Komentāri

Eiroparlamenta vēlēšanas iegājušas finiša spurtā. Jau var sākt balsot. Šīs nedēļas nogalē viss būs beidzies un būs skaidrs. Vieni svinēs uzvaru, citi norīs zaudējuma rūgtumu. Paliks šo vēlēšanu rezultāti, pēc kuriem varēs spriest par mūsu sabiedrības politisko noskaņojumu un tās sadalījumu.

Parlamenta vēlēšanas Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) mūs var interesēt pirmām kārtām kā vēlēšanas, kurās uz vienas zemes saduras divas izteikti atšķirīgas kultūras. Var pat teikt civilizācijas. Būru jeb afrikāneru kultūra ar tās eiropeiskajām, kristietiskajām saknēm un dažādu Āfrikas kontinenta tautu kultūra.

Ar kliedzienu “Сука, снимай эту тряпку!” (Kuce, noņem to lupatu!” – krievu val.) Valērijs Lazarevs uzbruka tikko 18 gadu vecumu sasniegušam jaunietim, kurš, Rīgā iedams no pasākuma “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma”, ap pleciem bija aplicis Ukrainas karogu. Uzvilcis motociklista cimdus, Lazarevs sita jauneklim pa krūtīm, pa vēderu, pa pakausi. Tas notika 2022. gada 20. maijā. Kā lieta virzījās tālāk?

Ņujorkas tiesas zvērināto lēmums atzīt bijušo ASV prezidentu Donaldu Trampu par vainīgu visos 34 apsūdzības punktos izraisīja neviltotu uzvaras eiforiju nekritisko antitrampistu nometnē. Kā teicis Imants Ziedonis: “Un tādas lielas laimes nemaz nav. [..] Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.” Trampa atzīšana par vainīgu ļāva miljoniem cilvēku visā pasaulē izbaudīt šo mazo, ikdienības laimīti.

Karš Ukrainā, kura aktīvā fāze turpinās jau trešo gadu, ir visai dīvains karš. Krievija gandrīz katru dienu nežēlīgi apšauda Ukrainas pilsētas, infrastruktūru, civilos objektus, bet Ukraina nedrīkst dot pretī un apšaudīt objektus Krievijas teritorijā ar Rietumu piegādātajiem ieročiem. Nav runa tikai par civilajiem objektiem. Aizliegums attiecas arī uz militārajiem mērķiem.

Grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā nonākuši finiša taisnē. Jau tuvākajā laikā tie tiks pieņemti Saeimā trešajā, galīgajā lasījuma. Līdz pat pēdējam brīdim turpinās smagas cīņas par katru alkohola tirdzniecības stundu, par katru tā atļautās iegādes vecuma sliekšņa gadu. Ja tiek zaudēts vienā frontes sektorā, tad pretuzbrukums notiek citā.

Ungārija kārtējo reizi nobloķējusi ES palīdzību Ukrainai. Šoreiz tie ir 6,5 miljardi eiro. Pamatā tie ir nesen izveidotā Eiropas Miera fonda pieci miljardi eiro. Eiropas Padomes ārlietu ministru apspriedē pirmdien Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijarto skaidri, bez aplinkiem paziņoja, ka šādas naudas piešķiršana Ukrainai Ungārijai nav pieņemama. Ņemot vērā, ka ES lēmums jāpieņem vienbalsīgi, tad nu atliek noplātīt rokas un teikt: nu, tad neko.

Par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem no amata atstādinātais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis visu atstādināšanas laiku ir saņēmis un arī turpmāk saņems pilnu algu un arī sociālās garantijas. Alga nav maza – 5600 eiro mēnesī. To, ka J. Citskovskis turpina saņemt algu, “Neatkarīgajai” apstiprināja Ministru kabineta preses sekretāre Santa Jirgensone.

Valmierā atklāta rūpnīca, kura ražos 30 bruņumašīnas “Patria” gadā. Brīnišķīgi. Laikraksts “The Washington Post”, atsaucoties uz sarunām ar ukraiņu militārpersonām, ziņo: tikpat kā pārtraukta raķešu HIMARS izmantošana Ukrainā, jo Krievija slāpē GPS signālu un šo raķešu precizitāte strauji kritusies. Tas jau vairs nav tik brīnišķīgi. Ukrainas frontēs arvien biežāk parādās dīvainas, lai neteiktu smieklīgas, konstrukcijas tanki. Ko tas viss nozīmē?

Pēdējā mēneša laikā notikušas būtiskas pārbīdes Krievijas armijas augstākajā vadībā. No amata atbrīvots ilggadējais aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, un viņa vietā iecelts ekonomists, līdz šim ar armijas lietām tieši nesaistīts cilvēks – Andrejs Belousovs.

Krievijā arvien jautrāk: nesen no aizsardzības ministra amata tika atbrīvots Putinam uzticamais Sergejs Šoigu, nule aizturēts Aizsardzības ministrijas Galvenās kadru pārvaldes priekšnieks ģenerālleitnants Jurijs Kuzņecovs. Pret viņu ierosināta krimināllieta par kukuļņemšanu. Tā kā kukuļņemšana un zagšana Krievijā ir ikdienišķas parādības, šāda aktivitāte liek aizdomāties: kas tur patiesībā notiek?

Kamēr Rīgā, Saeimā, deputāti lauž spalvaskātus par Rēzeknes domes (ne)atlaišanu, tikmēr – kā apgalvo zinātāji, – Latgales lielpilsētas bijušais mērs Aleksandrs Bartaševičs (“Kopā Latvijai”) joprojām sēž savā kabinetā, kaut gan ir vairs tikai domes deputāts. Tostarp Saeimas juridiskais birojs apgalvo, ka rīkojumam atlaist Rēzeknes domi nav juridiskās argumentācijas, tālab ir ļoti liela varbūtība, ka Satversmes tiesa apstrīdēs atlaišanu, ja tāda notiks.

Televīzijas kameru un daudzo reportieru priekšā izvērstais skolotāju pikets noritēja pavisam ne tā, kā, šķiet, bija iecerējuši piketa organizētāji. Gribējās kā vienmēr priekšvēlēšanu gaisotnē daudzmaz organizēti izkliegt  gadu desmitus mokošo sāpi par netaisnībām skolotāju atalgojumā, noslodzē, sadzirdēt nozares ministres taisnošanos vai solījumus un mierīgi izklīst.

Indija un Irāna parakstījušas 10 gadu līgumu par Irānas Čabahāras ostas pārvaldību, paredzot, ka tā būs reģionālās savienojamības maiņas līdzeklis, lai konkurētu ar Ķīnas projektiem un Pakistānas ostu Gvadārā. Tas satrauc gan Amerikas Savienotās Valstis, gan pārējo pasauli, jo Indija ir uzņēmusi kursu uz sadarbību ar teroristisko valsti Irānu. Līgums nozīmē arī lielu izdevīgumu vēl vienai teroristiskai valstij – Krievijai, kura varēs izmantot Čabahāras ostu savu eksporta interešu nodrošināšanai.

Sabotāžas tika plānotas arī Latvijā – pēc deviņu Krievijas spiegu aizturēšanas, kas notika Polijā, raidsabiedrībai TVN24 paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks. “Tie ir Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas pilsoņi, iespējams, daži no viņiem savervēti no kriminālajām aprindām,” piebilda Tusks. Kāda ir “spiegu situācija” Latvijā?

Irānas prezidenta Ebrahaima Raisi bojāeja helikoptera avārijā izraisīja kārtējās runas par to, kā gan šajā valstī pie varas nonāca tik drūms un tumšs režīms. Internetā parādījās neskaitāmi video par rietumniecisko, sekulāro un tātad brīvo dzīvi Irānā līdz islāma revolūcijai 1979. gadā. Kā tas varēja notikt? Kā pie šīs atgriešanās viduslaikos varēja nonākt?

Gluži negaidīti par vienu no Eiroparlamenta priekšvēlēšanu kampaņas centrālajiem jautājumiem izvērties izteikti iekšpolitisks – valodu lietošanas jautājums. Pat ne kā partiju politiskā piedāvājuma priekšmets, bet gan kā priekšvēlēšanu procedūras elements. Runa ir par priekšvēlēšanu debašu nepieciešamību un leģitimitāti krievu valodā sabiedriskajā medijā.

Aptuveni 200 cilvēku piketēja Rīgā, Līvu laukumā, protestējot pret Latvijas Televīzijas iecerēto un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) atbalstīto priekšvēlēšanu aģitāciju krievu valodā, kas ir klajā pretrunā ar likumu un Satversmi. Pikets izvērsās gana saturīgs.

Tieši desmit dienas pēc savas formālās kronēšanas ceremonijas Kremlī Krievijas diktators Vladimirs Putins devās vizītē pie sava Ķīnas drauga un kolēģa Sji Dzjiņpina, kurš 2023. gadā tieši tāpat desmit dienas pēc savas pārapstiprināšanas par Ķīnas vadoni devās “pieklājības” vizītē uz Maskavu. Šī simetrija nav nejauša, jo Austrumos zīmēm un simboliem tiek pievērsta īpaša uzmanība.

Ceturtdien Saeimā notikušās pirmās ekonomiskās debates iezīmēja vairākas “šaurās” vietas straujai Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Viena no tām – ārkārtīgi birokratizētā valsts pārvalde un pārspīlētā biznesa regulācija un kontrole.

Bijušais Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot Saeimas pašreizējo sasaukumu, nosprauda tā galveno uzdevumu – apturēt atpakaļslīdēšanu. Ar to saprotot pieaugošo atpalicību no kaimiņiem – Igaunijas un Lietuvas. Vakar Saeimā notikušās ekonomikas debates ir pirmais nopietnais solis šī uzdevuma risināšanā.

Bibliotēkas Latvijā slēdz jau vairākus gadus pēc kārtas. Novadu domēs šie sāpīgie lēmumi tiek pieņemti, izvērtējot lietotāju skaitu, ēku stāvokli, uzturēšanas izmaksas, iespējamos ieguldījumus. Tie ir praktiski nosacījumi. Bet ir arī citi – emocionāli, intelektuāli, nākotni paredzoši, proti, kā bibliotēku (ne)esamība ietekmēs nākamās paaudzes. Skolu tīkls jau ir krietni paplucināts, tagad jāķeras pie bibliotēkām?