Kurš ietekmīgāks – Kariņš, Levits vai Jurašs (īstais, ne kartona)?

© Foto kolāža

Interneta žurnāls “Puaro” publicējis Latvijas ietekmīgāko cilvēku – Top 10. Uzreiz jāsaka, ka ikviens šāds – ietekmīgāko, gudrāko, labāko, skaistāko utt. saraksts ir jāvērtē kritiski, jo ir stipri subjektīvs, turklāt nekad nevar zināt, kādi ir šādu sarakstu tapšanas motīvi. Lai arī šis konkrētais “reitings” ir samērā šauras cilvēku grupas (varbūt pat viena cilvēka – Jurģa Liepnieka) skatījums uz Latvijā notiekošo, arī tas ir zināmas analīzes vērts, jo, atšķirībā no citām valstīm, kurās līdzīgi ietekmīgāko personu reitingi tiek publicēti regulāri, Latvijā līdz šim tādu sarakstu veidošana nav bijusi populāra.

Līdz ar to, ja citu sarakstu nav, tad jāaplūko kaut esošais.

Saraksta ievadā tiek izskaidrots reitinga veidošanās princips: “Par ietekmīgāku tiek uzskatīta tā persona, kuras amats, piekļuve informācijai, sakari, tās rīcībā esošie resursi, pieredze un personiskās īpašības ļauj būtiski ietekmēt politiskos procesus valstī. Salīdzinot ietekmīgas politikas un valsts pārvaldes personas, ietekmīgākā persona tiek izvēlēta pēc virtuāla ietekmes boksa mača principa. Proti, tā persona, kura savstarpējā ietekmes cīņā visticamāk uzvarētu otru vai nodarītu otrai lielāku kaitējumu nekā piedzīvotu pati, tiek uzskatīta par ietekmīgāku. Piemēram, tieslietu ministrs šajā topā tiek uzskatīts par ietekmīgāku nekā Ministru prezidents, jo ir acīmredzami, ka konflikta gadījumā Ministru prezidents zaudētu savu darbu, tas savukārt ir iemesls, kāpēc Ministru prezidents nevar izdarīt pilnīgi neko tieslietu ministram, un tātad ir daudz mazāk ietekmīgs.”

Vispirms acīs krīt tas, ka pirmajā desmitniekā ir trīs aktīvi politiķi, trīs mediju cilvēki un četri spēka struktūru vadītāji, kuri rindiņā aizņem vietas no otrās līdz piektajai. Ņemot vērā, ka arī pirmo (tieslietu ministrs Jānis Bordāns) un sesto vietu (Saeimas deputāts Juris Jurašs) aizņem personas ar spēka ietekmi, tad izgaismojas šī reitinga veidotāju redzējums uz Latvijā notiekošajiem procesiem - jo tev rokās smagāka runga, jo ietekmīgāks.

Jāatzīmē, ka spēka struktūru reitingā vadītāju personībai tiek pievērsta maza nozīme - visu nosaka krēsli, kuri sarindoti gandrīz vai pēc nejaušības principa. Tātad otrajā vietā - nesen kā amatā nonākušais ģenerālprokurors Juris Stukāns, aiz viņa KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un turpat arī Valsts drošības dienesta vadītājs Normunds Mežviets. Spēka struktūru parādē SAB direktoram Jānim Maizītim nez kāpēc atvēlēta pēdējā, visneietekmīgākās personas vieta.

Ja ticam šim “ietekmīgāko personu top - 10”, tad sanāk, ka mūsu valsti faktiski vada spēka struktūru hunta, kura tālu zem sevis pakļāvusi visu valsts politiski administratīvo vadību. To viegli varam iedomāties praksē. Ministri Brīvības ielas mājā kaut ko lemj, bet pēkšņi atskan telefona zvans, un visi godbijīgi apklust. Kuš, zvana boss! Tur no augšas, un ministrs ar pirkstu norāda uz griestiem. Kurš, kurš, pajautā kāds neattapīgais. Mežviets ‒ klusi, ar uzsvērtu bijību nočukst ministrs. Šajā brīdī vienīgi tieslietu ministrs paliek nesatricināms - dod man, viņš nevērīgi pastiepj roku pēc telefona un noburkšķ klausulē - Normund, ko vajag? Nav laika, es tev vēlāk atzvanīšu..., un noliek klausuli (nospiež pogu - zvans pārtraukts).

Es, protams, primitivizēju, bet spēka struktūru vadītāju pārvērtēšana, manuprāt, ir acīmredzama. No otras puses, tajā pašā laikā nevar nenovērtēt šo cilvēku ietekmi un svaru atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet šis ir līdzīgs gadījums tam, kad jāatbild, kurš lielāks Latvijas sportists pasaules sporta vēsturē - pasaules čempions hokejā Helmuts Balderis vai pasaules čempions šahā Mihails Tāls. Vai pasaulē slavenāks - “French Open” uzvarētāja tenisā Jeļena Ostapenko vai arī aiz bijušās PSRS robežām mazpazīstamais maestro Raimonds Pauls? Lielumi nav salīdzināmi.

Vēl strīdīgākas ir nākamās trīs vietas - no septītās līdz devītajai, kas atvēlētas mediju pārstāvjiem. Šajā vietā labi parādās reitingu veidotāju vājā izpratne par to, kā šodien darbojas mediji. Jaušama Latvijas publiskajā telpā valdošā iedoma, ka medijos visu nosaka tās vadītāji (īpašnieki), kā tas varbūt bija vēl pagājušā gadsimta “Dienā”, kad Jurģis Liepnieks galvenās redaktores Sarmītes Ēlertes kabinetā diktēja, kādam jābūt komentāram par Šķēles valdības “labajiem” darbiem. Izejot no šīs pagājušā gadsimta loģikas, starp medijiem visietekmīgākā izrādās ir LTV “Ziņu dienesta” vadītāja Iveta Elksne.

Nav apšaubāma LTV1 ietekme uz Latvijas sabiedrību, taču vai šo ietekmi iemieso tieši “Ziņu dienesta” vadītāja? Ja “Puaro” reitingu sastādītāji virtuālajā boksa mačā Bordānam deva uzvaru pār valdības nominālo vadītāju Krišjāni Kariņu, tad kāpēc tādā pašā boksa mačā viņi dod uzvaru Elksnei pret nosacīto Gundaru Rēderu vai “De facto” komandu? Ja pēdējie publiski pasludinātu, ka nevaram (negribam) vairs strādāt Elksnes vadībā, tas ir, vai nu mēs, vai viņa, tad vēl nav teikts, ka šādā virtuālā pretstāvē uzvarētu Elksne. Aiz Elksnes reitingā seko “Red Dot” (“Nekā personīga”) redaktore un producente Arta Ģiga un publicists, “pietiek.com” redaktors Lato Lapsa.

“Puaro” ietekmīgāko Latvijas cilvēku desmitnieku noslēdz Krišjānis Kariņš. Uz mirkli iedomāsimies kādu namu pārvaldi Liepājā, policijas nodaļu Alūksnē vai poliklīniku Cēsīs. Kura cilvēka balss telefonā šajās iestādēs izraisīs lielāku rosību, satraukumu un gatavību darīt visu, ko tā liks - Elksnes, Lapsas vai Kariņa balss? Pieļauju, ka pirmo divu balsis daudzi ne tikai nepazītu, bet pat nosauktas vārdos nezinātu. Vispusības labad citēsim reitingu autoru pamatojumu šādai Kariņa ietekmes nenovērtēšanai: “Visbeidzot, ar nelielu pavilkšanu uz augšu topā ir iekļuvis arī Ministru prezidents, lai gan ekspertiem ir grūti nosaukt kādu gadījumu, kad viņa ietekme uz kāda jautājuma izlemšanu būtu bijusi nozīmīga. K. Kariņa ietekme drīzāk izriet no amata dotās PR platformas, kas potenciāli nodrošina zināmu ietekmi.”

Reitingā minēti arī nākamā desmitnieka cilvēki, kuri gan nosaukti bez secības. Lūk, šie uzvārdi: Reirs, Sandis Ģirģens, Jaunups, Ruduša, Martinsons, Znotiņa, Spriņģe, Šuplinska, Uga Dumpis. Reitinga aprakstošais teksts tiek noslēgts ar zīmīgu teikumu - Neparastā kārtā pat top 20 sarakstā neatrastos vieta Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam. Līdz ar to, arī atbilde uz virsrakstā minēto jautājumu par ietekmes secību, pēc “Puaro” ekspertu domām, ir šāda: Jurašs, Kariņš un Levits. Katram pašam ir tiesības piekrist šādam vērtējumam vai ne, bet par šo to aizdomāties tas tomēr liek.

Komentāri

21. novembrī Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva aresta orderus Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, bijušā Izraēlas aizsardzības ministra Joava Galanta un vairāku palestīniešu grupējuma “Hamās” locekļu aizturēšanai. Jau nākamajā dienā mūsu Ārlietu ministrija paziņoja, ka respektēs SKT izdoto apcietināšanas orderi Benjaminam Netanjahu. Šis paziņojums izsauca asu reakciju sabiedrībā. Taču neviens (!) politiķis neuzsāka diskusiju par šo absurdo situāciju. Kāpēc?

Svarīgākais