Parlamenta vēlēšanas Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) mūs var interesēt pirmām kārtām kā vēlēšanas, kurās uz vienas zemes saduras divas izteikti atšķirīgas kultūras. Var pat teikt civilizācijas. Būru jeb afrikāneru kultūra ar tās eiropeiskajām, kristietiskajām saknēm un dažādu Āfrikas kontinenta tautu kultūra.
Vispirms jāpaskaidro, ka atbilstoši DĀR konstitūcijai afrikāneri jeb būri ir atzīti par autohtonajiem iezemiešiem (indigenous) un viņu valoda afrikānss par autohtono valodu līdzās citām DĀR oficiālajām valodām, tāpēc nostatīt vienus pret otriem kā ienācējus pret vietējiem nevar. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vairums šodienas DĀR tautu šajā teritorijā atnāca dzīvot PĒC balto atnākšanas 1652. gadā.
Vairums ziņu par DĀR parlamenta vēlēšanu rezultātiem parādījās ar kliedzošiem virsrakstiem, ka 30 gadus tur valdījušais politiskais spēks vēlēšanās cietis sakāvi un zaudējis vairākumu. Šie virsraksti gan tikai daļēji ataino patiesību. Var pat teikt vairāk - tie maldina.
Taisnība, pirmo reizi kopš aparteīda beigām 1994. gadā Āfrikas Nacionālais kongress (ANK) jeb, kā to bieži dēvē, Nelsona Mandelas partija parlamenta vēlēšanās nav ieguvis absolūto vairākumu. Taču tas vēl nenozīmē, ka ANK zaudētu varu vai arī būtu kas tāds, kas liecinātu par “balto revanšu”, par kura iespējamību reizumis izskanēja runas sakarā ar līdzšinējo ANK uzkrītoši nekompetento valdīšanu.
ANK, kas savulaik izveidojās kā apvienojošā kustība par melnādaino iedzīvotāju tiesībām, ieguva 40,2% balsu, kas, protams, ir ievērojams zaudējums iepretim 57% 2019. gadā. Taču šie 17% nepārgāja principiālās opozīcijas pusē. Vienīgā šāda īstas opozīcijas partija DĀR ir 48 gadus vecā Džona Stīnhuisena vadītā Demokrātiskā alianse (DA), kura ieguva 21,5%, kas daudz neatšķiras no 20,7%, ko DA ieguva 2019. gadā. Lai labāk saprastu, par ko ir runa, jāpaskaidro, ka DA ir vadošā balto afrikāneru un citu eiropeiskās kultūras tradīcijās dzīvojošo DĀR pilsoņu partija.
Citiem vārdiem, nekāda pārbīde “vērtību” sistēmā valsts pārvaldes uzlabošanas vai tirgus ekonomikas virzienā nav notikusi. Var pat teikt vēl trakāk. Šie ANK 17% pārgāja uz vēl radikālākām partijām.
Situācijai DĀR sekoju līdzi jau sen, īpaši valodu un balto afrikāneru tiesību jautājumos. Pirms pusotra gada biju pat nopircis lidmašīnas biļetes un noīrējis dzīvokli Keiptaunā, lai iepazītos ar situāciju uz vietas, taču no manis neatkarīgu iemeslu dēļ brauciens norāvās (DĀR Stokholmas vēstniecībā, kurā biju nodevis pasi vīzas saņemšanai, pase pazuda).
Toreiz pirms paredzētā brauciena, cenšoties iegūt informāciju par DĀR turienes sociālajās vietnēs, dūrās acīs vispārējā neapmierinātība ar ANK vadību. To apsūdzēja korupcijā pilnīgi visi, neatkarīgi no politiskajām simpātijām. Tāpat kā noziedzības uzplaukumā, kuru saistīja ar to pašu korupciju. Trešā ķibele, kurā cilvēki vainoja ANK, bija regulārās strāvas atslēgšanas, kuras ar katru gadu kļūstot biežākas. Tas, ka situācija tikai pasliktinās, bija redzams pilnīgi visiem, neatkarīgi no viņu ādas krāsas vai etniskās piederības. Tāpēc ANK zaudējums vēlēšanās bija sagaidāms. Jautājums vienīgi, cik tas būs liels.
DĀR iedzīvotāju sastāvs ir etniski ļoti raibs. Valstī ir 12 oficiālās valodas. Saskaņā ar 2022. gada datiem, trīs izplatītākās valodas ir zulu 24,4%, khosa - 16,6% un afrikānss - 10,6%. Angļu valoda ir dzimtā tikai 8,7% DĀR pilsoņu, taču tā ir galvenā starpetniskā saziņas valoda.
Rietumu, piemēram, BBC, komentētāji pilnībā ignorē DĀR vēlēšanu rasu un etnisko aspektu. Viņi izliekas, ka tas nav noteicošais vēlētāju izvēlē. Figurē jēdzieni - kreisi centriskā, labēji centriskā, radikālā partija - it kā vēlēšanas notiktu pēc tiem pašiem standartiem kā, teiksim, Vācijā. It kā vēlētāji balsotu par uzskatiem, vērtībām, redzējumiem. Realitāte diemžēl ir cita.
Vienīgā īstā Rietumu “vērtību” partija - Demokrātiskā alianse - no vēlēšanām uz vēlēšanām iegūst aptuveni to pašu rezultātu, kāds ir balto + krāsaino (balto kultūrā dzīvojoši cilvēki, kas nav 100% baltie) + aziātu + afrikānsā runājošo melnādaino skaits. Plus mīnus 20-23%. Melnādaino kultūrā dzīvojošie par DA nebalso nekādos apstākļos. Lai kā būtu apzagušies vai ko nodarījuši ANK vai citu melnādaino partiju līderi, 75% DĀR iedzīvotāju nav gatavi balsot par “baltajiem” nekādā gadījumā.
Lai situāciju izmainītu, DA savās rindās centās iesaistīt dažādus “melnādainos” politiķus, taču no tā nekas labs nav sanācis, jo “melnādainie” grib uzreiz vadošus posteņus, bet, neizturot konkurenci ar baltajiem, nekavējoties sūdzas par “diskrimināciju”. Arī šo vēlēšanu rezultāti parādīja, ka nekas nav mainījies. Ādas krāsai, dzimtajai valodai, etniskās grupas piederībai bija izšķirošā nozīme politiskajās izvēlēs. Tā trešo vietu pēc iegūto mandātu skaita ieņēma bijušā Dienvidāfrikas prezidenta, 82 gadus vecā Džeikoba Zumas vadītā “uMkhonto weSizwe” (MK) - 14,7%, kas pārliecinoši uzvarēja Zumas dzimtajā Kvazulu-Natalas provincē.
Jāatgādina, ka Zuma pats savulaik tika apvainots pat Āfrikas standartiem pārmērīgā korupcijā, izvarošanā un gandrīz vai atklātā bandītisma piesegšanā. Tikai brīnumainā kārtā viņš izvairījās no cietumsoda. Arī šajās vēlēšanās viņš ieguva gandrīz 15% balsu nevis tāpēc, ka būtu “godīgāks” vai “kompetentāks” par Ramafosu (laukos dzimušais Zuma formāli vispār ir bez izglītības, jo skolā nekad nav gājis), bet gan tāpēc, ka savulaik ar pēdējo saplēsās un, būdams daudz lielākas etniskās grupas pārstāvis, nodibināja savu partiju.
Ramafosa nāk no samērā mazskaitlīgās venda tautas un, salīdzinot ar Zumu, ir nesalīdzināmi izglītotāks. Viņš ir dzimis kosmopolītiskās Johannesburgas priekšpilsētā, mācījies vairākās universitātēs, un viņa atbalstītāji uzsver, ka Ramafosa brīvi runā lielākajās DĀR valodās, ieskaitot afrikānsu, un daudzmaz var sarunāties visās 12 DĀR valodās, atšķirībā no tā paša Zumas, kurš nekad nav dzirdēts runājam afrikānsā un neslēpti ienīst visu, kas saistās ar DĀR balto iedzīvotāju dzīvi un kultūru.
Ja vēl pieminam ceturto vietu ieņēmušo marksistisko, atklāti rasistisko Ekonomiskās brīvības cīnītāju partiju (EFF - 10%), kuru vada faktiski uz balto genocīdu aicinošais Juliuss Malema, tad kļūst skaidrs, ka nekāda pavērsiena “uz labo pusi” DĀR politikā nebūs, jo gan Malema, gan vēl jo vairāk krievu valodu zinošais, ilggadējais DĀR komunistiskās partijas biedrs Zuma ir vēl lielāki putinisti nekā Ramafosa.
Tā kā DĀR prezidentu ievēlē parlaments, tad no tā, kas veidos koalīciju, būs daudz kas atkarīgs. Situācija ir visai sarežģīta, jo Zuma, kā jau minēju, ir stipri naidīgās attiecībās ar pašreizējo DĀR prezidentu Ramafosu un jau paziņojis, ka ar ANK nesadarbosies. Tiesa, iekavās piebilstot, ka ar nosacījumu, ja Ramafosa būs ANK prezidenta kandidāts. “Aizvāciet Ramafosu, un tad varam runāt,” liek saprast Zuma.
Marksists Malema savukārt uzstāj, ka obligāts nosacījums, lai viņa partija EFF ietu koalīcijā, ir balto fermeru zemju nacionalizācija bez jebkādām kompensācijām. Tas esot fundamentāls viņa vadītās partijas pamatprincips, no kura atkāpties neesot iespējams. Uz šādu radikālu soli savukārt grūti būtu iet ANK, kas tomēr cenšas sevi pasaulē pozicionēt kā “normālu” Rietumu tipa partiju. ANK lieliski atceras, pie kā noveda līdzīgas “reformas” blakus esošajā Zimbabvē, un ievest valsti vēl dziļākā ekonomiskā purvā, nekā tas jau izdarīts ANK 30 gadu valdīšanas laikā, viņi negrib. Kaut vai no varas pašsaglabāšanas principu viedokļa.
Bet varbūt ANK varētu iet koalīcijā ar DA un izveidot dažādrasu “varavīksnes” valdību? Lai arī šādu iespēju nevar pilnībā izslēgt, tāda iespēja šķiet mazticama. Kā oficiālais iemesls šai nespējai tuvināties tiek nosauktas it kā atšķirības dažādos politiskos redzējumos, lai gan problēmai ir acīmredzamas rasu saknes. Ejot koalīcijā ar DA, ANK draud apvainojumi nodevībā (pret melno rases solidaritāti) un turpmāka popularitātes zaudēšana, vēlētājiem aizejot dažādu radikāļu - Malemas, Zumas un tamlīdzīgu - virzienā.
Tad ar ko ANK būs spiesti bloķēties, lai nodrošinātu savu varu? DĀR vēlēšanu sistēmā atšķirībā no Latvijas sistēmas nav procentu barjeras, tāpēc parlamentā iekļūs daudzas sīkpartijas. ANK jau paziņojis, ka no sava līdera Ramafosas nenorobežosies un uzstās, ka tieši viņš būs DĀR prezidents arī turpmākos piecus gadus. Tā kā ANK nepietrūkst daudz, ir iespēja balsis “pielasīt”. Tas gan negarantē vieglu dzīvi, drīzāk otrādi.
Variantu ir daudz un dažādi. Taču kopumā jau tagad var droši teikt: lai arī ANK ir zaudējis varas monopolu, DĀR ikdienas dzīvē, visticamāk, nekas daudz nemainīsies. Katrā ziņā ne uz labo pusi.
