Koalīcija faktiski ir sabrukusi, bet uz šīs drupu kaudzes joprojām dižojas koalīcijas nominālais vadonis – premjers Krišjānis Kariņš (JV), mēģinādams līdzcilvēkus pārliecināt, ka “viss notiek pēc plāna”. Acīmredzot, pēc Kariņa domām, viņa pavalstnieki ir neattīstīti primāti, kuri notic katram vadoņa dvesienam gan par “koalīcijas paplašināšanu”, gan par Stambulas konvencijas pozitīvo ietekmi uz noziedzības mazināšanu, gan par nepieciešamību ievest valstī migrantus.
Nav saprotams, kam Kariņš grib iestāstīt, ka “koalīcijas paplašināšana” ir vienkārši paplašināšana, lai varētu realizēt, viņaprāt, galvu reibinošus ekonomikas izaugsmes plānus. Kāda vēl paplašināšana? Tas nozīmē ieviest vēl kādas pāris ministrijas, lai tajās varētu izvietot klāt pienākušo politpulciņu - ZZS un “progresistu” - ministrus? Ak nebūs jaunas ministrijas? Tad tas nozīmē, ka padzīs NA un AS ministrus, lai tur ieliktu tos pašus ZZS un “progresistu” piedāvātos kandidātus?
Jaukākais ir tas, ka nedz Kariņš, nedz kāds cits no esošās valdības nav spējīgs pateikt, ka koalīcijas vairs nav. Pietrūkst drosmes. Vai arī - ir uzspļaujoša attieksme pret vēlētājiem. Sak, gan jau nākamajās Saeimas vēlēšanās atkal nobalsos par mums, par valdošajiem, jo vēlētāji ir tieši tik stulbi, lai to izdarītu.
Kariņam&Co ir vajadzīgi arī klaķieri,* pēc kuriem mūsdienās ir liels pieprasījums. Tāds klaķieris izrādījās labklājības ministre Evika Siliņa (JV), kura sākotnēji izpaudās šādi: “Darbaspēkam no trešajām valstīm jādod iespēja saņemt darba atļauju visā LV, ne tikai pie konkrēta darba devēja. To varam uzlabot, lai cilvēki vispār gribētu braukt uz LV. Mums ir vajadzīgi cilvēki, kas veido darba tirgu un uzlabo demogrāfiju.” Šādi apgalvojumi, protams, netika izpausti bez Kariņa akcepta.
Pēc tam Siliņa ķērās klāt jau Stambulas konvencijai: “Domes sēdē (“Jaunās vienotības” domes sēdē - E.V.) atzinām - vardarbība mājās nav privāts jautājums. Politiski vēlamies vardarbības upuriem dot signālu, ka Stambulas konvencijas ratifikācija saskaņā ar mūsu Satversmes pamatprincipiem būtu viens simbolisks solis vardarbības upuru redzēšanas virzienā.”
Paradoksāli, bet “Jaunā vienotība” nespēj saredzēt vardarbību bez Stambulas konvencijas. Ja būtu ratificēta šī konvencija, tad, protams, nebūtu notikusi nedz daudz pieminētā Jēkabpils slepkavība, nedz visas pārējās vardarbības, kas vērstas pret sievietēm. Ar kādiem muldēšanas līdzekļiem jāpiepilda cilvēku smadzenes, lai viņi tiešām noticētu apgalvojumiem par stambuliādes visvarenību?
Kādā no liberālmarksistu izdevumiem rakstīts: “Kam gan vēl būtu lielākas tiesības spriest par Stambulas konvencijas aktualitāti dzīvē, ja ne sievietēm, kuras pašas ir cietušas no vardarbības? Viņas to vēlas redzēt ratificētu Latvijā.” “Es esmu sieviete, kas piedzīvojusi vardarbību, un es jums saku: mums ir vajadzīga Stambulas konvencija,” tas pats izdevums publicē no vardarbības cietušu sieviešu atklāto vēstuli Saeimai un Ministru kabinetam. Kas ir tie pārliecinātāji, kuri šīm “vairāk nekā simts” sievietēm piestūķējuši pilnu galvu ar meliem?
Ir pāris jautājumu. Kad sociālās saziņas vietnē redzu kāda ministra (ierēdņa, deputāta utt.) kontu, saprotu, ka tas ir SAZIŅAS konts ar tādiem pašiem tviteristiem, kādi tūkstošiem ir sastopami ikvienā tīmekļa “visumā”. Kad vienkāršais ļautiņš - piemēram, es - pajautāju Evikai Siliņai: vai viņa bez Stambulas konvencijas neredz vardarbību? - Evika neatbild. Tad kādā nolūkā ir radīts šāds Evikas Siliņas tviterkonts? Lai reklamētu “Jauno vienotību”? Hmm, Kariņa akcepts ir saņemts? Vai arī premjers Kariņš vienkārši izmanto Evikas gaišo vientiesību?
Domāju, ka premjers Kariņš izmantoja Eviku Siliņu arī ar iepriekšminēto tekstu par migrantiem: “Mums ir vajadzīgi cilvēki, kas veido darba tirgu un uzlabo demogrāfiju.” Kurš saprātīgi domājošs cilvēks, būdams pie pilnas apziņas, rosinās ievest Latvijā migrantus, kuri “veidos darba tirgu un uzlabos demogrāfiju”?
Acīmredzot tā ir apzināta darbība: iznīcināt Latviju kā nacionālu valsti, piepildot to ar migrantiem, kuri turklāt vēl uzlabos demogrāfiju! Ja klāt pielīmē arī Stambulas konvenciju, kurā uzsvērta vietējo tradīciju izskaušana un džendera “filozofijas” ieviešana, sanāk varen labs rasols: Latvijas vairs nebūs, toties būs teritorija ar Āfrikas migrantiem un kopīgām tualetēm visām transpersonām. Un, nē - Jāņu un Ziemsvētku jums nebūs. Nemaz jau nerunājot par Vasarsvētkiem, Lieldienām, Mārtiņiem un Jurģiem.
Tieši tāds acīmredzot ir “koalīcijas paplašināšanas” mērķis: ņemot palīgā ZZS un “progresistu” balsis, organizēt vienu no lielākajām nodevībām pret latviešu tautu - ievest migrantu tūkstošus, kas ir mūsdienu vērienīgākais biznesa projekts (ikviens vergu tirgus tāds ir), piespiest Saeimu ratificēt Stambulas konvenciju, kas līdz galam iznīcinās dabisko ģimeni, izspiest no saziņas latviešu valodu, jo vārdā nenosauktā teritorijā nav vajadzīga kaut kāda konkrēta valsts valoda.
Par “progresistu” liberālmarksismu, kas ir viens no Latvijas kā nacionālas valsts zārka dēļiem, nebija šaubu, un kopā ar “Jauno vienotību” šis zārku projekts varētu izdoties. Un ja vēl sagaidītas draudzīgas bučas no “Jaunās vienotības”, tad kur vēl lielāku laimi meklēt? Bet “zaļzemnieki” kādreiz taču bija visai konservatīvi noskaņoti? Vai arī es kļūdos? Un tagad viņi ir kļuvuši par vienkāršiem dārzeņiem, kurus “Jaunā vienotība” uzservē uz tādiem šķīvjiem, kādi vajadzīgi konkrētajā politiskajā situācijā?
