Komentāri

Otrdien valdības vadītājs Krišjānis Kariņš nāca klajā ar visai valstij negaidīti iepriecinošu paziņojumu. Nē, ne par mūsu olimpiešu medaļām, kuru iztrūkumu neviens īpaši nepārdzīvo, bet gan nopietnāka iemesla dēļ. Izrādās, jauno “zinātnes” superzvaigžņu Trojanska un Langina agrāk izteiktās apokaliptiskās prognozes par 6000 kovida slimniekiem slimnīcās bijušas, premjera vārdiem runājot, katastrofāli nepareizas.

„1. martā mēs varētu izdarīt lielu soli – mīkstinot gandrīz visus ierobežojumus, atstājot maskas, sertifikātus un ierobežot lielo pasākumu rīkošanu virs 3000 apmeklētājiem,” kādā TV24 raidījumā prognozi par ierobežojumu mīkstināšanu izteica veselības ministra padomnieks rīcībpolitikas jautājumos Kaspars Bērziņš.

Vienu minūti un divdesmit trīs sekundes garu sižetu 7. februāra vakara LTV “Panorāmā” izpelnījās pirmdienas protesti pret pandēmijas ierobežojumiem dažādās Rīgas vietās.

Kā liecina 8. februārī publicētā jaunākā Eirobarometra aptauja, Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir vismazākā ticība, ka valsts vara ņem vērā iedzīvotāju intereses.

Pateicoties vairāku ziemeļvalstu un, galvenais, mūsu tuvāko kaimiņvalstu apņēmīgai rīcībai, arī mūsu ietiepīgajā Kariņa/Pavļuta valdībā atsevišķi tās pārstāvji sākuši izrādīt saprāta pazīmes. Pat premjers Krišjānis Kariņš ir spiests atzīt, ka koalīcija plāno no 1. marta ieviest kaut kādus atvieglojumus Covid-19 regulējumā. Kādus konkrēti, tikšot lemts valdības sēdē 15. februārī.

Latvijā var saskatīt trīs valsts pārvaldes veidus: ir pilsētu un novadu pašvaldības, kas vairumā gadījumu ir saprātīgas un vismaz cenšas ko nebūt darīt savu iedzīvotāju interesēs; ir diezgan mazspējīga valdība un Saeima, kuras 100 gudrās galvas ar katru nākamo sasaukumu kļūst aizvien durnākas; un ir Rīgas dome – vispārākā varas nesaprātības pakāpe. Bail vērt vaļā Rīgas domes mājaslapu un skatīt, kādas atkal jaunas brīnumlietas pa nedēļu ir salēmusi šī institūcija.

Piektdienas vakara vilciens Rīga–Liepāja tuvojās savai priekšpēdējai pieturai pirms galapunkta – Skrundai.

Šobrīd aktualizējies jautājums par uzticību sabiedriskajiem medijiem. Šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, jo tam var būt pat ļoti nopietnas sekas. Piemēram, šobrīd sabiedrība strauji zaudē izpratni par galēji kreiso ideju postu un šo ārēji pat it kā pievilcīgo ideju dzīlēs paslēpto ļaunumu. Ja sabiedriskie mediji šo ļaunumu ne tikai neatklās, bet, gluži otrādi, to visādos veidos veicinās un palīdzēs ieviest, tad sekas var būt katastrofālas. Līdzīgi kā, ja diendienā netiktu atgādināts par ļaunumu, ko sevī ietver viens no marksisma atzariem – nacionālsociālisms.

Lietuvas valdība trešdien nolēma, ka no sestdienas, 5. februāra, iedzīvotājiem vairs nevajadzēs uzrādīt “iespēju pasi”, ko Latvijā sauc par “sadarbspējīgo sertifikātu”, lai varētu apmeklēt lielveikalus, restorānus, sporta un izklaides pasākumus, kā arī saņemtu pakalpojumus klātienē.

„Kā tur Einšteins teica... Visums varbūt arī nav bezgalīgs, bet 13. sejmas stulbums un nelietība gan,” kāds tviterlentes jokuplēsējs paķēra uz zoba, iespējams, 13. Saeimu. „Sejmas” raksturojumam varētu piekabināt vēl divus vārdus: liekulība un melīgums.

Pēdējā laikā publicēti vairāki pētījumi, kuros konstatēts, ka krītas uzticība medijiem kopumā, tajā skaitā sabiedriskajiem. Latvijas Radio populārajā raidījumā “Krustpunktā” trešdien notika ekspertu diskusija par tēmu “Latvijā ir zema uzticība sabiedriskajiem medijiem. Kā to vairot?”.

Savulaik Jaunās konservatīvās partijas (JKP) tagad jau bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska virzīja un izbīdīja līdz pieņemšanai Saeimā reformu un grozījumus Augstskolu likumā. Galvenā doma bija tāda, ka augstskolām ir par daudz autonomijas, tāpēc tām jāuzkrauj mugurā politizēta “padomju vara” – jāizveido augstskolu padomes, kas nodarbosies ar katras augstskolas stratēģiju. Augstskolu likuma 14.1. pants nosaka, ka valsts augstskolas padomi zinātnes universitātē veido 11 locekļi, no kuriem vienu – ar augstskolas darbību nesaistītu izcilu akadēmiskās vides pārstāvi – izvirza Valsts prezidents.

Kovidsērgas pandēmija ir likusi ieviest dažādus drošības pasākumus visas pasaules valdību, parlamentu, prezidentu un pašvaldību darbā.

No 1. februāra Dānijā atcelti gandrīz visi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi. Tas nozīmē, ka Dānijas iedzīvotājiem vairs nav obligāti jālieto sejas maskas, nav jārāda Covid-19 sertifikāti. Atcelti visi agrākie ierobežojumi, kas bija noteikti restorānu, kafejnīcu un izklaides vietu darbībai.

Janvāra pēdējā dienā Valsts valodas centrs (VVC) nācis klajā ar paziņojumu “Par etnonīmu lietošanas pamatprincipiem latviešu valodā”, kura galvenā doma: “Latviešu valodā vārdi nēģeris, mongolis, krievs, aziāts, eiropietis, amerikānis u. tml. ir tikpat neitrāli kā latvietis, lietuvietis, vidzemnieks, rīdzinieks, daugavpilietis. Tādēļ minētie ieteikumi ir veidoti no latviešu valodas lietojuma pozīcijām un nekādā veidā nav attiecināmi uz līdzīgas cilmes vārdu lietojumu svešvalodās, kur to stilistika var būt gluži citāda.”

Pārsteigumu nav: veselības ministram Danielam Pavļutam (“A/Par”) iedzīvotāju acīs ir vistreknākā mīnuszīme – 63,1% aptaujāto atzina, ka piekrīt vērtējumam “negatīvi” attiecībā uz šo amatpersonu. Nākamais ir tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) – 45,7% aptaujāto pievienojās vērtējumam “negatīvi”. Protams, neviens nav varējis apsteigt premjeru Krišjāni Kariņu (JV), kuru negatīvi novērtēja 66,6% aptaujāto.

Latvijas sabiedriskajā medijā uzsākts jauns naudas apgūšanas projekts – “Kultūras asaciņa”. Pirmais šī projekta ražojums jau paspējis izsaukt pretrunīgu reakciju.

Pētījumu centrs SKDS ir noskaidrojis sabiedrības uzticēšanās indeksus un reitingus dažādām Latvijas institūcijām, tostarp arī nevalstiskajām (sabiedriskajām) organizācijām, kas ir dažādas biedrības un nodibinājumi. Pētījumā konstatēts, ka kategorijā “Visi iedzīvotāji” nevalstiskajām organizācijām ir negatīvs reitings – mīnus 4,4. 2021. un 2020. gadā 40% respondentu ir pauduši, ka neuzticas tām. Bet bija laiks, kad uzticības līmenis tām bija jūtami augstāks – 2010. gadā 31% neuzticējās.

Nupat sociālajos tīklos katrs izglītots cilvēks varēja izbaudīt savu intelektuālo pārākumu pār kādu tumsonīgu pūšļotāju (vienlaikus diplomētu un joprojām praktizējošu ārsti ar 32 gadu ilgu darba pieredzi ASV) Guntu Vīleri, kura “Youtube” intervijā Līgai Krapānei cita starpā norādīja, ka pret kovidu palīdzot dažādi probiotiskie līdzekļi, tajā skaitā tējas sēne jeb kombuča.

Slavenie epidemiologi no Latvijas Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas un citi infektologi jau sen paredzēja jaunu kovida sērgas vilni un tam gatavojās. Tāpat arī valdība ar tās premjeru priekšgalā zināja, ka nāks infekcijas izplatības jauns vilnis, jau tad, kad tā celmam nebija dots nosaukums “omikrons”. Jo tāda ir bijusi agrākos laikos arī citu vīrusu uzvedības loģika – vīrusi tā dara, ka top lipīgāki, bet, kas priecē, arī mazāk nāvējoši. Šā vai tā, bet omikronu varēja sagaidīt godam – ar stiprinātu veselības aprūpes kapacitāti, daudzām jaunām gultasvietām.

Dānijas valdība no 1. februāra atcels ierobežojumus, kas noteikti cīņā ar pandēmiju. Iepriekš par līdzīgiem lēmumiem paziņojusi Anglija, Spānija, Čehija un citas valstis. Igaunijas valdības koalīcijā ietilpstošajā Centra partijā notiek aktīvas diskusijas par pakāpenisku vakcinēšanās sertifikātu un cilvēku šķirošanas atcelšanu..

Pēc ilgstošas sarakstes ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas darbinieku Miku Strazdiņu, kurš ir ministra Artūra Toma Pleša („Attīstībai/Par”) padomnieks sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem, beidzot ieguvu gandrīz visu mani interesējošo informāciju. Gandrīz visu! Jo ministra rīcībā kaut kādiem noslēpumiem tomēr jāpaliek.