Komentāri

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens intervijā “Neatkarīgajai”, runājot par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa politisko nākotni, atzīmēja, ka, “spriežot pēc viņa izteikumiem, viņš pat nav sapratis, ko ir sastrādājis un cik šķību meldiņu viņš velk”. Latvijas Televīzija (LTV), par katru cenu aizstāvot Eiroparlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā, arī nesaprot, cik šķību meldiņu tā velk.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens otrdienas rītā ieradās Kijivā iepriekš nepieteiktā vizītē. Tiesa, presē (“Politico”) bija noplūdusi informācija, ka otrdien un trešdien Kijivā gaidāmi satiksmes ierobežojumi un tie saistīti ar kādas augstas ASV amatpersonas ierašanos. Kāds ir šīs Blinkena vizītes mērķis? Ar kādu vēsti viņš personiski ieradies Kijivā?

Svētdienas ziņām no Krievijas noteikti būs tālejoša ietekme uz notikumiem pasaulē. Runa ir par nopietnākajām personālsastāva izmaiņām Krievijas vadībā kopš 2016. gada.

Nacionālā aviokompānija “airBaltic” nupat ir sagriezusi visu kājām gaisā un no nabadzītes, kura parādā investoriem 200 miljonus eiro, pārvērtusies par turbovaroni, kura emitē 340 miljonus eiro vērtas obligācijas. Vai viss ir tik skaisti?

Latvijas Televīzija nule ziņoja, ka Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu debates latviešu valodā notikšot 2., 4. un 6. jūnijā, savukārt krievu valodā debates būšot 3., 4., 5. un 6. jūnijā. Piedodiet, kādā valodā? Pie mums pēkšņi pavērusies divvalodība? Vai valsts valoda pārstājusi eksistēt? Saeima taču lēma, ka priekšvēlēšanu aģitācija notiek tikai valsts valodā. Lūdzām kompetentās amatpersonas izskaidrot, ko tas nozīmē.

Līdz Eiroparlamenta vēlēšanām palikušas četras nedēļas. Varam jau runāt par finiša sprinta sākumu. Daudzviet parādījušās lielas vizuālās reklāmas, kurās partiju līderu tēli aicina izvēlēties viņu sarakstus. Vienlaikus izskan izteikumi, ka šīs vēlēšanas neko nenosakot un tām nav īpašas nozīmes cilvēku dzīvē. Vai tā ir?

Krievijas aizsardzības ministrija 6. maijā izplatīja paziņojumu par Ukrainas pierobežā paredzētām mācībām, kurās plānota taktisko kodolieroču izmantošanas simulācija. Nākamajā dienā arī Baltkrievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka veikšot neplānotu nestratēģisko kodolieroču nesēju pārbaudi.

Šķita, ka “airBaltic” teju, teju būs nepieciešama paliatīvā aprūpe. Un tad pēkšņi, re, aviokompānija izrādās sirgusi ar nieka iesnām un tagad spriņģo pa aviācijas tirgu veselīga un vingra! Brīnums! Obligācijas! Procentu likme gan ir paprāva – 14,50%.

Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas pakts ir izsaucis strīdus un neapmierinātību. Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija iesniedza Saeimas paziņojuma projektu par šo paktu. Saeimas vairākums to, protams, noraidīja, nevirzot izskatīšanai komisijā. Koalīcija ir vienota kā cementa bluķis – arī tad, ja bijušajiem konservatīvajiem spēkiem nākas norīt kādu nepieņemami liberālu krupi. Bet ko tik nesadarīsi politiskās vienotības vārdā.

Pēdējā laikā publiski izskanējuši brīdinājumi, ka Latvijas ārsti pamet valsti lielāka atalgojuma meklējumos. Bažas par jauno ārstu iespējamo vēlmi doties strādāt uz ārzemēm ir bijušas jau gadiem. Pamatojums šādai vēlmei: vai būs iespējams izdzīvot Latvijā ar tādu algu, kāda tiek piedāvāta? Katru gadu aptuveni 20% (pērn bija mazāk) jauno ārstu gatavi doties uz ārzemēm, par galveno iemeslu minot zemo algu. “Nemānīsim sevi,” smaidot teic ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks Pēteris Apinis, “normāli ārsti saņem daudz.”

8. maijā Eiropā atzīmē Otrā pasaules kara Eiropā beigu dienu. Politiķi piedalās dažādos pasākumos, noliek ziedus, noliec galvas bojā gājušo piemiņai un atkārto standarta frāzes par kara nežēlību un tā atkārtošanās nepieļaujamību. To pašu dara arī mūsu politiķi, taču visām viņu darbībām un vārdiem cauri vijas zināms neīstums. Kāpēc?

Ilggadējo Latvijas politiskās skatuves vadošo prīmu – “Vienotību” – jau labu laiciņu vajā dažādas likstas. Viss sākās ar bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem ar privātām lidmašīnām, taču ar to “Vienotības” nedienas nebeidzās. Aplokšņu algas partijas birojā, it kā mēģinājumi ietekmēt vēlēšanu rezultātus un tagad vēl šaubīgi ziedojumi. Citiem vārdiem, pilna politisko grēku buķete, kas vairāk vai mazāk ir, visticamāk, visu politisko spēku ikdiena.

Kultūras ministrija ir nākusi klajā ar grandiozu plānu: “Ar darbībām integrācijas uzlabošanai plānots palielināt trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvaru gadā no 1,1% 2019. gadā (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem) līdz 2,2% 2027. gadā.”

Katru gadu, tuvojoties 4. maija svētkiem, sākas īstenticīgo patriotu uzbrukumi “balto galdautu svētkiem”, kas, pēc šo cīnītāju domām, it kā aizvietojot neatkarības atjaunošanas svētkus. Tiek teikts, ka, lietojot šo apzīmējumu, tiekot pazemināta 4. maija vēsturiskā loma. Atstāsim iekavās to, ka daži no šiem karotājiem vispār neatzīst “4. maija režīmu”, kurš esot uzurpējis Pilsoņu kongresa patiesās tiesības lemt latviešu tautas likteņus.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas par budžeta deficīta samazināšanu ir izvērtējamas, bet nav obligātas, 24. aprīlī pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, izceļot, ka Latvija patlaban nedrīkst taupīt ne uz iekšējās, ne uz ārējās drošības rēķina.

LTV raidījuma “De facto” neatlaidība, vajājot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Māri Kupču, ir apskaužama. Pēdējā “pētījumā” no amata atstādinātais profesors tika apsūdzēts mobingā, bosingā un favorītismā. “Seksuālā uzmākšanās” vairs “nerullē”, jo Kupča gadījumā tā nav pierādāma, tāpēc jāķeras pie citiem līdzekļiem. Pēc raidījuma mūsu rīcībā nonāca kādas bijušās studentes iesniegums Mūzikas akadēmijai un Ētikas komisijai.

Latvijas 20 gadi Eiropas Savienībā ir atzīmējami gan ar ieguvumiem, gan zaudējumiem. Ieguvumi – ceļošana Eiropā bez robežām, fondu finansējums, darba iespējas utt. Zaudējumi – iznīcināta Latvijas zvejniecība un cukurrūpniecība. Taču jāņem vērā arī pašu tautiešu neprofesionalitāte un diemžēl arī alkatība, apgūstot Eiropas fondu līdzekļus. Katrā ziņā – analizēšanai materiālu pietiks. Tā sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst sociologs Aigars Freimanis.

Valdība otrdien atbalstīja Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" obligāciju iegādi līdz 136 miljonu eiro vērtībā. Gala lēmums gan vēl būs jāpieņem Saeimā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīcībspēju apsmaida daudzi politikas vērotāji, tikpat daudziem rodas jautājumi par tās (ne)efektivitāti, ja runa ir par fašistiskās Krievijas visatļautības pieļaušanu – nekautrēsimies no šiem vārdiem – ar ANO akceptu. Uzdevu konkrētu jautājumu Katrīnai Kaktiņai, vēstniecei pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās. Pārstāvniecība atrodas Vīnē.

Sausais atlikums no veiksmīgi saorganizētā “seksa skandāla” Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA) ir rektora Guntara Prāņa piespiedu aiziešana no amata, divu pasniedzēju patriekšana, flautistes Ilonas Meijas ielikšana rektora pienākumu pildītājas amatā. Bet kā policijai veicas ar pierādījumu iegūšanu lietā par pasniedzēju uzmākšanos studentēm? Pagaidām nekā. Vismaz Māris Kupčs – kā iespējamais uzmāceklis – vēl ne reizi nav saukts uz pratināšanu. Toties linča tiesa darbojas bez aizķeres.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien turpināja otrajā instancē izskatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Alfrēds Čepānis bija viens no tiem, kuri labprāt mēdza uzkāpt uz Vecpilsētas ielas 13/15 nama ceturto stāvu – lai patriektu ar žurnālistiem kādu nopietnu vai pat nenopietnu tēmu. Laikraksta “Atmoda” redakcija bija īstā vieta, kur to darīt. Alfrēdam bija lieliska humora izjūta un izcils sarkasms. Un viņam bija dziļas zināšanas politikas jomā.