Citās valstīs visa veida specdienesti ir pakļauti parlamentārai kontrolei. Bet Latvija ir savā ziņā unikāla valsts, jo visaugstākā vara pēc būtības nepieder ne tautai, ne tās ievēlētiem priekšstāvjiem, bet Satversmes aizsardzības birojam (SAB), kurš kā pēdējā instance izlemj, kuru personu var vai nevar iecelt par premjeru, ministru vai augstu atbildīgu amatpersonu.
Jo, ja personai nav pielaides valsts noslēpumam, tad no iesēšanās augstajā krēslā nekas nesanāk ‒ nevar ieņemt visaugstākos amatus, ja nav visaugstākā līmeņa pielaides. Kritēriji, pēc kuriem SAB izvērtē, kam pielaidi dot vai atņemt, ir tikpat noslēpumaini un slepeni, cik noslēpumains un slepens ir SAB. Ilgu laiku bija tāda kārtība, ka SAB vispār nekas un nevienam nebija jāpaskaidro, par ko tam vai citam politiķim netiek dota pielaide. Pašlaik vismaz tik daudz ir mainīts, ka pats pielaidi nedabūjušais var uzzināt, par ko. Nekāda sūdzēšanās, pārsūdzēšana, savas taisnības pierādīšana, dievošanās, ka viņš ir labs, nav reāli iespējama, jo, ja SAB ir lēmis, tad tas ir kā akmenī iecirsts - bez pielaides palikušais var iet ieskrieties, tik un tā pielaidi nedabūs.
Arī Egils Levits ir SAB vētīts un atzīts par gana labu esam, lai varētu pildīt Valsts prezidenta pienākumus. Nesen klajā nāca grāmata “Viltvārdis”, kurā par Levitu sacīti ne visai glaimojoši vārdi un izklāstīta visāda aizdomīga informācija. Viesojoties “Riga TV 24” raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu”, Levits, lai atvairītu pret viņu vērstās aizdomas, uzsvēra, ka viņam ir pielaide valsts noslēpumam: “Saņemot visaugstāko pielaidi, ir ļoti rūpīgi pārbaudīta attiecīgā persona visos aspektos; zinām, ka kritēriji ir ļoti augsti, virkne politiķu nav izturējusi šo pārbaudi. Man ir visaugstākā pielaide, tā ir atbilde pēc būtības. Katrs cilvēks var izteikt savu viedokli, ja ir specifiski jautājumi, varam kādā sarunā to pārrunāt, visus šos jautājumus, ar godprātīgiem dalībniekiem. Ar godprātīgiem! Jo tiesiskas valsts princips neļauj amatpersonām uzturēt kontaktus ar cilvēkiem, kuriem ir tiesas spriedums, ka tie rīkojas negodprātīgi!”
Proti, no prezidenta sacītā izriet, ka amatpersonas nedrīkst tikties, runāties vai citādi kontaktēties ar tiesātiem cilvēkiem! Jāsecina, ka šis ir kritērijs, pēc kura amatpersonām, vērtējot to uzticamību, tiek dotas vai noņemtas pielaides valsts noslēpumam. Levits atzīts par pielaides cienīgu, jo ar negodprātīgām personām netiekas.
Vai tas tā gluži ir, to nezinām. Bet ķeza uzglūn gan Levitam, gan ikvienam uz katra stūra. Piemēram, var taču tā sanākt, ka Valsts prezidentam jāpārrunā kādas valstiski svarīgas finanšu lietas ar Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru. Bondars gan nav kriminālnotiesāts, taču ir tiesas spriedums civillietā, par kuru nekādi nevar teikt, ka tas būtu godaraksts par godprātību. Savā agrākajā karjerā, strādājot par zicpriekšnieku “Krājbankā”, Bondars ir pamanījies tā padarboties, ka tagad viņam kopā ar citiem bijušajiem bankas valdes locekļiem jāatmaksā 15 miljoni eiro.
Jēkaba ielas Augstais, Saeimas, nams un valdības nami čum un mudž no cilvēkiem, kas, lai arī vēl nav notiesāti, ļoti iespējams, drīzumā var tikt Temīdas zobena skarti.
Diemžēl Levits ir tikai mazliet pavēris aizkarus uz SAB kritērijiem. Tagad nevar zināt, vai uzturēt kontaktus nedrīkst tikai ar jau notiesātiem negodprāšiem, bet ar vēl nenotiesātiem varbūt drīkst? Bet, ja būs bijuši divu personu kontakti starp amata pretendentu un vēl nenotiesātu negodprāti? Vai SAB šos šmucīgos kontaktus piemēros kā iemeslu pielaides nedošanai ar atpakaļejošu datumu?
Nu traki! Tagad, pateicoties Levita televīzijas paudumam, ikviens ir informēts, ka turpmāk cītīgi jālasa tiesu materiāli un jāpiefiksē visi notiesāto personu uzvārdi. Tiesu vara varētu pat nākt pretī un izveidot mobilajai aplikācijai “Apturi Covid” līdzīgu jauntehnoloģiju rīku potenciāli bīstamu sakaru fiksācijai ar tiesātām personām. To varētu saukt “Netuvojies Negodprātim” vai kaut kā tā. Tad ikviens, kurš nākotnē cer kļūt par lielu kungu vai tāds jau ir, varētu to lejupielādēt un, izdzirdējis viedtālruņa pīkstienu, ka tuvojas negodprātis, pagūtu pāriet pāri ielai otrā pusē, lai ar toksisko personu nav jāsasveicinās. Tad beidzot Latvijā ar tiesiskuma un demokrātijas principiem viss būs kārtībā un valsti vadīs tikai kristālšķīsti godprāši.
