46 Latvijas pašvaldību vadītāji ar kopīgu vēstuli ir vērsušies pie Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas paredz valstī trīskārt samazināt pašvaldību skaitu. Pašvaldības pauž, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu.
Vēstules autori norāda, ka jau kopš paša sākuma, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) sāka darbu pie ATR īstenošanas, pašvaldības bija pret veidu, kādā tas tika darīts. Nav bijis kvalitatīva dialoga ar iedzīvotājiem, nav sniegtas atbildes uz pašvaldību politiķu jautājumiem, kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomaļu efektu.
Turklāt reformas īstenošanā vajadzētu ievērot demokrātijas principus un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstošu konsultēšanos ar novadu iedzīvotājiem.
Neatkarīgā vairākkārt ir rakstījusi un intervējusi pašvaldību pārstāvjus, kuri to vien teic, ka reformas virzītāji ar Pūci priekšgalā brauc kā ar ceļa rulli un viņu iebildumus negrib pat dzirdēt. Viņi nav pret reformu, bet pret to, ka likums joprojām ir jēls, nepārdomāts un nav saprotami tie lielie ieguvumi, kādus skandina ministrs. Gluži otrādi - viņiem ir bažas, ka reforma nevis sekmēs tautas augsmi un plauksmi, bet dzīs reģionu iedzīvotājus vēl lielākā nabadzībā un nespējā ievēlēt sev tādus pārstāvjus pašvaldībā, kas atcerēsies par viņu interesēm.
Pūce oponentu iebildumus nav gribējis dzirdēt pat tik lielā mērā, ka pretēji Satversmes 1. pantam ir nedemokrātiski apturējis pašvaldības ieceri rīkot iedzīvotāju aptauju Ikšķiles novadā. Tagad ir Satversmes tiesas spriedums, kas pauž, ka Pūces rīkojums par aptaujas apturēšanu ir bijis pamatlikumam neatbilstošs. Bet arī citās pašvaldībās bija vēlme aptaujāties, taču tur redzēja, ka Pūce jau ir nosmacējis Ikšķiles balsi. Baidoties no represijām, viņi savas aptaujas nobremzēja.
No pieņemtā likuma izriet, ka turpmāk būs virkne pašvaldību ar diezgan dīvainām robežām, un iedzīvotāji būs spiesti pārorientēties uz kādu citu novada centru, kas viņiem būs ekonomiski, sociālpolitiski un kultūrvēsturiski tāls.
Pašvaldības sajutās nesadzirdētas jau pirms Covid-19, taču, kad sākās koronavīrusa panika un ārkārtas situācija, nesadzirdēšana un izteikšanās iespēju samazināšana kļuva vēl nelāgāka. Strādājot e-Saeimā attālinātajā režīmā, valdošie politiķi kļuva vēl attālāki no pašvaldībām un to problēmām. Tāpēc ir saprotams pašvaldību īgnums un protests.
Vēstules iesniedzēji pārstāv nevis kādu mazu interešu grupiņu, bet simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir neziņā, vai pastāv dzīvība pēc administratīvi teritoriālās reformas.
Nebūs tiesa teikt, ka pret reformas likumu tā pašreizējā redakcijā ir tikai tie politiskie spēki, kas ir Saeimas opozīcija. Starp vēstules parakstītājiem ir arī valdošās koalīcijas partiju biedri. Tātad viņiem savi iedzīvotāji ir tuvāki nekā partijas vadības bonzu vēlmes un kaprīzes.
Šis ir patiesības mirklis nācijas tēvam Levitam. Protams, pamatlikums neparedz viņam lielu iekšpolitisku varu, taču neizsludināt likuma brāķi un nodot to otrreizējai caurlūkošanai viņš var. No tā, kā viņš rīkosies, būs redzams, kam īsti viņš ir prezidents - Latvijas tautai vai valdošo politiķu grupējumam.
