Virsrakstā minētā apgalvojuma pamatā ir divi it kā savstarpēji nesaistīti notikumi – negatīvais balsojums ASV Senātā par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā un bijušā žurnālista, tagad populārā jūtūbera Takera Karlsona (amerikāņu Solovjova) ciemošanās Maskavā, kur viņš Kremlī intervēja Putinu.
ASV Senāts trešdien balsoja par likumprojektu, kurš vienotā paketē paredzēja 118 miljardu ASV dolāru piešķiršanu Ukrainai, Izraēlai, Taivānai un ASV dienvidu robežas nostiprināšanai, kā arī plašus grozījumus imigrācijas likumā. Likumprojekta galvenā saturiskā jēga bija 61 miljarda ASV dolāru palīdzība Ukrainai, kurai šī palīdzība ir vitāli nepieciešama tagad un tūlīt. Tā ir burtiski eksistenciāli svarīga. Tā kā Ukraina faktiski “tur fronti” arī par mums, tad šī likumprojekta liktenis mums ir ne mazāk svarīgs kā notiekošais pašu Saeimā.
Likumprojekts tika Senātā pārliecinoši noraidīts, jo procedūras dēļ (lai pārvarētu tā dēvēto filibasteru - neierobežotas debates) tā pieņemšanai bija nepieciešamas 60 senatoru balsis. Par nobalsoja 49 klātesošie senatori. Pret balsoja gandrīz visi republikāņi (izņemot četrus), bet demokrāti - par, izņemot demokrātu vairākuma līderi Čaku Šumeru (speciāli procedūras dēļ, lai vēlāk varētu šo pašu likumprojektu ar nelielām izmaiņām virzīt balsošanai atkārtoti) un atklāto sociālistu/komunistu Bērniju Sandersu.
Šis likumprojekts ir darba kārtībā kopš oktobra, kad ASV prezidents Džo Baidens, baidoties no republikāņu trampistu spārna saukļa: ne centa Ukrainai, izdomāja zināmu viltību - palīdzību Ukrainai savietot vienā paketē ar palīdzību Izraēlai, Taivānai un papildu līdzekļiem dienvidu robežas nostiprināšanai.
Ideja bija vienkārša. Trampisti, kas draudēja nedot ne centu Ukrainai, neuzdrošināsies balsot pret palīdzību Izraēlai un papildu naudu robežai. Taču izrādījās, ka Baidens trampistu fanātismu nebija novērtējis. Izrādījās, ka trampisti ir gatavi uz gandrīz jebko, ja vien tas viņu savdabīgajā izpratnē kaitē Baidenam un Demokrātu partijai.
Sākotnēji republikāņi savu noraidošo nostāju attiecībā uz šo likumprojektu skaidroja ar to, ka tas esot pārāk maigs imigrācijas ierobežošanas ziņā. Vairāku mēnešu abu partiju kopīga darba rezultātā tika panākta vienošanās, kas paredzēja no politiskā viedokļa milzīgu Demokrātu partijas piekāpšanos republikāņu prasībām. Demokrātu partija faktiski atkāpās no gandrīz visiem atvieglotas imigrācijas pamatprincipiem, kurus tā aizstāvēja pēdējos trīsdesmit gadus. Vēl pirms pusgada republikāņiem šāda demokrātu piekāpība nevarētu pat sapņos rādīties, taču tagad demokrāti tam bija gatavi. Divu iemeslu dēļ.
1) Migrācijas plūsma uz robežas ar Meksiku ir kļuvusi pavisam jau nekontrolējama, un šī situācija pamazām kļūst nepopulāra arī starp daudziem demokrātu atbalstītājiem.
2) Demokrātu partija apzinās Ukrainas atbalsta nozīmi ne tikai Ukrainai, bet arī ASV kā “brīvās pasaules” līderei, tāpēc ir gatava uz zināmiem politiskiem upuriem, lai tikai likumprojektu dabūtu cauri.
Taču janvāra otrajā pusē kļuva skaidrs, ka republikāņu trampistu spārnu (MAGA) nemaz neinteresē kaut kādas vienošanās. Viņi vai, pareizāk sakot,
Tramps nevēlas šo likumprojektu pieņemt jebkādā redakcijā. Atkal divu iemeslu dēļ.
1) Imigrācijas krīze ir jājamzirdziņš, uz kura Trampam lieliski “jāt” savā priekšvēlēšanu kampaņā. Tāpēc Tramps nav ieinteresēts šo krīzi risināt jau tagad, jo tādējādi zaudētu šo izcilo jājamzirdziņu. No Trampa priekšvēlēšanu loģikas, jo lielāks haoss uz robežas, jo viņam labāk. Viņš var operēt ar milzīgiem skaitļiem, kurus “iekšā salaidis Baidens”.
2) Arī pret pašu Ukrainu Trampam un visam viņa fanu klubam nav siltu jūtu. Gan tāpēc, ka Ukraina un personiski tās prezidents Volodimirs Zelenskis savulaik nedarīja visu, lai rosinātu un izmeklētu Trampa pieprasītās krimināllietas pret Džo Baidena dēlu Hanteru, gan arī tāpēc, ka “varenais” Putins viņiem sociāli daudz tuvāks un saprotamāks nekā “apspiestais” (Trampa nīsto kreiso klasifikācijā) Zelenskis.
Tā kā trampistu spārns ASV Kongresa Pārstāvju palātā ir krietni izteiktāks nekā Senātā, tad abu partiju saskaņotais likumprojekts vispirms tika virzīts Senātā, kur republikāņu mazākuma līderis Mičs Makkonels skaitās liels Ukrainas draugs un vecā kaluma republikānis, kurš solīja savas frakcijas atbalstu.
Taču dažas dienas pirms balsojuma viss strauji izmainījās. Izrādījās, Tramps ir zvanījis visiem senatoriem/republikāņiem personiski un draudējis norakt viņu turpmāko karjeru, ja viņi šo likumprojektu atbalstīs. Pašreizējā situācija Republikāņu partijā ir tāda, ka šie draudi ir pilnīgi reāli, un jebkurš politiķis, kurš gribētu turpināt savu politisko karjeru un nevēlētos tikt trampistu vajāts, ir spiests dancot pēc Trampa stabules. Tāpēc nebija nekāds brīnums, ka jau pirmdienas vakarā “lielais ukraiņu draugs” Makkonels savu pārliecību bija mainījis un likumprojektu vairs neatbalstīja.
Nav ne mazāko šaubu, ka šis likumprojekts tādā vai citādā redakcijā jau sen būtu pieņemts, ja ne gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas 5. novembrī un republikāņu kandidāta Trampa izvēlētā taktika. Republikāņi ar Trampa cilvēku Kongresā, Pārstāvju palātas spīkeru Maiku Džonsonu priekšgalā nemitīgi izgudro dažādas atrunas, lai tikai neietu ne uz kādiem kompromisiem.
Ņemot vērā to, ka jebkuros citos apstākļos demokrāti nebūtu gatavi iet uz tādiem kompromisiem, uz kādiem viņi iet tagad, daudzi domāja, ka republikāņi nelaidīs garām iespēju dabūt to, kas vēl nesen skaitījās nesasniedzams. Taču izrādījās, ka viņus nekas cits kā vien Trampa uzvara vēlēšanās neinteresē.
Kā izdevumā “yahoo!finance” norāda ASV politiskais komentētājs Juvāls Rozenbergs: “Republikāņi/reiganisti labprāt atsaucas uz bijušā prezidenta gatavību paņemt “pusi maizes šķēles”, lai vēlāk atgrieztos un paņemtu pārējo, taču daudzi pašreizējās Republikāņu partijas biedri dod priekšroku demonstratīvai neēšanai, lai varētu saviem “bāzes” vēlētājiem teikt, ka rīko bada streiku, aizstāvot konservatīvos principus un atsakoties no sadarbības ar demokrātiem.”
Nedomāju, ka šī palīdzības bloķēšana Ukrainai būtu Maskavas inspirēta un Džonsons, Mārdžorija Teilore Grīna un citi redzamākie trampisti būtu kādi Putina aģenti. Tāpat nedomāju, ka tur kādu būtisku nozīmi spēlētu Kremļa nauda, lai gan atsevišķos gadījumos to izslēgt nevar. Galvenais motivējošais dzinulis šajā spēlē ir neremdināms naids pret nīsto Baidenu un demokrātiem kā tādiem. Lai iznīcinātu šos ienaidniekus, visi līdzekļi labi, bet kā tas viss ietekmēs ukraiņus un situāciju kaujas laukā, viņus tikpat kā nemaz neinteresē.
To pašu nevar teikt par otru šo dienu notikumu - pazīstamā “Youtube” aktīvista Takera Karlsona ciemošanos Maskavā un viņa interviju ar Putinu. Šajā gadījumā, visticamāk, ir gan ievērojamas materiālās intereses, gan psiholoģiskās (Maskavā Karlsons tiek uzņemts kā pasaulslavena ekstra lieluma zvaigzne un dabūja bēgt no pielūdzējiem caur viesnīcas aizmugurējām durvīm, kur arī viņu gaidīja reportieru pūļi, kārojoši izdzirdēt kaut vienu vārdu no šīs slavenības), gan arī politiskās, jo Karlsons nekad nav slēpis savas simpātijas pret Putinu un līdzīga tipa politiķiem.
Karlsons ir bijušais telekompānijas “FoxNews” raidījumu vadītājs, kurš pazīstams ar savām “alternatīvajām” notikumu interpretācijām. Viņš bija iemantojis milzīgu popularitāti zināmā auditorijā, taču savās “interpretācijās” aizrāvās, un “FoxNews” nācās izmaksāt 787,5 miljonus lielu mierizlīguma kompensāciju par neslavas celšanu lietā “Dominion Voting Systems v. Fox News Network”.
2023. gada aprīlī Karlsons no “FoxNews” tika atlaists, nenorādot konkrētu iemeslu. Drīz vien Karlsons uzsāka savu ietekmekļa karjeru “Youtube” vietnē, kur viņa pārraidēm ir daudzi miljoni skatījumu. Nav šaubu, ka arī viņa intervija ar Putinu gūs vairākus simtus miljonu skatījumu (tas nenozīmē, ka visi šo interviju skatīsies ilgāk par dažām minūtēm) un tai nenoliedzami būs nopietna ietekme uz Trampa pielūdzēju prātiem visā pasaulē.
Lai arī šo rindiņu rakstīšanas brīdī šī divas stundas garā intervija vēl nav oficiāli publicēta, tiem, kuri ir pazīstami ar Putina demagoģiju, nav šaubu, kas tajā būs. Putina īpatnās realitātes nepiegludināta propaganda bez jebkādiem mēģinājumiem kaut ko nopietni iebilst. Ņemot vērā trampistu īpašo mīlestību uz dažādiem “alternatīviem” pasaules redzējumiem, skaidrs, ka “Putina liecinieku” sektas locekļu skaits pasaulē, un it īpaši ASV, var būtiski pieaugt.
Svarīgākais jautājums: kā šī republikāņu trampistu spārna arvien lielāka nosliekšanās Putina pusē ietekmēs 5. novembra vēlēšanu rezultātus? No vienas puses, daļā vēlētāju nostiprinās pārliecība, ka nākotne pieder tādiem “spēka” tipa politiķiem kā Putins, Tramps, nevis visādiem “mīkstčauļiem” baideniem un obamām.
No otras puses, pārlieka mīlestība pret Putina tipa diktatoriem var aizbaidīt “neitrālos” vēlētājus. Viņus varētu sākt biedēt Trampa “alternatīvisms”, un beigu beigās viņi varētu izvēlēties jau labi zināmo Baidenu vai vismaz vēlēšanu dienā palikt mājās, nenobalsojot ne par vienu. Līdz ar to Trampa koķetērija ar putinismu un viņa neslēptais antiukrainisms var visādi nospēlēt.
