Žurnāla “Ir” galvenā redaktore Nellija Ločmele Kremļa propagandas tradīcijās piesaukusi nacistus: “Pabrika vēstulei varētu nepiešķirt tik lielu svaru, ja sociālajos tīklos nedarbotos orda, kas sistemātiski vajā žurnālistus. Latvijas Radio redaktore par to, kāpēc informācijas karā ir JĀSTIPRINA neatkarīgie mediji, nevis jāseko Trampa un nacistu “melu preses” propagandai.”
Ārkārtīgi nežēlīgie, prātam neaptveramie Krievijas armijas kara noziegumi Bučā likuši pasaulei šausmās nodrebēt – kā tādas zvērības var pastrādāt cilvēks 21. gadsimtā. Izrādās, ka var. Un arī 21. gadsimta piesaukšana varbūt nemaz nav īsti vietā.
Lielas mokas un gari gadi bija vajadzīgi, lai Saeima saņemtos un spertu vismaz kaut kādus soļus okupācijas pieminekļa nolieguma virzienā. Pagājušajā nedēļā Saeima pieņēma grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, aizliedzot rīkot publiskus pasākumus tuvāk par 200 metriem no jebkura padomju armiju vai tās karavīru uzvaru un piemiņu slavinoša pieminekļa.
Smieklu dienas priekšvakarā, 31. martā, satiksmes ministram Tālim Linkaitam (Jaunā konservatīvā partija) bija uznācis spējš iedvesmas vilnis dalīties ar svaigu informāciju un paust tautai briljantspoži kompetentu nozares eksperta viedokli savā mikroblogošanas vietnes “Twitter” kontā.
Latvijā ir slēgti vairāki desmiti Krievijas propagandas TV kanālu. Rodas jautājums – ko likt vietā? Risinājums tiek solīts pāris nedēļu laikā. Šādiem vārdiem LTV1 “Rīta Panorāma” piektdien pieteica interviju ar kultūras ministru Nauri Puntuli.
No šodienas – 1. aprīļa – var teikt, ka kovida ēra Latvijā ir gandrīz oficiāli beigusies. Gandrīz, jo atsevišķi ierobežojumi saglabājas. Prasība pēc vakcinācijas saglabājas ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās strādājošajiem, kā arī pedagogiem līdz šī mācību gada beigām. Sejas aizsegu obligāta valkāšana paliek ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs, kā arī sabiedriskajā transportā.
2020. gada aprīlī dīzeļdegviela uzpildes stacijās maksāja 0,83 eiro. 2022. gada martā tas pats dīzelis tādā pašā uzpildes stacijā maksāja 1,83 eiro. Šodien ir 1. aprīlis – smieklu diena –, un ar dziļu interesi būs jāskatās, kāda tad īsti būs dīzeļa cena šodien? Būs īsts melnais humors. Nu līdz 2,0 eiro šodien vēl varbūt neuzkāps, bet ilgi nebūs jāgaida arī uz šādu cenu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 23. martā paziņoja, ka Krievija par dabasgāzes piegādēm uz Krievijai “nedraudzīgām valstīm”, par kādām ir atzītas pilnīgi visas Eiropas Savienības dalībvalstis, samaksu pieņems tikai Krievijas rubļos, solot šādā gadījumā piegādāt gāzi tādā apjomā, kāds ir noteikts iepriekš noslēgtos līgumos.
Pusgadu pirms Saeimas vēlēšanām politiska zemestrīce skārusi politisko apvienību “Attīstībai/Par!”. Pagaidām vēl grūti teikt, cik tālejošas sekas tā atstās, bet plaisas šī politiskā spēka fasādē ir acīmredzamas.
“Ministram ir jābūt aktīvai personai, kas virza uz rezultātu, nevis tikai uz procesu, no kura nevar izvairīties,” tviterlentē izteicās kāds politikas vērotājs, un man nācās piekrist šai domai. Runa bija par iekšlietu ministri Mariju Golubevu (“Attīstībai/Par”).
Pazīstamais filozofs Artis Svece portālā “Satori” publicējis rakstu “Devītais maijs”, kurš, kā noprotams no virsraksta, veltīts Latvijas krievu un 9. maija problēmas tematikai.
Ar ko atšķiras Zelenskis no Makrona/Šolca? Atbilde ir vienkārša – Zelenskis ir nākotnes politiķis, kamēr Makrons/Šolcs iemieso aizgājušo laiku politiku.
Aizvadītās nedēļas nogalē notika vairākas augstākā līmeņa tikšanās. G-7 valstu līderu tikšanās, NATO samits, ES Padomes (valstu vadītāju) sēde un ASV prezidenta Džo Baidena vizīte Polijā.
Krievijas agresija pret Ukrainu ilgtermiņā ietekmēs Krievijas ekonomisko attīstību, atsviežot to vismaz par desmit, ja ne pat par divdesmit gadiem atpakaļ ekonomiskās un tehnoloģiskās attīstības jomā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uz vairākiem gadiem apturējusi Rīgas attīstību un pašvaldībā neieplūdīs investīcijas daudzu miljonu eiro apmērā, trešdien preses konferencē paziņoja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis pēc tam, kad VARAM apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu.
23. martā mēs saņēmām skumju vēsti – 84 gadu vecumā mirusi Madlēna Olbraita – pirmā sieviete, kas bija ASV valsts sekretāre. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir izteicis līdzjūtību viņas ģimenei un draugiem, norādot, ka Olbraita lieliski izprata Eiropu un bija nelokāma NATO atbalstītāja.
“Mamma cieta krievu raķešuzbrukumā. Viņa nomira ātri. Es viņu apbedīju blakus bērnudārzam. Pasakiet brālim, lai viņš zina.” Iespējams, es necitēju precīzi. Doma bija līdz tādai pakāpei pilna ar izmisumu un bezcerību, ka pārstāja būt... emocionāla. Tā bija akmeņaini mierīga. Ar zīmuli uz saņurcītas līniju lapiņas uzrakstīta, gluži kā pēdējā doma šajā dzīvē. Dzīvē, kuru iznīcināja krievu okupanti.
Pirmā kara mēneša rezultāti jāvērtē divās atsevišķās, bet savstarpēji cieši saistītās plaknēs. Krievijas – Ukrainas kara plaknē un galvenajā frontes iecirknī (atbilstoši Putina un Lavrova izteikumiem) – cīņā pret esošo pasaules kārtību.
Jau mēnesi Krievijas karaspēks bombardē no lidmašīnām, apšauda ar raķetēm, aplenc ar tankiem Ukrainas pilsētas, nogalinot kareivjus un mierīgos iedzīvotājus – sirmgalvjus, sievietes, bērnus. Tiek sagrauti kultūras objekti, dzīvojamās ēkas, rūpnīcas, slimnīcas, skolas un bērnudārzi.
Covid-19 saslimstības statistikas līkne ir devusies pikējumā lejup – nedēļas laikā slimības izplatība sarukusi par 30 procentiem. Samazinājusies arī mirstība. Izskatās, ka jau drīz sērga sasniegs apmēram tādu pašu līmeni, kāds bija pagājušajā vasarā, kad jūnijā dienā bija labi ja daži saslimšanas gadījumi.
