Komentāri

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja 21. aprīlī atbalstīja lēmumprojektu par vecāku piemaksām bērnu ēdināšanai Rīgas izglītības iestādēs.

Bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda satraukumu, ka ne tikai mazākumtautību skolās, bet arī latviešu skolās nedzird, ka notiktu izskaidrojošais darbs.

Vēsturnieki mēdz teikt, ka 2. pasaules karš bija 1. pasaules kara turpinājums. Pašreizējais Krievijas – Ukrainas karš ir sava veida 2. pasaules kara turpinājums. Kāpēc? Tāpēc, ka agresorvalsts galvenais propagandas naratīvs ir cīņa ar savulaik līdz galam nepiebeigtajiem nacistiem.

Nesen tieslietu ministrs Jānis Bordāns (“Konservatīvie”) intervijā Latvijas Radio izteicās šādi: “Līdz karam cilvēkiem, kas pretdarbojās Latvijas valstij, viņi tik viegli manipulē... Nu, piemēram, tāds, tā saucamais medijs, NRA... ar trīs burtiem, ja... Faktiski jau viņi strādā tādā pašā, manā uztverē, mans subjektīvais vērtējums, viņi strādā tādā pašā režīmā kā Krievijas, kā propagandas kanāli, jo viņi uzbrūk tieši tiem pašiem cilvēkiem, kuri ir neērti Krievijai.”

Jau 2020. gadā, kad pa pasauli sāka izplatīties sērga, pasaules plašsaziņas līdzekļu virsraksti ziņoja, ka iestājusies nepieredzēta pārtikas krīze. Taču tagad, kad Krievija iebrukusi Ukrainā, ar pārtiku pasaulē būs vēl nelāgāk.

Pagājušās nedēļas nogalē man bija iespēja kādu laiku pavadīt Igaunijā un pavērot, kā darbojas ETV+ – Igaunijas televīzijas TV kanāls krievu valodā.

Lai arī kopumā Krievijas sabiedrība atbalsta savas valsts uzsākto karadarbību Ukrainā, tā ir samērā vienota negatīvā attieksmē pret kodolieroču lietošanu, liecina neatkarīgas sociologu grupas “Hronika” veiktais pētījums.

Jā, tuvojas Saeimas vēlēšanas! Šo tuvošanos var sajust galvenokārt no politikāņu aktivitātēm, kas nereti kļūst smieklīgas. Iespējams, nevis kļūst, bet vienmēr tādas ir bijušas. Šoreiz visvairāk sajūsmināja Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Viens no pazīstamākajiem sarkanās profesūras ideologiem Mārtiņš Kaprāns sociālajā vietnē “Twitter” ierakstījis: “Rodas iespaids, ka Kompartijas propagandas orgāna “Cīņa” tiešie mantinieki visaktīvāk aģitē par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Latvijas mediju telpā. Tas katrā ziņā ir visnotaļ simboliski.”

Enerģētiskā neatkarība no Krievijas, par kuru visi runāja, klīda kā rēgs pa Eiropu jau sen. Kopš 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, tā ir kļuvusi par skaudru nepieciešamību.

Latvijā kovida pandēmija beidzās tajā pašā dienā, kad Krievija iebruka Ukrainā. Tas ir, fiziski nekas nemainījās, cilvēki turpināja inficēties, nonākt slimnīcās un katru dienu vairāki pat nomira. Taču informatīvajā telpā pandēmija bija beigusies. Kā uz burvju mājienu. Televīzijas studijās perevoščikovus un trojanskus nomainīja rajevi un dalbiņi. Taču tā notika ne visur pasaulē.

Krievija ir uzbrukusi Ukrainai un katru dienu slepkavo cilvēkus, grauj ēkas un rūpnīcas, tostarp veicot arī kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Skaidrs, ka ar Krieviju un arī Baltkrieviju civilizētajai pasaulei nav pa ceļam un nevar būt arī nekāda tirgošanās, jo tā nauda, kas tiek samaksāta Krievijai par jebkādu preci, pārvēršas krievu tankos, lidmašīnās, lodēs un raķetēs.

Šonedēļ ASV un Lielbritānijas militārie eksperti izteica nopietnas bažas par to, ka karadarbībā pret Mariupoles cīnītājiem Krievija varētu izmantot ķīmiskos ieročus.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā būtiski mainījies ne tikai 9. maija politiskais konteksts, bet arī viss ar to saistītais. Tajā skaitā attieksme pret, sacīsim neitrāli, “pieminekļa kompleksu” Pārdaugavā.

Svētdien notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguva pašreizējais prezidents Emanuels Makrons, kurš nākamajā kārtā pēc divām nedēļām cīnīsies ar otro vietu ieguvušo Nacionālās apvienības kandidāti Marinu Lepenu.

Parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par Ostu likuma grozījumu atcelšanu 8. aprīlī ir noslēgusies. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā provizoriskā informācija no parakstu vākšanas vietām Latvijā un ārvalstīs liecina, ka parakstu vākšanā no 10. marta līdz 8. aprīlim piedalījušies 7290 jeb 0,47% vēlētāju, kas ir 4,71% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita.

Diemžēl lielā vienprātība un solidaritāte, kura starptautiskajā sabiedrībā dominēja pirmajā mēnesī no tā brīža, kad Krievija iebruka Ukrainā, sāk mazināties. Gadījumā, ja 7. aprīlī ANO Ģenerālās asamblejas balsojumā par Krievijas atstādināšanu no ANO Cilvēktiesību padomes tās valstis, kuras balsojumā nereģistrējās, balsojumā tomēr piedalītos un nobalsotu “atturos”, tad lēmums netiktu pieņemts un Krievijas paliktu ANO Cilvēktiesību padomē.

„Es uzskatu, ka tam atbalstam, ko mēs sniedzam mediju pasaulei – vai nu atbalsts komercmedijam vai sabiedriskam medijam – tam ir jākalpo Latvijas iedzīvotājiem,” runājot par nepieciešamību pēc jauna televīzijas kanāla krievu valodā, TV24 raidījumā visai mīklainu viedokli izteica Saeimas deputāte Vita Anda Tērauda („Attīstībai/Par”). Izrādās, kaut kādi „mēs” sniedz atbalstu mediju pasaulei, līdz ar to tiem jākalpo „Latvijas iedzīvotājiem”, kuri, spriežot pēc deputātes teiktā, visi ir krievi.

„Tas bija 2020. gada 9. maijā. „Kūriņā” ienāca kāda kompānija. Pamanīju, ka vienam no vīriešiem piesprausta Georga lente. Pienācu pie viņa un pateicu, ka mēs neapkalposim, ja viņš nenoņems šo lenti. Tad pienāca pārējie, noskaidroja situāciju un vienkārši aizgāja prom. Vairs nekādas vārdu apmaiņas nebija,” atceras Arnis Ābelītis, kroga „Kūriņš” īpašnieks.

Latvijas krievvalodīgie, kā var noprast, pēc "Delfi" žurnālistes Olgas Dragiļevas iniciatīvas publicējuši vēstuli/uzsaukumu, kurā nosoda Krievijas noziedzīgo karu pret Ukrainu un lūdz šogad nesvinēt 9. maiju.

Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Henriks Ilvess: “Asinis stindzinošākās reportāžas kopš Srebreņicas laikiem. Bet “liberālais” žurnālists Leonīds Ragozins stāsta, ka krievu izmešana no “Airbnb” īres servisa izraisīšot kodolkaru. Varbūt protestēt pret zvērībām? Ne-e. Ņemot vērā to, ko izdarījuši krievi, vaimanāšana par viņu tiesībām izsauc nelabu dūšu.”

Jūrmalā atkal siro zagļi – melnīgsnēji vīreļi , kuri šoreiz uzdodas par „ukraiņiem” un meklē „darbu”. Tagad tas ir aktuāls temats – Ukrainas bēgļi, tad jau kāds vientiesis jūrmalnieks uzķersies un aicinās čaklīti pastrādāt. Taču muļķu vairs nav: „ukraiņus” padzen jau no īpašuma vārtiem.