Ministrijas – VARAM, Zemkopības un Tieslietu – pietuvināto barotavas

© Valsts kanceleja

Jau pagājušās nedēļas piektdienā ministra Artūra Toma Pleša („Attīstībai/Par”)padomnieks sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem Miks Strazdiņš atsūtīja atbildi uz maniem jautājumiem par ministra komunikācijas padomnieces Annemarijas Sofijas Rukšānes darba pienākumiem, jau dotajiem padomiem, atalgojumu utt. Atzīstos, esmu vientiesīga, jo gaidīju jēgpilnu tekstu.

Atgādināšu jautājumus, kurus uzdevu savā rakstā, ko var izlasīt šeit:

  1. Kādi ir Annemarijas Sofijas Rukšānes darba pienākumi?
  2. Kad viņa ir sākusi pildīt savus darba pienākumus?
  3. Kādus padomus ministram jau ir devusi Annemarija Sofija Rukšāne? Lūdzu, nosauciet tos konkrēti.
  4. Vai ministrija rīkoja konkursu uz amatu, ko tagad ieņem Annemarija Sofija Rukšāne?
  5. Ja konkurss netika rīkots, tad - kāpēc?
  6. Ja konkurss netika rīkots, uz kāda pamata Annemarija Sofija Rukšāne tika pieņemta darbā? Viņa pati pieteicās?
  7. Vai Annemarijas Sofijas Rukšānes amats ir valsts amatpersonas amats?
  8. Kāda ir Annemarijai Sofijai Rukšānei noteiktā mēnešalga?
  9. Kāda ir Annemarijas Sofijas Rukšānes izglītība?
Protams, tikpat naivi bija iedomāties, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) padomnieku armija ļaus piepūlēties ministram Artūram Tomam, lai personīgi sniegtu atbildi kādam plašsaziņas līdzeklim. Tādiem nolūkiem ir izveidots Vispārēju un nekonkrētu tekstu sacerēšanas birojs, kas man atsūtīja „atbildes” uz jautājumiem.

Raugi, atsūtītais teksts.

„Annemarija Rukšāne darbu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra birojā uzsāka 2021. gada 6. decembrī, un viņas darba pienākumos ietilpst ministra sociālo mediju kontu uzturēšana, komunikācija ar lietotājiem un sabiedrību kopumā digitālajā telpā; satura veidošana dažādos formātos par ministrijas kompetencē esošajiem jautājumiem un ministra īstenoto nozares politiku, kā arī līdzdalība citu komunikācijas jautājumu risināšanā, nodrošinot atbalstu ministram.

Ņemot vērā, ka informācijas telpa, īpaši interneta vidē, kļūst arvien piesātinātāka un aizvien vairāk cilvēku lieto dažādus sociālos medijus ne vien saziņai, bet arī informācijas iegūšanai, ministra pienākums ir informēt sabiedrību par pieņemtajiem lēmumiem un nodrošināt atgriezenisku saiti ar sabiedrību, uzklausot, diskutējot un iesaistoties komunikācijā.”

Cik žēl. Tas nozīmē, ka ministra fani nekad mūžā neuzzinās, ko patiesībā domā ministrs Artūrs Toms, jo sociālajos tīklos viņa vietā „runā” Annemarija, vienlaikus arī Saeimas deputātes Daces Rukšānes-Ščipčinskas („Attīstībai/Par”) meita.

Tālāk.

„Lai to sekmīgi realizētu, ministra komandā ir cilvēks, kas profesionāli orientējas digitālajos rīkos un platformās, kā arī ir kompetents radīt mūsdienīgu, saprotamu un uzticamu saturu. Annemarijas darba pieredze digitālo mediju aģentūrās un zināšanas, kas iegūtas, apgūstot multimediju komunikāciju Rīgas Stradiņa universitātē, apliecina viņas piemērotību darba aprakstam.

Vēlos uzsvērt, ka, lai ne vien vadītu nozari, bet vadītu to efektīvi un tālredzīgi, ministrs izvēlas komandu - ministra biroju, tādēļ svarīgi, lai ikkatrs no pārstāvjiem patiesi ir savas jomas profesionālis.”

Tāpēc arī jautāju: kāda ir Annemarijas izglītība? Un papildus varu arī pajautāt: kurās digitālo mediju aģentūrās jaunā, bet tik ļoti talantīgā meitene ir strādājusi?

Turpinām citēt Mika Strazdiņa tekstu.

„Ministru kabineta iekārtas likums un citi normatīvie akti nosaka, ka „Ministru kabineta loceklis uz savu pilnvaru laiku var pieņemt darbā konsultatīvās amatpersonas un darbiniekus un izveidot biroju”. Atalgojumu ministra biroja pārstāvjiem nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, savukārt informācija par atalgojumu ir publiski pieejama tostarp arī ministrijas mājaslapā.”

Vienvārdsakot, atšujieties ar saviem jautājumiem un atbildes meklējiet ministrijas mājaslapā. Bet es tās, piedodiet, meklēju rakstagalā, ko man sūta ministra „padomnieks sadarbībai ar plašsaziņas līdzekļiem”! Ja padomnieks nespēj (negrib) atbildēt, tad - kam ir vajadzīgi tādi padomnieki? Tad mēs atveram mājslapu, un valsts ietaupa uz padomnieku algām.

Miks Strazdiņš ir daļēji atbildējis uz diviem pirmajiem jautājumiem. Pārējie - karājas gaisā. Tāpēc nosūtīju tos padomniekam vēlreiz. Bet drumslas, protams, varam sakasīt jau tagad.

Kā jau Strazdiņa kungs teica, nozares efektīvai un tālredzīgai vadīšanai vajadzīga kārtīga komanda. Bet kas vajadzīgs kārtīgai komandai? Labs atalgojums. Pērn ministra birojā strādājošajiem - viņu ir trīspadsmit - atalgojumā iztērēti gandrīz 350 000 eiro. Trīs padomnieki atalgojumu nesaņem, un tas nozīmē - gandrīz 35 000 eiro uz katru, proti, vidēji 2900 eiro mēnesī. Sakiet, lūdzu, kādus varoņdarbus par šo samaksu ir veikuši 10 biroja darbinieki, no kuriem daļa ir cieši saistīta ar politpulciņu „Attīstībai/Par”?

Taisnības labad arī jāpiebilst, ka zemkopības ministra Kaspara Gerharda (NA) birojā ir 11 darbinieku, savukārt tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) birojā - 10 darbinieku. Tomēr labas tās ministriju barotavas pietuvinātajiem. Barotavas, ko uztur nodokļu maksātāji. Pilnīgi nesaistīti: vai ļauno mēļu kulstītais ir taisnība, proti, ka ministra Artūra Toma Pleša padomnieks Pēteris Krastiņš („Kustība Par”) ir veselības ministra Daniela Pavļuta („Attīstībai/Par”) sievastēvs?

Komentāri

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.