Ja kāds grib teikt, ka Latvijā nekas labs nenotiek, tad viņam var iebilst, ne tikai piesaucot mūsu hokejistu uzvaru pār Čehijas izlasi, bet arī norādot uz pilnasinīgas publiskās politikas atgriešanos uz jau sūnām apaugušajiem Latvijas politiskās skatuves dēļiem.
“Mēs nezinām, kurš un par ko vienosies,” runājot par 31. maija balsojumu, teic Aleksandrs Kiršteins (NA). Citiem vārdiem runājot: pagaidām nav zināms, kāda būs “cena” Valsts prezidenta amatam un kāda – valdības vadītāja un vispār koalīcijas “cena”. Patlaban klusāk vai mazāk klusi notiek “cenrāža” izpēte. Kiršteins pieļauj, ka NA par Edgaru Rinkēviču nebalsos jebkurā gadījumā. “Es noteikti nebalsošu,” viņš teic.
Dažu otrdienas rīta minūšu garumā no augsto valsts amatpersonu mutēm paustais atklāja, ka mūsu valsts vadītājiem nodokļu maksātāju sarūpētais ir nenozīmīgi zirgu staļļa pakaiši, kurus var izsvaidīt starp daudzajām ministrijām bez jebkādiem īpašiem ekonomiskiem pamatojumiem.
Pirmdien sociālajos tīklos izplatījās ziņa, ka esot miris slavenais miljardieris, “atvērtās sabiedrības” ideoloģiskais “tēvs” Džordžs Soross. Taču vēlāk šīs “ziņas” neapstiprinājās, un drīz vien arī pats Soross publicēja ierakstu tviterī: “Baumas, ka man esot bijusi sirdslēkme, ir pilnībā nepatiesas. Esmu dzīvs un vesels.”
Aizvien biežāk uzrodas eksperti, kuru propagandas mērķis ir pierādīt, ka Latvijai nepieciešami migranti, kurus vajadzētu integrēt sabiedrībā. Tāds pagājušajā nedēļā bija arī Maikls Flūds, OECD Teritoriālo dialogu un migrācijas nodaļas politikas analītiķis, kurš piedalījās VARAM konferencē par Latvijas austrumu reģionu drošības un attīstības jautājumiem.
Saeimā pārstāvētajās politiskajās aprindās sākušās spraigas sarunas par vajadzīgajām balsīm Valsts prezidenta amata kandidātiem. Par šobrīd reāliem tādi tiek uzskatīti “Jaunās Vienotības” (JV) virzītais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un “Apvienotā saraksta” (AS) virzītais uzņēmējs Uldis Pīlēns.
Ceturtdien, kad “Vienotība” paziņoja par sava prezidenta kandidāta izvirzīšanu un nosauca pašreizējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Latvijas informatīvā telpa burtiski uzsprāga: “Viss! Ir panākta vienošanās. ZZS balsos par “Vienotības” kandidātu. Ar tālākām sekām.”
“Dezinformācija un faktu sagrozīšana par [Stambulas] konvenciju no Kremļa kontrolētiem TV kanāliem un mājaslapām ir ieplūdusi Latvijas informācijas telpā un politiķu runās, Latvijā viedokļus par šo konvenciju ir ietekmējusi Kremļa propaganda,” centra “Marta” politikas koordinatore Beata Jonīte, atzīmējot minētā sacerējuma 12. gadadienu, skaidro kārtējo konvencijas popularizēšanas vilni. Saeimas vairākums neatbalsta SK ratifikāciju, sabiedrība – arī ne. Tāpēc jāķeras pie pārbaudītām metodēm: visus apsūdzēt Kremļa propagandas uzsūkšanā.
Kopš 1997. gadā Latvijas izlase nonāca pasaules hokeja čempionāta elites grupā, maijs Latvijā ir ne tikai pavasara plaukuma, neatkarības atjaunošanas, bet arī hokeja svētku mēnesis. Taču pēdējos gados šie svētki sākuši nedaudz sūbēt. Tā ažiotāža, kad visa valsts burtiski dzīvoja ar hokeju, hokejā un ap hokeju, pamazām aiziet vēsturē.
Valsts prezidents Egils Levits, redzot, ka viņam nekādā veidā neizdosies atkārtoti kļūt par prezidentu, varēja izmantot brīnišķīgo iespēju paklusēt un aiziet ar godu. Taču nē! Levita raksturs ir tāds, ka viņš neprot zaudēt – tagad sēž savā pilī ar uzmestu lūpu un publiski apsaukā politiķus.
Pašreizējā Valsts prezidenta Egila Levita politiskā kaujas lauka pamešana ir pamatīgi sajaukusi kārtis valdošo aprindu iecerētajās kombinācijās. LTV raidījumā “Kas notiek Latvijā?” partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainars Šlesers pat izteica apgalvojumu, ka esošā koalīcija ir beigusies un 100% tiks veidota jauna. Vēlākais, līdz jūlija vidum.
Dārgās un neizpārdotās hokeja čempionāta biļetes var pārvērsties par robu nodokļu maksātāju makā, ja vien organizatoriem pietiks dūšas valstij naudu paprasīt un amatpersonām radīsies vēlme prasību apmierināt.
“Ņemot vērā patlaban briestošo “de facto” koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties. Aicinu arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu rīkoties līdzīgi,” savā paziņojumā raksta Valsts prezidents Egils Levits. Cik neadekvāta bija histērija Valsts prezidenta kancelejā, lai izlaistu tautās šādu “preses relīzi”?
Latvijas grupas “Sudden Lights” dziesma “Aijā” Eirovīzijā tālāk par pusfinālu netika. Eiropa mūs kārtējo reizi nesaprata. Kaut kā netrāpījām uz pareizā “nerva” vai pareizās nots. Kas tika izdarīts nepareizi? Ko darīt, lai neveiksmju sēriju apturētu?
Lietuvas parlaments (Seims) ir nobalsojis par valdības ierosinājumu ieviest "pagaidu solidaritātes iemaksu", kas būtu jāmaksā visām bankām un kredītiestādēm. Tādā veidā iecerēts iegūt vairāk nekā 400 miljonus eiro, kurus paredzēts izlietot militārās un civilās infrastruktūras projektos.
Ideāls laulātais draugs nesmēķē, nelieto alkoholiskos dzērienus, neatsakās palīdzēt mājas darbos, nemelo un... neeksistē. Vai eksistē ideālais Valsts prezidents?
Taisot reportāžu no kapiem, pašiem korespondentiem ir iespējas kļūt par aktīviem kaut kādu “uzvaras svētku” vai Pamesto vāveru piemiņas dienu atzīmētājiem. Sabiedriskajam medijam – Latvijas Radio – tā gadījās 9. maijā.
Ap ieceri būvēt Skultē sašķidrinātās gāzes termināli jau bijis daudz peripetiju. Kad neizdodas ienākt pa parādes durvīm, jāiet pa sētas pusi. Kad arī tur durvis ir ciet, jāmēģina ielīst pa logu. Tas ir dabiski un saprotami, jo projekta attīstītāji ir ieguldījuši daudz sviedraina darba un arī kaut kādu naudu, bet visvairāk ir ieguldīts verbālā amatpersonu apstrādē, lai pierunātu viņus dot terminālim “zaļo gaismu”. Tāpēc jau atkal un atkal termināļa ideja tiek reanimēta, pasniedzot to jaunā mērcē. Tas viss tādēļ, ka projekta apakšā guļ lielā nauda!
Ceļojot pa dažādām pasaules valstīm dažādos kontinentos, esmu ievērojis vienkāršu likumsakarību – vispārējais valsts labklājības līmenis ir cieši saistīts ar vides sakārtotības, sakoptības līmeni. Jo vairāk apdrupušu māju stūru, atlupušu fasāžu krāsojumu, apdauzītu, nošķiebtu ielu apmaļu, bedrainu ceļu klātņu, pavirši veiktu remontdarbu, jo zemāks attiecīgās valsts labklājības līmenis.
“Saskaņā ar LR likuma “Par nelikumīgi represēto personu reabilitāciju” 1. panta 2. daļā noteikto, Jūlijs Kalnozols, dzimis 1903. gadā, nav reabilitējams.” Tā, bez jebkādiem paskaidrojumiem, LR Daudznozaru specializētā prokuratūra atteica reabilitāciju, ko vēlējās panākt Jūlija Kalnozola mazmazdēls Andris Kalnozols, kurš savu lūgumu prokuratūrā iesniedza šā gada 28. martā.
Maija pēdējā dienā Latvijas Republikas Saeimai balsojot jāatbild uz jautājumu, kurš nākamos četrus gadus būs Valsts prezidents, lai cienīgi un godam pārstāvētu valsti starptautiskos forumos, spiestu rokas ārvalstu amatpersonām un šad tad pateiktu kaut ko gudru un iedvesmojošu latvju tautai. Lai gan Satversme Valsts prezidentam nedod daudz pilnvaru, viņš tomēr var diezgan daudz ietekmēt arī iekšpolitisko dzīvi. Protams, ja vien viņš ir autoritāte – ja vien viņa vārdam ir svars.
