Jaunā konservatīvā partija (JKP) pirms 13. Saeimas vēlēšanām nāca klajā ar pievilcīgu solījumu programmu par 3x500, par visvisādiem labiem darbiem, ko politiķi, ja tiks ievēlēti, atspērušies veiks.
Tostarp partijas atbildīgais par veselības un labklājības nozari Juris Jurašs apņēmās īstenot šādus mērķus: “Ārstu algas - vismaz 1700 eiro “uz rokas”; māsiņu algas - vismaz 800 eiro “uz rokas”. Pārrunas ar medikamentu ražotājiem, panākot vismaz 30% medikamentu cenu samazinājumu.” Taču pēc vēlēšanām, kad lieta nonāca līdz mediķu algu paaugstināšanai, JKP bija viena no tām, kas algu pacelšanu dakteriem noskauda. Arī zāļu cenu samazināšanās nav pamanāma.
3. jūlijā JKP izplatīja rakstu “Jaunie konservatīvie budžeta veidošanas sarunās aizstāvēs neapliekamā minimuma un mazo pensiju palielināšanu”. “Cik jauki,” nodomāja vēlētājs. “Tad jau partija tomēr domā par mani un solījumus sāks pildīt.”
21. jūlijā Saeimā bija balsojums par neapliekamā minimuma celšanu 500 eiro apmērā. JKP, “Jaunā Vienotība”, KPV.LV, Nacionālā apvienība un “Attīstībai/Par!” draudzīgi nobalsoja pret likumprojekta nodošanu komisijām.
Balsošanas rezultātus skatīt šeit
“Kur te izpaužas neapliekamā minimuma un mazo pensiju palielināšana?” vaicā vēlētājs.
Vēlētājam būtu jāzina, ka no JKP solījumu pildīšanu viņš var gaidīt ar maisu.
JKP pa dzīvi staigā, nepārtraukti melojot - patoloģiski, pat sīkumos. Ja būtu kā pasakās, kur meliem īsas kājas, tad Jāņa Bordāna partijas deputāti nespētu iekļūt Jēkaba ielas Augstajā namā, jo ar tik īsām kājelēm nevarētu uzkāpt pa trepēm. Ja no meliem augtu garš deguns, Krišjānis Feldmans un Juris Jurašs staigātu ar trīsmetrīgiem deguniem.
Tuvojas Rīgas domes vēlēšanas, un JKP atkal sola. Jurašs jau sasolīja iestādīt Rīgā miljonu koku. Būs ļoti interesanti vērot, kā un kur viņš tos stādīs. Lai gan var iznākt tā, ka viņam nebūs daudz laika šai nodarbei. Ja nu vienīgi pa ceļam uz tiesas namu viņš varēs ierušināt zālienā kādu zīli. Varbūt apzaļumošanas darbos viņš piedalīsies nevis Rīgā, bet Liepājā, kur tuvā nākotnē paredzēts celt lielu penitenciārās sistēmas objektu, un varbūt tur būs iekšējais pagalms, kur vajadzēs iestādīt kādu liepiņu. Bet ne jau miljonu.
JKP ar gudru ziņu par mēra amata kandidāti izvirzījusi Lindu Ozolu, kura vēl pagaidām nav paguvusi pārmēru sasmērēties, ja neskaita pašu atrašanos ciniski blēdīgajā partijā. Ozola ir gribējusi visu - bijusi Rīgas domes deputāte, kandidējusi uz Eiropas Parlamentu, bet nesekmīgi. Pēc tam tikusi Saeimā, bet tagad grib atkal uz domi. Lai nu tā būtu. Tikai tad kaut kā nav īsti ticams, ka Rīgas domē viņa veiks kaut ko diženu. Vismaz līdz šim domē un Saeimā viņa ir darbojusies klusi un aiz lielo partijas bonzu mugurām. Kamēr Ozola neparādījās sabiedriskā transporta pieturās uz plakāta ar gaumīgu somiņu rokās, plašākās tautas masās nezināja ne viņas vārdu, ne vizuālo veidolu.
JKP ar Ozolu priekšplānā ir atradusi jaunu jājamzirdziņu - cīņu pret azartspēlēm Rīgā. JKP vienubrīd uzstājās par pilnīgu aizliegumu, bet tad mazliet precizēja, ka augstākās klases luksusviesnīcās tomēr var. Taču nav jābūt Finkam vai Vangai, lai gara acīm redzētu, ka nekāda pilnīga azartspēļu eļļu aizliegšana galvaspilsētā nenotiks. Būs tikai daudz tukšas vāvuļošanas, lai populāri iznestos.
JKP nebūs vienīgā partija, kas iekļūs domē. Jādomā, ka “Attīstībai/Par!” azartspēļu aizliegšanu neatbalstīs. Vienmēr varēs arī atrunāties līdzīgi kā gadījumā ar OIK - ka nav bez sāpēm laužami agrāk noslēgti līgumi un piepešas spēļu eļļu aizvēršanas var izraisīt šaušalīgus tiesu darbus un zaudējumus tiesās, ko Rīgas budžets nespēs samaksāt.
JKP labi apzinās, ka sola tukšu, taču tas nekavē solīt.
JKP nevar ticēt nevienam vārdam, izņemot tos gadījumus, kad tā draud paveikt kādus posta darbus. Kad runa ir par lēmumiem, kuru rezultātā Latvijai tiek nodarīts gauži. Ir piepildījies Bordāna sapnis par ostu izreiderēšanu, atņemot tajās teikšanu pašvaldībām. Rezultāts ir dramatisks kravu apgrozījuma kritums Ventspils un Rīgas ostās, bet dzelzceļā “pazudusi” teju vai puse kravu. Lai Latvijas satiksmes un tranzīta nozares pilnīgi zaudētu konkurētspēju un cerības dabūt sev kādu kripatu no grandiozā “Jaunā zīda ceļa” projekta, ar JKP gādību ir apturēta dzelzceļa elektrifikācija un simtiem dzelzceļnieku padzīti no darba.
Sirgstot ar paranoisku baili no Ventspils mēra Aivara Lemberga, JKP ir saķēzījusi Krimināllikumu, iedējot tajā grozījumus, kas apdraud patiesības noskaidrošanu un taisnīgas tiesas spriešanu ikvienam. Tiesai tagad dotas tiesības apraut apsūdzētus cilvēkus pusvārdā, ierobežojot debatēm un pēdējam vārdam atvēlēto laiku. Pilnīgi noteikti agrāk vai vēlāk būs gadījumi, kad tieši šo grozījumu dēļ cietumā nonāks nevainīgi cilvēki, kas nebūs pratuši īsi un kodolīgi izteikties.
Ko šī partija var dot Rīgai? Visu to pašu, ko jau dod likumdošanas druvā Saeimā - maurošanu ar putām uz lūpām, skaļus lozungus un kuslus darbus, kaitniecību un pilsētai nepieciešamu projektu sabotāžu.
Vai gan iespējama lielāka bezkaunība, kā vienā dienā solīt aizstāvēt neapliekamā minimuma paaugstināšanu, bet pēc 17 dienām balsot tieši pretēji solītajam? Bet JKP vēl nedomā apstāties.
Ir daudz ļaužu, kas nepamana vai aizmirst norises politikā, ierauga uz plakāta glītu sievieti un aiziet par viņu nobalsot. JKP uzskata savu elektorātu par pilnīgiem muļķiem, kam nav acu un atmiņa īsa kā zelta zivtiņai. Bet tā gadās - arī šādas partijas mēdz pastāvēt un rullēt.
