Krievijas antiputiniskās kustības līdera Alekseja Navaļnija bēres piektdien izvērtās visai plašā pret režīmu vērstā demonstrācijā. Lai arī Kremlis darīja gandrīz visu iespējamo, lai šīs bēres paietu pēc iespējas neievērojamāk un klusāk, sanāca tieši otrādi.
Ja runājam par Kremļa rīcību pēc Navaļnija nāves, tad jānorāda, ka tā varēja būt arī vēl necilvēciskāka. Tas maz kuru izbrīnītu. Proti, Navaļnija līķi varēja arī vispār neizdot tuviniekiem ar kaut kādiem sadomātiem, pat atklāti absurdiem ieganstiem. Tagad, kad Navaļnija bēres un viņa kapavieta ieguvuši simbolisku nozīmi, Kirijenko & Co (Sergejs Kirijenko, prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks iekšpolitiskajos jautājumos) varbūt pat nožēlo, ka vispār šīs bēres Maskavā pieļāvuši. Visticamāk, tagad ar atpakaļejošu datumu viņi būtu labāk izvēlējušies klusi apglabāt Navaļniju ieslodzījuma vietā aiz polārā loka, uzspļaujot jebkurām cilvēciskās morāles normām.
Taču fakts paliek fakts. Maskavā uz tālā nomalē esošo Borisovkas kapsētu bija ieradušies tūkstošiem cilvēku, un vēl nākamajās dienās cilvēki nāca, nesa puķes un atdeva godu nomocītajam Putina politiskajam ienaidniekam. Kā atzīmēja bijušais Jekaterinburgas mērs Jevgeņijs Roizmans, kurš gandrīz vienīgais no šobrīd Krievijā dzīvojošajiem plaši pazīstamiem cilvēkiem bija ieradies bērēs, Navaļnijs jau pavisam drīz tiks kanonizēts kā svētais moceklis. Tas, protams, būs iespējams tikai pēc Putina režīma krišanas. Šobrīd galvenais jautājums, ko uzdod novērotāji visā pasaulē: vai šī slepkavība Putina režīmu padarīs stiprāku vai tieši otrādi - vājāku?
Paralēli izvirzās vēl daži citi jautājumi: Vai Navaļnijs nogalināts apzināti un mērķtiecīgi, vai arī viņš ticis cietumā novārdzināts līdz nāvei? Vai atbilst patiesībai Navaļnija komandas paziņojums par to, ka gandrīz jau bijusi panākta vienošanās par Navaļnija apmaiņu pret čečenu brīvības cīņu aktīvista Zelimhana Hangošvili slepkavu Vadimu Krasikovu, kurš Vācijā izcieš mūža ieslodzījumu? Ja šāda apmaiņa (ar Putina ziņu) bija gandrīz vai sasniegta, tad kāpēc Navaļnijs tomēr tika nogalināts?
Jau tagad var teikt, ka uz visiem šiem jautājumiem ir samērā ticamas atbildes. Vai Navaļnijs tika mērķtiecīgi nogalināts? Viens no mūsdienu pasaules autoritatīvākajiem pētnieciskās žurnālistikas grandiem Hristo Grozevs intervijā citam Kremļa politiskās virtuves pazinējam Mihailam Zigaram saka, ka jā. Viņa vadītā pētnieku grupa “Bellingcat” jau esot ieguvusi savā rīcībā to avioreisu pasažieru sarakstus, kas kopš decembra, kad Navaļnijs tika pārvests uz ieslodzījuma vietu Hantu-Mansu autonomajā apgabalā, lidojuši šajā virzienā. Starp pasažieriem esot cilvēki, kuru pasu dati sakrīt ar jau agrāk ar indēšanu saistītiem gadījumiem. Grozevs sola publicēt detalizētu pētījumu vēl šomēnes. Tas ir, martā.
Vai tiešām tuvojusies noslēgumam iespējamā Navaļnija apmaiņa ar Krasikovu? Grozevs, kurš bijis viens no šīs apmaiņas organizētājiem, apstiprina šādu sarunu esamību. Tāpat kā to, ka par šīm sarunām esot bijis informēts arī Putins. Grozevs stāsta, ka par šīm sarunām 100% zinājis Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs un ir niecīga varbūtība, ka šī informācija palikusi nezināma Putinam. Vēl jo vairāk tāpēc, ka Putinam Krasikova apmaiņas jautājums ir bijis tik svarīgs, ka viņš to bez papildu jautājuma pieminēja arī slavenajā intervijā Takeram Karlsonam.
Rodas nākamais jautājums - ja jau Putins zinājis par iespējamo apmaiņu un Krasikovs viņam bijis tik svarīgs, tad kāpēc šo apmaiņu norāvis, dodot rīkojumu Navaļniju likvidēt? Grozevs uz šo jautājumu atbild: Putins esot bijis ārkārtīgi saniknots par pašu šādu iespēju - Krievijas varoni un, kā atzīmē Grozevs, šādu speciālo likvidācijas operāciju veterānu (sērijveida slepkavu) Krasikovu apmainīt pret Navaļniju. Pēc Putina loģikas šāda apmaiņa nebūtu līdzvērtīga. Kaut kādu “lohu” Navaļniju apmainīt pret augstākās kastas cilvēku - Krasikovu.
Grozevs šo versiju pamato arī ar to, ka intervijā Karlsonam, pieminot Krasikovu, Putins nikni aizsvilies, kas viņam gadoties reti. Viņš nekādi nav varējis noslēpt savu neizpratni, kāpēc gan amerikāņi negribot apmainīt Krasikovu pret ASV pilsoni, Krievijā apcietināto žurnālistu (sagrābto ķīlnieku) Evanu Gerškoviču.
Putina sejas izteiksme bija tieši tāda pati kā televīzijas uzrunā pirmajā dienā pēc iebrukuma Ukrainā, kad Putins nevarēja noslēpt neizpratni, kāpēc gan Ukrainas karaspēks nepāriet viņa pusē. “Nokratiet to Kijevas huntu, tos nacistus un narkomānus, un mēs ar jums ātri vienosimies,” toreiz aicināja Putins. Tieši tāpat viņš aicināja amerikāņus - atdodiet man Krasikovu, un es jums atdošu Gerškoviču.
Tas, ka Krasikovs ir apcietinājumā Vācijā, nevis ASV, Putina pasaulē neko nemaina, jo viņa izpratnē Vācijai (tāpat kā jebkurai citai valstij) nav un nevar būt savas nostājas nevienā jautājumā. Visas šīs valstis paklausīgi pildot jebkuras norādes no Vašingtonas. Tāpēc nevarētu būt ne mazākās aizķeršanās, lai uz mūžu notiesātu sērijveida slepkavu Vācijas varas iestādes tā viegli apmainītu pret Krievijā ciet saņemtu amerikāņu ķīlnieku.
Vācijas sabiedriskajai domai un līdz ar to arī turienes politiskajai šķirai ir pavisam cits redzējums. Vienīgais cilvēks, par kuru Vācija būtu gatava runāt šādā maiņas darījumā, varētu būt Navaļnijs. Neviens cits nozīmīgumā viņam nestāv blakus, bet, tā kā šāda apmaiņa savukārt nebija pieņemama Putinam, tad pēc pēdējā loģikas Navaļnijs kā maiņas objekts bija jālikvidē. Vienkārši lai šāda iespēja uz visiem laikiem tiktu noņemta no dienaskārtības. Navaļnijs ir mans, un viņu nevienam neatdošu, tāda varētu būt Putina loģika.
Atgriezīsimies pie pamatjautājuma: kā Navaļnija nāve ietekmēs režīma stabilitāti? Īstermiņā visticamāk nekādi, jo režīms ir piegriezis skrūves tā, ka tūkstoši Borisovkas kapsētā jau ir negaidīti plaša pilsoniskās drosmes demonstrācija. Tiem, kuri pārmet Krievijas iedzīvotājiem, kāpēc gan viņi neprotestē un neiziet ielās, gribu atgādināt, ka okupācijas laikos 18. novembrī neviens pat mazāko puķīti neaiznesa pie Brīvības pieminekļa. Visus šo garos gadu desmitus. Tā ka nevajag runāt par citu cilvēku drosmi situācijā, kad pašus nekas neapdraud.
Navaļnija nogalināšanas ilgtermiņa ietekme uz režīmu nav viennozīmīga. No vienas puses, Putins skaidri demonstrē, ka viņam nav nekādu morālo robežu un savas varas saglabāšanas vārdā ir gatavs uz pilnīgi visu. Respektīvi, pat neceriet uz kādu skrūvju atslābšanu. Būs tikai stingrāk. Visus nospiedīšu, kas uzdrošināsies kaut iepīkstēties.
No otras puses, Navaļnija mocekļa stāsts jau ieguvis gluži biblisku sižetu un kādā kritiskā brīdī, kuru iepriekš nekad nevar paredzēt, Navaļnijs kā simbols var nospēlēt izšķirošo lomu režīma krišanā. Vēl vairāk. Navaļnija atraitne Jūlija Navaļnija ir acīmredzami gatava pārņemt nelaiķa vīra uzsākto.
Var jautāt - ko gan viņa var pārņemt, ja ārpus Krievijas esošās opozīcijas ietekme uz procesiem pašā Krievijā ir ārkārtīgi nenozīmīga? Tas tiesa, bet Navaļnija atraitnei var būt liela ietekme uz to, kā Krieviju un tās vadoni uztver pasaulē. Savā runā Eiroparlamentā viņa jau aicināja izbeigt Putinu uztvert kā politiķi, bet uztvert viņu kā bandītiska grupējuma barvedi.
Pēc divām nedēļām Krievijā noritēs tā saucamās vēlēšanas. Lai arī nav šaubu, ka Rietumos šīs “vēlēšanas” netiks atzītas kā demokrātiskas, pavisam iespējams, ka tādi ziņu kanāli kā BBC vai CNN ziņos par šo “vēlēšanu rezultātiem” gandrīz kā par īstiem. Par spīti tam, ka šie “rezultāti” tiks pilnībā “uzzīmēti” Krievijas prezidenta administrācijā.
Neatzīt Putinu par leģitīmu Krievijas prezidentu būtu pirmais solis plašākai sapratnes maiņai par Putina režīma būtību. Putina politikas “normalizācija” pēc Krimas aneksijas 2014. gadā noveda pie 2022. gada 24. februāra. Turpmāka viņa “pieņemšana” novedīs tikai pie nākamajiem kritiskajiem datumiem. Taču nekas pasaules sabiedrību no režīma “normalizēšanas” neattur tik ļoti kā savu politisko pretinieku slepkavības.
Līdz ar to Putinam svinēt sava ienaidnieka šīssaules gaitu beigas nav nekāda pamata. Drīzāk otrādi. Kadri no Navaļnija bērēm Putinam var tikai kārtējo reizi atgādināt, ka viņš ir neatgriezeniski aizgājis pa to ceļu, kura galā nekas labs nav gaidāms. Kā videoklipā dzied grupas “Nogu svelo” mūziķi: “Мертвый Навальный страшнее живого! Готовься, Вова! Будет ху...во!” (Mirušais Navaļnijs vēl šausmīgāks par dzīvo. Gatavojies, Vova, būs sūdīgi!)
