Aizvadītās nedēļas svarīgākais politiskais notikums bija Tērbatas ielas pārvēršana par gājēju ielu. Pagaidām gan tikai uz mēnesi. Kāpēc šis šķietami tikai pilsētvidi ietekmējošais pasākums manā skatījumā ieguvis tik būtisku politisko dimensiju, ka to uzskatu par nedēļas svarīgāko notikumu? Tāpēc, ka tieši ar šo pasākumu ir sācies Rīgas domes (RD) vēlēšanu maratons, kurš noslēgsies 29. augustā. Tas šobrīd ir nozīmīgākais RD vēlēšanu kampaņas elements, kurš iezīmē iespējamo Rīgas attīstības vektora maiņu, un kuru cenšas privatizēt viens konkrēts politiskais spēks.
Tērbatas ielas pārvēršana par gājēju ielu demonstrē konceptuālu pavērsienu no pilsētas, kurā prioritāras ir privātā automobiļa īpašnieka intereses, uz pilsētu, kurā privātā automobiļa īpašnieka intereses kļūst otršķirīgas. Tiek piedāvāta ne vairāk un ne mazāk kā pilsētas hegemona maiņa. Priekšplānā izvirzās kājāmgājēja, vietējā iedzīvotāja, velobraucēja un sabiedriskā transporta lietotāja intereses. Automašīna pilsētas centrā kļūst konceptuāli nevēlama.
Šim uzstādījumam var piekrist, var nepiekrist, taču no tā nekādi nevarēs abstrahēties, 29. augustā pieņemot lēmumu, par ko balsot RD vēlēšanās. Cilvēki tikpat kā nekad nebalso par partiju programmām. Nedaudz biežāk tie balso par konkrētiem politiķiem, bet visbiežāk balso par sev tuvu politisko retoriku. Vēlētājs varbūt pat nespēj precīzi formulēt, kāpēc tieši par viņiem, bet zemapziņas līmenī tas nostrādā precīzi.
Lēmumu par Tērbatas ielas nodošanu gājējiem pieņēma RD pagaidu administrācija, kura pamatoti tiek saistīta ar azartspēļu un ātro kredītu biznesa politisko “jumtu” - partiju “Attīstībai”. To pašu, kura RD startē kopā ar kustību “Par!” un partiju “Progresīvie”, veidojot sarakstu - APP. Var runāt, ko grib, bet jāatzīst, ka Tērbatas ielas transformācija ir spēcīgs APP vēlēšanu kampaņas elements, kurš lielā mērā uzdod toni visai vēlēšanu kampaņai.
Tagad ikvienai partijai un potenciālajam mēra kandidātam būs jāatbild uz konkrētu jautājumu - kā jūs raugāties uz Tērbatas ielas pārveidi par gājēju ielu? Kāda ir jūsu attieksme pret ideju pamazām izspiest privāto autotransportu no pilsētas centra? Latvijas politiķi ir ieraduši runāt vispārināti, izvairoties no konkrētības. Viņi labprāt runā par to, ka savedīs kārtībā Rīgas ielas, tiltus un mājas, bet uz konkrētiem jautājumiem - Vai atbalstāt Tērbatas ielas pārveidi par gājēju ielu uz visu laiku; vai plānojat Rīgas centra ielām renovācijas nosacījumos ietver punktu par velojoslu, sabiedriskā transporta joslu ieviešanu un tamlīdzīgi, runā nelabprāt. Tas viegli skaidrojams, jo politiķi par visu vairāk baidās aizbaidīt kādu vēlētāju grupu. Konkrētā gadījumā tos, kuri ir pārliecināti, ka pilsētas vadībai pirmām kārtām jārūpējas par autovadītāju ērtībām, viņu iespējām visur piebraukt un novietot savu automašīnu lētākās stāvvietās.
Vienlaikus ir liela daļa rīdzinieku, kuri ar prieku pieņem autotransporta ierobežojumus pilsētā, īpaši tās centrā. Šie cilvēki Tērbatas ielas pārveidi par gājēju ielu apsveic un tikai atbalstītu automašīnu satiksmes ierobežojumu arī citur pilsētā - pirmām kārtām Vecrīgā. Tāpat ar katru dienu arvien skaļāk sevi piesaka neattīstītas veloinfrastruktūras problēmas. Velobraucēju skaits pieaug, bet atbilstošas infrastruktūras nav. Rezultātā daudzi velobraucēji izmanto gājēju ietves, kuras pēc “Ceļu satiksmes noteikumiem” (CSN) nav paredzētas ne velotransportam, ne elektroskrejriteņiem, ne braucējiem ar segveju. Rezultātā notiek CSN masveida neievērošana, uz ielām veidojas tiesiskais nihilisms jeb citiem vārdiem - klasiskais “bardaks”. Tuvākajos gados šis jautājums ar steigu būs jārisina, jo situācija uz ielām un gājēju ietvēm ar velobraucējiem kļūst kritiska. Var jau viens otru apsaukāt par velorastiem, velofašistiem utt., bet šī apsaukšanās ne pie kāda pozitīva risinājuma neved. Par visu to būs jāpieņem ļoti konkrēti lēmumi, un tas viss jau tagad ļauj dažādiem politiskajiem spēkiem sevi pozicionēt nākamajās politiskajās batālijās.
Diemžēl pagaidām pretendenti uz RD no konkrētas pozicionēšanās izvairās un turpina agrāko laiku praksi, kad visiem tiek solīts viss, un tajā pašā laikā nekas konkrēts. Apmēram kā darba intervijā, kur uz konkrētu jautājumu par gaidāmo atalgojumu atbild ar neko neizsakošo - mēs jums sniegsim plašas izaugsmes iespējas. Vai var iedomāties kaut ko vēl nekonkrētāku (tukšāku) kā - mēs salabosim ielas un savedīsim kārtībā sabiedrisko transportu?
Var pārmest APP, ka tā, izmantojot administratīvo resursu, ir ievirzījusi esošo vēlēšanu kampaņu sev izdevīgā gultnē, taču no šiem pārmetumiem nekas nemainīsies. Tonis ir uzdots, un uz to būs jāreaģē visiem nosacīto “Rīgas atslēgu” gribētājiem. Vai nu jādzied tajā pašā meldiņā, vai pat vēl skaļāk. Vai arī jāmēģina pārējiem uzspiest pavisam citu meldiņu (dienas kārtību). Politika (klasiskajā izpratnē) ir ideju sacensība. Tad nu tagad katrai partijai, katram sarakstam ir iespēja parādīt, ka viņi ir tie labākie un īstākie darītāji. Uz priekšu!
