Komentāri

Pagājušajā nedēļā noslēdzās Krievijas Valsts domes vēlēšanas, kurās prognozējamu uzvaru guva valdošā partija “Vienotā Krievija”.

Portālā “manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par to, lai “neattaisnoti nevakcinētie” Covid-19 pacienti ārstēšanās izdevumus segtu paši. Negribas pat domāt, kādi antihumāni priekšlikumi varētu sekot nākamie, taču jau šodien vērojams konfliktsituāciju straujš pieaugums skolās starp kovidskeptiķiem un kovidhistēriķiem.

Drausmīgas, asiņainas, nedzīstošas vātis, ko veidojuši ilgstoši izgulējumi. „Viņš izskatās kā biedējošie „portreti” uz cigarešu paciņām, lai brīdinātu cilvēkus nepirkt cigaretes,” teic Armands Kaļišuks, Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona palīgs, rādīdams fotoattēlus. Taču palīdzēšana Ādamsonam vairs nav vajadzīga, jo viņš atrodas apcietinājumā pēc Saeimas lēmuma viņu izdot saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā. Ja nu palīdzība tomēr vajadzīga, tad – tikai medicīniska rakstura, jo Ādamsona veselības stāvoklis ir kritisks.

Rietumeiropu, kā liecina aptaujas, visvairāk satrauc klimata pārmaiņas, bet Latvijas lielākā problēma ir depopulācija. Ne tikai no nacionāli etniskā aspekta, ka latviešu pasaulē kļūst arvien mazāk un esam izmirstoša nācija, bet arī no tīri praktiska, saimnieciska aspekta.

Saistībā ar Covid-19 izplatību Latvijā līdz 31. augustam ir papildus piešķirti 3,062 miljardi eiro.

Haoss, kas valda vakcinācijas jomā, ir pamācošs: tā ir hrestomātija par tēmu – kā nekad nevajag darīt. Ja tie būtu tikai pamudinājumi, aicinājumi, brīdinājumi un pierādījumi par vakcīnu nepieciešamību, tas būtu saprotams un akceptējams virziens. Bet ir tikai: jūs visi mirsiet, slimnīcas būs pilnas, jūs esat bezatbildīgi idioti utt. Kāpēc jārada šī histērija? Nule saņēmu vēstuli no kādas sievietes, kura nevilšus arī bija iekļuvusi šīs histērijas virpulī.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš intervijā TV3 rīta raidījumam “900 sekundes” pauda dažus diskutablus izteikumus un faktiski nodarbojās ar kūdīšanu.

„Lielākā daļa civiliedzīvotāju atbalsta savu armiju, un krīzes situācijā ar to sadarbosies. Bet daļa – nē, un daži varbūt pat pretdarbosies,” raksta kolēģis Imants Vīksne.

Obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšana ir ierakstīta Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdības deklarācijā, taču neizskatās, ka valdība grasītos kaut pirkstu kustināt, lai šo savu apņemšanos pildītu.

Augusta protestu karstumā partijas “Latvija pirmajā vietā” (LPV) līderis Ainārs Šlesers solīja šī gada 18. septembrī Daugavas krastmalā izvest smago tehniku tādā apjomā, ka to ne tikai policijai nebūs pa spēkam izgaiņāt, bet kura nonesīšot visu šo Kariņa/Pavļuta kliķi.

Latvijas kovidapmātie savu vakcinācijas atbalsta propagandu balsta uz meliem un primitīvām manipulācijām. Šāds secinājums izriet no pagājušajā nedēļā Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem un Nacionālā veselības dienesta iesniegtajiem datiem par vakcināciju pabeigušām personām.

Sestdienas TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs”, runājot par izmaiņām pasaulē pēc 9/11 terora akta, profesors Leons Taivans izteica domu par ASV varenības norietu.

Visās citās pašvaldībās vēlēšanas notika jau šā gada 5. jūnijā. Tikai Varakļānu un Rēzeknes novads palika bez vēlēšanām. Tas tā atgadījās tāpēc, ka Satversmes tiesa šā gada 28. maijā nosprieda, ka Varakļānu un Murmastienes pagasta iekļaušana Rēzeknes novadā neatbilst Satversmei.

Šī komentāra pirmajā daļā rakstīju, ka, lai gan 14. Saeimas vēlēšanas nomināli paredzētas tikai pēc vairāk nekā gada, jau tagad var runāt par to rezultātiem, jo Latvijā politiskās sistēmas būvniecība ir noslēgusies, un tas nozīmē, ka turpmāk iespējamas vien nebūtiskas, kosmētiskas pārmaiņas. Iepriekšējā rakstā raksturojām šo jauno politisko sistēmu, bet šoreiz par šo vēlēšanu galveno uzdevumu (mērķi) un mehānismiem, ar kuru palīdzību šis mērķis tiks sasniegts. Un, protams, par pašiem 14. Saeimas vēlēšanu rezultātiem.

Valdībā konceptuāli atbalstīta ideja, kas paredz, ka emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projektu konkursā divu gadu laikā atbalsts tiks sniegts iedzīvotājiem, valsts un pašvaldību iestādēm un to kapitālsabiedrībām vairāk nekā 2200 mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei 10 miljonu eiro apmērā.

„Ja šāds papildu slogs turpināsies, pavisam noteikti mēs no Izglītības un zinātnes ministrijas neizslēdzam nepieciešamību, ka būs jāvēršas valdībā ar papildu līdzekļu pieprasījumu saistībā ar šo nestandarta situāciju, kas skolām ir jāpieredz,” siekalu testu ekspansiju komentē ministre Anita Muižniece (JKP). Skolotāji ir disciplinēti un kārtīgi, viņi dara to, ko viņiem liek darīt. Arī organizē siekalu testu izpildi garajā starpbrīdī, piekodinot skolēniem pirms tam neko neēst.

Kā pēc ikviena īpaši traģiska notikuma, arī pēc 2001. gada 11. septembra terora akta (9/11), publiskajā telpā bieži bija dzirdami izteikumi, ka “pasaule vairs nekad nebūs tāda kā agrāk”, “turpmāk vēsture tiks dalīta pirms 9/11 un pēc 9/11” un tamlīdzīgi.

Lai gan 14. Saeimas vēlēšanas nomināli paredzētas tikai pēc vairāk nekā gada, jau tagad varam runāt par to rezultātiem, jo Latvijā politiskās sistēmas nesošo konstrukciju būvniecība ir pilnībā pabeigta. Tas nozīmē, ka turpmāk iespējamas vien nebūtiskas, kosmētiskas pārmaiņas.

Kaimiņa sētā kādu pusgadu karājās beigts strazds, piesiets pie mieta virs ķiršu koka. Tas nepatīkami kņudināja acis ik reizi, kad pavēros pa virtuves logu. Nabaga strazda līķa „eksponācija” gan nekādā veidā neatbiedēja citus putnus, un ķirši tapa noēsti pa tīro. Varbūt tas nemaz nebija strazdu iebiedēšanas mēģinājums, bet gan tīrā māksla? Sak, esmu sajuties kā mākslinieks, esmu radījis mākslas darbu, baudiet to! Bija tikai viena neraža: šis „mākslas darbs” riebās visiem, kuri uz to skatījās.

Bija, ja kāds vēl atceras, tādas “Rīdzenes sarunas”.

Valsts prezidents Egils Levits plāno parlamentam iesniegt piedāvājumu grozījumiem likumā par partiju finansēšanu no valsts budžeta.

Noslēdzies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izsludinātais 540 000 eiro vērtais iepirkuma konkurss “Latvijas valsts tēla pētījuma, stratēģijas un rīcības plāna izstrāde”. Pagājušo nedēļu valdības sēdē tika izskatīts LIAA informatīvais ziņojums, kura laikā tika prezentēts šī plāna pilotprojekts – misija “Jūra 2030”.