braunai nepatikusi viņas nodēvēšana par “Kremļa aģenti”.

Kopš 1. jūlija ANO Drošības padomes (DP) prezidējošā valsts ir Krievija. Tas ir apmēram tā: prostitūta vada tikumības uzraugu kongresu, un visi tēlo, ka tā tam arī jābūt. Bet iespējams, ka neviens neko netēlo un notiekošais visiem šķiet pareizs un loģisks. Lai tiktu skaidrībā, uzdevu dažus jautājumus mūsu Ārlietu ministrijai.

“Vai, meitiņ,” Eduards Pāvuls dziedoši ierunājās, “man mazbērniņi atbraukuši, man galīgi nemaz nav laika, un ko es, vecs cilvēks, varu tev jaunu pateikt?” Beidzot es biju sadūšojusies piezvanīt Pāvulam. Tas notika divtūkstošo gadu pašā sākumā. Bet šogad 7. jūlijā mēs svinam izcilā latviešu aktiera Eduarda Pāvula 95. dzimšanas dienu. Bez viņa. Un tomēr kopā ar viņu – tik tuvs un mirdzošs viņš ir.

Lai arī smags britu konservatīvo zaudējums 4. jūlija Apvienotās Karalistes parlamenta vēlēšanās tika prognozēts, šo vēlēšanu rezultāti torijiem izrādījās vēl katastrofālāki, nekā tika solīts ļaunākajās prognozēs. Leiboristi ieguva 412 vietas parlamenta apakšpalātā (326 vietas vairākums), kamēr konservatīvie – 121 vietu.

Tagad jau Maskavas labumus baudošais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns negaidīti izvēlējās Kijivu par pirmo ārvalstu vizītes galamērķi pēc tam, kad Ungārija kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti. Šī bija viņa pirmā ierašanās Ukrainā kopš Krievijas agresijas sākuma.

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.

“Pareizticīgo baznīca atšķiras no visas pasaules baznīcām ar to, ka baznīcas kā tādas nepiederēja draudzēm, bet valstij. Līdz ar to visi Latvijas pareizticīgo baznīcas (LPB) īpašumi 30. gados piederēja Konstantinopoles patriarhijai. LPB statūtos bija ierakstīts, ka nedrīkst pārdot valsts (baznīcas) īpašumus,” teic Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins, komentēdams nule samilzušo tēmu par LPB iespējamo iesaisti baznīcas dārgumu transportēšanā uz Krieviju.

Galvenais jautājums, kuru cilvēki uzdod pēc ASV prezidenta amata kandidātu debatēm, ir viens: kā tas nākas, ka valstī ar 330 miljoniem iedzīvotāju par šo amatu cīnās šie divi padzīvojušie vīri, kurus patiesībā neviens īsti negrib redzēt Baltajā namā? Vai tiešām nav neviena labāka?

Mākslas un seno priekšmetu restauratoru aprindās raisījušās bažas par to, ka pēc Latvijas Pareizticīgās baznīcas it kā atdalīšanās no Maskavas patriarhijas uz Krieviju ir izvests liels daudzums Latvijas Pareizticīgās baznīcas vērtīgo priekšmetu, kam ir mākslas vērtību statuss. Tas varētu būt noticis šā gada pavasarī vai agrāk, un šo “pasākumu” esot organizējusi pati pareizticīgo baznīca. Lai saprastu, kas ir noticis (vai nav noticis), “Neatkarīgā” meklē atbildes.

“Jānis Peters ir latviešu zemnieks labā nozīmē – visa viņa būtība ir Latvijas lauki, kaut kas smagnējs, godīgs, strādīgs,” reiz izteicās Raimonds Pauls, ar kuru Jāni Peteru saista 56 gadu draudzība. Svētdien, 30. jūnijā, daudzi cilvēki vēlēja veselību un radošo dzirksti mūsu lieliskajam dzejniekam Jānim Peteram 85 gadu jubilejā. Raugi, ko Peteram novēl laikabiedri.

Pieminēt lielgabalus, pulveri un sprādzienus saistībā ar leģendārās grupas AC/DC Eiropas koncerttūri “Power Up” var vairāku iemeslu dēļ. Vispirms lielgabals rotā šīs tūres logo un koncerta noslēgumā dziesmas “For Those About to Rock (We Salute You)” pavadījumā dārd lielgabalu zalves. Taču galvenais ir jautājums: vai vecie buki – 76 gadus vecais Braiens Džonsons un 69 gadus vecais Anguss Jangs – vēl velk? Vai pulveris vēl sauss?

Mēs jūs sveicam un apskaujam. Kā vējš apskauj bērzu neredzamām rokām. Kā mākonis apņem strazdu tūkstoti, saudzīgi norādot, kur dienvidu puse. Kā jūra iekļauj sevī baltsmilts pludmali Kurzemē. Viss viens. Kā balss un atbalss. Kā rīts un vakars. Kā mēs un neaptveramā pasaule, kas ģēniju radīta. Mēs jūs sveicam, dzejas maestro, 85 gadu jubilejā. 30. jūnijā svinēsim Jāņa Petera 85. dzimšanas dienu.

“Es teiktu diezgan dīvaini dalīties ar šāda zemas kvalitātes samazgu rakstu kam nav nekādas saistības ar realitāti, bet ir tieši spriedelējumi padomju garā. gribās uzrakstīt rupjāk, bet audzināšana neļauj,” saglabājot rakstības īpatnības, citēju Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) padomes priekšsēdētāja Timura Tomsona cildinošo atsauksmi feisbukā par manu publikāciju “Neatkarīgajā”

Nav taisnība tiem, kuri mēģina satiksmes ministram Kasparam Briškenam (PRO) piešūt politiskas bezatbildības un profesionālas impotences birkas, pārmetot pat to, ka viņš izvairās uzņemties atbildību, cenšoties to novelt uz citiem. Patiesībā viņš katru dienu risina intelektuālus uzdevumus, lai celtu Latvijas ekonomiku, izcērt “Rail Baltica” stigas ne tikai uz Rīgas lidostu, bet arī uz Pampāļiem un Zabludovku. To visu beidzot izpratu, kļūdaini uzmācoties augstajam kungam un uzdodot jautājumus par praida karogu, kas bija izkārts pie Satiksmes ministrijas.

Teātra kritiķes Zanes Radzobes raksts “Tālāk?” izdevumā “Teātra Vēstnesis” ļāva atklātībā izlauzties liesmām, kuras teātra dzīves zemdegās gruzdēja jau sen. Kas noticis ar mūsu režijas izcilnieku Alvi Hermani? Kāpēc viņš ir mūs pametis? Šo Hermaņa attālināšanos no teātra cunftes nebeidzamā burziņa Radzobe formulē nesaudzīgi skaudri: “Šobrīd Latvijas teātra vide pret Hermani ir noskaņota stipri noraidoši.”

Mēģināju atcerēties kādu seksa skandālu augstskolā, kurā savulaik mācījos, proti, Latvijas Valsts universitātē (tagad – Latvijas Universitāte). Neatcerējos. Jo par seksa skandālu diez vai varētu nodēvēt kādas gados nobriedušas pasniedzējas apprecēšanos ar krietni jaunāku studentu vai kāda docenta laulības ar savu studenti. Visi pilngadīgi cilvēki, nedara neko neaizliegtu. Protams, runas par viņiem bija, taču – par kuru gan nerunā? “Seksa skandāls”, kas piemeklējis Latvijas Mūzikas akadēmiju (LMA), gan ir citā kategorijā liekams. Bet ir nianses.

Nav tā, ka ar tūrisma nozari viss būtu slikti. Pēc drūmā kovidlaika tūrisms atkopjas, viesnīcās un citās tūrisma mītnēs apkalpoto personu skaits pārsniedz divus miljonus, tūrisma īpatsvars ekonomikā ir 4% vai vairāk no IKP, nodarbināti šajā nozarē ir 8–10% ļaužu. Visās Latvijas malās, pateicoties Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstam, kā sēnes pēc lietus ir sabūvētas naktsmājas un kempingi. Ir jauki piedāvājumi visos virzienos – dabas, kultūras un veselības tūrismā.

Jāņi kā svinamlaiks ir nīdēti gadu desmitiem. Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigās Latvijas kompartija sāka domāt par Jāņu svinēšanas daļēju atļaušanu, jo kaut kā vajadzēja pielabināties “padomju Latvijas tautai”, kuru uz komunismu stūrēja Maskavas pakalpiņš, kompartijas vadonis Augusts Eduardovičs Voss. Mēs toreiz bijām pusaudži un, daudz nedomādami, 23. jūnijā bridām Lielupē, lai sagrieztu kalmes Jāņu vakaram.

Straujā un, galvenais, patiesos iemeslus slēpjošā kultūras ministru nomaiņa izraisīja vispārēju neizpratni. Kāpēc? Kā dēļ? Kas slēpjas aiz šiem “personiskas dabas apsvērumiem”? Kā šī nomaiņa ietekmēs politisko stabilitāti valsti? Vai tā būs vienīgā ministru nomaiņa?

Putina pompozā vizīte Phenjanā pie diktatoru cunftes kolēģa Kima Čenuna iezīmē ne vairāk un ne mazāk kā jaunu lappusi cilvēces vēsturē. Skaidri, bez aizplīvurojumiem tiek pasaulei demonstrēta jaunā konstrukcija: Krievijas – Ziemeļkorejas ass. Parakstot “visaptverošas stratēģiskās partnerības” līgumu, abi diktatori it kā nostājas kopā ar mugurām pret pārējo naidīgo cilvēci, kura it kā grib viņiem atņemt smagā, asiņainā cīņā iegūto varu.

Pirmdienas rītā kultūras ministre Agnese Logina (“Progresīvie”) paziņoja par savu demisiju. Publika pat vēl nepaguva sagremot šo negaidīto jaunumu, kā partija jau izvirzīja kultūras ministres amatam Agnesi Lāci.