Komentāri

Pirmdienas vakarā virtuālā pasaule pārdzīvoja lielāko tehnoloģisko avāriju kopš 2008. gada. Uz vairākām stundām nobruka “Facebook”, “WhatsApp”, “Instagram”. No “lielajiem” netraucētu veiktspēju saglabāja vienīgi “Twitter”. Paradoksālā kārtā, kas kārtējo reizi apliecina tirgus (un ne tikai tirgus) iracionālo raksturu, tieši “Twitter” akcijas biržā piedzīvoja vislielāko kritienu – 6,7%, kamēr “Facebook” (FB) tikai 5%.

Nekad neesmu bijis liels aktiera/klauna/politiķa Artusa Kaimiņa lomas pārņēmēja Alda Gobzema fans, bet, kā ikvienam savā ziņā talantīgam cilvēkam, arī viņam laiku pa laikam sanāk ļoti trāpīgi izteikties.

Beidzot ir noskaidrojies, kas vainīgs pie vakcinācijas aptveres lēnajiem pildīšanās tempiem! Tie ir pseidopolitiķi un deputāti! “Mūsu izaicinājums ir tas, ka mums ir valstī Saeimas deputāti un pseidopolitiķi, kas maldina sabiedrību,” runājot par nepieciešamo vakcinācijas rādītāju sasniegšanu valstī, TV24 raidījumā “ZiņuTOP” norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kāds Austrumu gudrais ir teicis: mežā, kurā nav tīģera, par karali kļūst pērtiķis. Šo epigrāfu varētu atkārtot gandrīz pie katra mūsu politiskajai realitātei veltītā raksta.

Saeima 30. septembrī no darba kārtības izslēdza iepriekš paredzēto balsojumu par Irēnas Kucinas apstiprināšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā.

Kopš sākusies no Baltkrievijas iesūtīto Tuvo Austrumu migrantu krīze, iekšlietu ministrei Marijai Golubevai regulāri tiek pārmesta vilcināšanās ar mūsu austrumu robežas nostiprināšanu. Lai arī šie pārmetumi ir it kā pamatoti, manuprāt, pašai Golubevai nav ko pārmest. Viņa rīkojas tieši tā, kā to nosaka viņas dziļākā iekšējā pārliecība. Vai, iekšlietu ministra amatam apstiprinot cilvēku ar viņai raksturīgu politisko uzskatu sistēmu, varēja gaidīt citādu rīcību?

“Domāju, ka te vienkārši ir administratīva nespēja. Es iedomājos, kas notiktu, ja sāktos karš – vajadzētu uztaisīt konkursu, lai nopirktu patronas. Pēc tam to pārsūdzētu. Kamēr vēl caur tiesu – mēs būtu desmit reizes iekaroti,” kādā TV raidījumā teic bijušais premjers Māris Gailis. Nevar nepiekrist: muļļāšanos ar robežas žoga būvi varētu uzskatīt par anekdotisku, ja vien tā nebūtu traģiska. Sabrieda jautājumi, kurus uzdevu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (“Attīstībai/Par”).

Mani ilggadējie novērojumi liecina, ka cilvēka izvēli vēlēšanās visvairāk nosaka viņa personiskā psihotipa atbilstība attiecīgajai partijai. Tikai pēc tam seko partiju programmas (politiskais uzstādījums) un to reālie sasniegumi. No šāda aspekta mēģināšu izvērtēt mūsu politisko piedāvājumu uz nākamgad paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām.

15. septembrī ASV prezidents Džo Baidens, Austrālijas premjerministrs Skots Morisons un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons paziņoja par jaunas stratēģiskās aizsardzības alianses AUKUS (angliski – Australia, United Kingdom, United States) izveidošanu. Viens no šīs vienošanās rezultātiem bija Austrālijas atteikšanās no jau noslēgtā darījuma – iegādāties Francijā ražotās ar dīzeļdzinējiem aprīkotas zemūdenes par trīsdesmit miljardiem eiro.

Sociālajos tīklos klīst video sižeti, kuros Austrālijas policisti brutālā veidā izrēķinās ar cilvēkiem, kuri publiskās vietās atļāvušies parādīties bez sejas aizklāja – balto cilvēku 21. gadsimta parandžas. Šie sižeti skaidri apliecina visu cilvēku, neatkarīgi no rases, ticības vai seksuālās orientācijas, mentālo brālību.

Vācijā aizvadītas, kā atzīmē vairums politisko vērotāju, aizraujošākās Bundestāga vēlēšanas šajā gadsimtā. Tā kā līdzšinējā Vācijas kanclere Angela Merkele, kura valsti vadīja pēdējos 16 gadus, pati vēlēšanās nepiedalījās, līdz pat pēdējam brīdim saglabājās intriga, kurš būs viņas pēctecis.

14. Saeimas vēlēšanas notiks ne vēlāk kā 2022. gada 1. oktobrī. Nākamā parlamenta kandidātu sarakstu var iesniegt tikai partijas, kas dibinātas ne mazāk kā gadu līdz vēlēšanām, līdz ar to tie, kas nepaguva, nokavēs. Kristalizējas, kas un par ko grasās cīnīties par mandātiem.

Valsts prezidents Egils Levits telefonsarunās ar “Attīstībai/Par!” politiķēm Inesi Voiku un Vitu Andu Tēraudu esot licis nokārtot frakcijas atbalstu viņa padomnieces Irēnas Kucinas ievēlēšanai par Satversmes tiesas tiesnesi, ceturtdienas vakarā ziņoja LTV raidījums “Panorāma”, izraisot nelielu mikroskandāliņu mūsu sastāvējušajā politiskajā pīļu dīķī.

Pieņemot Covid-19 ierobežojumus, ir jābūt arī nopietniem sodiem par pārkāpumiem – ir jāpanāk, ka sekas par noteikumu neievērošanu ir. Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” 22. septembrī sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

ASV prezidenta Džo Baidena ārpolitisko kursu var raksturot divos vārdos – “Amerika atgriežas”. Tā vismaz tas tiek pasniegts.

Sarakstīties ar ministriju komunikācijas nodaļu speciālistiem (tautas valodā runājot – ar preses sekretāriem) ir viena uzjautrinoša padarīšana. Ja vien šie speciālisti ir apveltīti ar humora izjūtu. Tādus cildinājumus varu veltīt Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļas vadītājam Oskaram Šneideram, kurš profesionāli atbildēja uz maniem jautājumiem. Uz tiem gan vajadzēja atbildēt ministram Danielam Pavļutam (A/Par), bet būsim iecietīgi: ko var gribēt no cilvēka, kurš nav veselības aprūpes jomas speciālists?

Šīs nedēļas valdības sēdē ministri centās principā vienoties par ierobežojumiem tirdzniecības un citās cilvēku pulcēšanās vietās atkarībā no Covid-19 saslimstības pieauguma. Sēde beidzās ar nodomu pagaidīt līdz nākamajai nedēļai.

Lielu prieku un lepnumu varam sirdī just, ka mūsu Latvijas Republikas Valsts prezidents Egils Levits ir teicis runu no augstās Apvienoto Nāciju tribīnes.

Kā katru rudeni, septembrī Ņujorkā, Īstriveras krastā, notiek šā gada plašākā pasaules politiskās modes skate – ANO Ģenerālā asambleja. Tā sagadījās, ka vienā dienā savu politisko uzstādījumu kolekciju demonstrēja gan pasaules ietekmīgākais politiskais kuturjē – ASV prezidents, gan mūsu valstsgribis. Vispirms Džo Baidens, un pēc kāda laiciņa, kā ierasts, pustukšā zālē Egils Levits.

Saskaņā ar Pasaules Bankas (PB) publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu “Doing Business 2020”, Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku, teikts Ekonomikas ministrijas pēdējā ziņojumā par Latvijas biznesa vidi, kas datēts vēl ar 2019. gada oktobri. Var rasties jautājums, vai tad jaunāka reitinga par 2021. gadu nav? Atbilde ir īsa: nav un nebūs, jo PB pārtraukusi šī reitinga noteikšanu.

Izrādās, Eiropā notiek arī kaut kas neticams, ne tikai demonstrācijas pret kovidierobežojumiem, „bēgļu” ekspansija kādreizējās kultūrpilsētās vai krievu gāzesvada „Nord Stream 2” sajūsmīga atkorķēšana. Un proti, novembra beigās Beļģijas pilsētā Zedelgemā tiks rīkots Eiropas vēsturnieku simpozijs, kurā spriedīs par latviešu leģionāriem – karagūstekņiem, kuru piemiņai tika izveidots piemineklis „Latvijas stāvstrops brīvībai”. Tas tika atklāts 2018. gadā. Bet 2021. gadā sākās holokausta biznesmeņu uzkarsēta vārīšanās...

Vai, draugi, nebūtu labi, ja Krišjāņa Kariņa (JV) valdība beidzot atmestu haotisku, nepamatotu, nepārdomātu aizliegumu politiku, ja censtos nevis hipohondriski uzvilkt sev dubultas maskas, gāzmasku, gumijas tērpu un cimdus, ieturot kilometra sociālo distanci, bet raudzītos apkārt, kas notiek pasaulē, kas notiek kaimiņvalstīs, un ņemtu par piemēru labākos risinājumus kovida sērgas ierobežošanā?