Komentāri

Daiļslidotāja Jevgēņija Pļuščenko gadījums spilgti nodemonstrēja: Baltija ir vienota – Putina un agresijas atbalstītāji šeit nav gaidīti.

Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs sarunā ar “Neatkarīgo” pauda sašutumu par LTV ziņu raidījumā atspoguļoto kolēģa Andra Ļubkas slepkavību. Kuru personu interesēs ir vienpusīgi traktēt traģisko notikumu sabiedriskās TV līmenī – pārdomājot redzēto, vaicā Ludzas mērs.

“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.

Vakardienas “Neatkarīgajā” rakstīju par Havjēra Mileja uzvaru Argentīnas prezidenta vēlēšanās un izteicu minējumu, ka šo vēlēšanu rezultāti varētu iezīmēt noteiktu tendenci pasaules politikā. Trešdien notikušās parlamenta vēlēšanas Nīderlandē, kurās uzvarēja vēl nesen politiski “nepieskaramā” Gērta Vildersa “Brīvības partija” (37 vietas no 150), liecina, ka esošā politiskā kārtība grūst zem vispārējā melu, liekulības un vieglprātības svara.

“Lūdzu, nesauc mūs par nodevējiem! Tā konvencija nav tik slikta, kā tu domā,” valsts svētku pasākumā mani uzrunāja kāds Saeimas ZZS deputāts. Atbildēju, ka tā ir vēl sliktāka, nekā es domāju, bet politkopa ZZS manās un daudzu citu acīs ir nokritusi zem grīdlīstes līmeņa. Apstiprinājums nelika ilgi gaidīt: koalīcija bija vienota kā zāģa zobi un 23. novembrī noraidīja 12 608 Latvijas pilsoņu iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāko virzību.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir sacījis, ka vairs neskaita savas slepkavības mēģinājumus. Viņš tos salīdzināja ar Covid-19 infekciju. Proti, kovids ir bīstams, taču ar katru nākamo reizi esot vieglāk. Prezidents sacīja, ka vismaz piecus vai sešus slepkavības mēģinājumus ir izjaukuši Ukrainas izlūkdienesti.

Argentīnas prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultāti pasauli pārsteidza: par uzvarētāju kļuva izteikts dīvainis – bijušais futbolists, rokzvaigzne, “ekonomists ar motorzāģi” Havjērs Milejs, kurš ieguva 55,7% balsu.

Lai dzīvo mūsu tiesa – vishumānākā tiesa pasaulē! Jau kuru reizi jāizmanto padomju filmas “Kaukāza gūstekne” citāts, kura pilnajā tekstā – pirms cenzūras – bija konkrēta norāde, par kādu “mūsu tiesu” ir runa, un tā bija “padomju tiesa”. Šķiet, nekur tālu no padomijas neesam tikuši, ja pavērojam to, kas dažkārt notiek mūsdienu tiesas sēdēs.

Gan jau beigu beigās to ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas savienos Rīgu ar Tallinu un Kauņu, uzbūvēs. Katrs varēsim ar to izbraukt un ievietot dažas pašbildes sociālajos tīklos no vagona iekšpuses. Vai tas notiks 2030. gadā vai dažus gadus vēlāk, tam nav būtiskas nozīmes. Tāpat kā tam, cik tas beigu beigās būs izmaksājis, kādas būs ekspluatācijas izmaksas un kas šo projektu uzturēs vēlāk.

“Jaunās vienotības” centieni neatstāt Latvijas sabiedrību bez komēdijas elementiem ir apsveicami. Šoreiz par to parūpējās mūsu ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš (JV). “Ja Latvija pieņemtu lēmumu kandidēt uz ģenerālsekretāra amatu, Dr. Krišjānis Kariņš ir gatavs pievienoties sacensībai.” Šādu paziņojumu svētdien citēja aģentūra "Bloomberg". Paziņojums bija saņemts no Kariņa preses pārstāvja.

No ASV prezidenta Džo Baidena un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina tikšanās Sanfrancisko vienlaikus gaidīja gan daudz, gan arī neko. Kā šo paradoksu atšifrēt? Teorētiski abas lielvaras it kā varētu vienoties “kopīgā dziesmā” un draudzīgi valdīt pār pasauli, bet praktiski tas nav neiespējams. Līdz ar to cerības uz kaut ko it kā bija lielas, bet visi saprata, ka produktīva sarunu iznākuma varbūtība ir niecīga.

Nav noslēpums, ka Latvijas bijušais premjerministrs un tagadējais ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš raugās uz Briseli kā vilks uz mežu. Rīgā viņam šauri. Kā zoodārza krātiņā. Apkārt tādi sīki, skaudīgi cilvēciņi. Liek uz tikšanos ar nopietniem cilvēkiem lidot vienā lidmašīnā ar visu to plebeju masu, kas aplaudē, lidmašīnai nosēžoties. Brrr... Cita lieta Briselē. Tur visi savējie, un, kā Kariņš mēdz teikt, tur jūtos kā baznīcā, kur visi savējie.

2024. gada valsts budžetā sabiedriskajiem medijiem (Latvijas Radio, Latvijas Televīzija (LTV) un lsm.lv) papildus paredzēti 5 560 169 eiro. Kopā nākamgad 46,7 miljoni eiro. Neskatoties uz šo pieklājīgo pieaugumu, nav šaubu, ka turpināsies stāsti par nepietiekamu sabiedrisko mediju finansējumu, kas nenodrošinot to “neatkarību” un “stiprināšanu”.

Saeimas Pieprasījumu komisija vakar noraidīja “Apvienotā saraksta” (AS) pieprasījumu Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV) par bijušā premjera (tagad ārlietu ministra) Krišjāņa Kariņa (JV) speciālo avioreisu tēriņiem. No 2021. līdz 2023. gadam Kariņa 18 lidojumi, kuros tika izmantotas privātās lidmašīnas, valstij (nodokļu maksātājiem) izmaksāja 613 830 eiro – aptuveni 10 reizes vairāk nekā izmantojot regulāros reisus.

Skaists, bagāts mūžs, ko Jānis godam nodzīvoja. Tā par Jāni Škaparu teiks katrs, kurš viņu pazina. Trešdien, 15. novembrī, viņš aizgāja Mūžībā 95 gadu vecumā. Jānis Škapars bija viens no Latvijas Tautas frontes (LTF) līderiem un veidotājiem, viņš bija tās dzinējspēks un radošuma meklētājs.

Es neparakstīšos par Saeimas atlaišanu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ja Saeima pēc mēneša tiktu atlaista un sarīkotas jaunas Saeimas vēlēšanas, mēs ievēlētu visus tieši tos pašus politiķus un partijas.

Jau vasarā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodeva pašvaldībām un sociālajiem partneriem dokumentu, kas saucas “Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā: ilgtspējīga izglītības ekosistēma un efektīvs finansēšanas modelis”. Iedziļinoties var secināt, ka tas ir plāns lauku skolu likvidēšanai. Bet skolas ir nozīmīgi latviskās identitātes uzturēšanas centri lauku reģionos. Ja tur nebūs skolu, izsīks latviskums, pazudīs cilvēki.

Tiesiska regulējuma trūkums ekspertu iecelšanas kārtībā valstij var radīt daudzu miljonu eiro zaudējumus.

Tiklīdz likums to pieļāva, tas ir, precīzi gadu pēc 14. Saeimas ievēlēšanas, vairākas politiskās organizācijas pieteica parakstu vākšanu šīs Saeimas atlaišanas iniciēšanai. Šī parakstu vākšanas kampaņa liek ieskatīties Satversmē, kur atklājas vairākas interesantas, ne pārāk demokrātiskas lietas.

Aizvadītajā nedēļā Saeima pieņēma civilās partnerības likumu, un aktrise Luīze Meļķe beidzot varēja saņemt viņai vēl februārī piešķirto “Lielo Kristapu”, kuru viņa atteicās pieņemt, līdz šāds likums nebūs pieņemts. Kreisi liberālie aktīvisti neslēpj gaviles par sengaidīto uzvaru un jau gatavojas nākamajai cīņai – kaujai pie Stambulas.

Oļegs Burovs, ievēlēts Saeimā no “Latvija pirmajā vietā” (tagad frakcijām nepiederošs), partijas “Gods kalpot Rīgai” (GKR) priekšsēdētājs, pagājušajā nedēļā nobalsoja par Stambulas konvencijas nodošanu Juridiskajai komisijai. Pēc piederības tā bija jānodod Ārlietu komisijai, taču Saeimas priekšsēdētāja Mieriņa (ZZS) manipulatīvi iegrozīja Juridisko komisiju. Bet ne par to stāsts. Patiesībā par to, vai Burovs kļūs par nosacīto 51. deputātu, kurš atbalstīs ratifikāciju.

Pašreizējo Saeimas un banku pretstāvi, virzot likumprojektu par hipotekāro kredītu procentu likmju samazināšanu, zināmā mērā var saukt par revolucionāru. Kaut vai tāpēc, ka pirmo reizi atjaunotās Latvijas vēsturē parlamenta “vadošā grupa” un banku lobijs nav vienā barikāžu pusē.