Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, pats Valsts prezidents Egils Levits un virkne gan pozīcijas, gan opozīcijas politiķu ir vienā balsī pauduši vienu domu – cīņā ar “netīrās naudas atmazgāšanu” ir iebraukts “pretējā grāvī”.
Jo komercbankas ir pārbiedētas no ļoti stingrajām prasībām, kādas uzliek Finanšu izlūkošanas dienests (FID) un Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Diezgan ilgu laiku jau ir tā, ka bankas baidās atvērt kontus, veikt pārskaitījumus, kas atstāj jau diezgan negatīvu iespaidu uz valsts ekonomiku - ārvalstu investori iet Latvijai ar līkumu un rodas vēl visādas problēmas.
Taču izskatās, ka FID vadītājai Ilzei Znotiņai visi šie valsts visaugstāko amatpersonu paudumi nav nekas vairāk kā rudens lapu čabēšana vējā. “Nekāda otrā grāvja nav,” viņa sacīja. Augstās amatpersonas sašļuka.
Kā var noprast, Znotiņa ne tika negrasās kaut ko mīkstināt savā darbā, bet rīkoties vēl cietāk! Viņa ir norādījusi, ka Latvijā ir svarīgi, lai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) lietās tiesas process ir ātrs, taču tiesneši varētu nokļūt strupceļā, uzaicinot lielu daudzumu liecinieku un nozīmējot apjomīgas ekspertīzes.
Oktobra beigās FID organizēja tiešsaistes mācības, kur tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji, prokurori un tiesneši diskutēja par galvenajām problēmām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšanā un iztiesāšanā.
Praksē pastāvot situācijas, kad FID un izmeklētāju, izmeklētāju un prokuroru, kā arī prokuroru un tiesu viedokļi par pierādījumu apjomu un pietiekamību NILL lietās atšķiras, norāda FID.
Znotiņa šajās mācībās klātesošajiem paudusi cerību, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā nokļūs strupceļā, ja tiesas procesā aicinās uz tiesu lielu daudzumu liecinieku vai nozīmēs apjomīgas ekspertīzes.
«Es ceru, ka arvien vairāk tiesnešu sapratīs, ka noziedzīgi līdzekļu legalizācijas jomā jūs ļoti lielā, teiksim, tādā strupceļā iebrauksiet, ja sāksiet, piemēram, aicināt uz tiesu milzīgu daudzumu, teiksim, lieciniekus vai sāksiet prasīt kaut kādas milzīgi lielas apjomīgas ekspertīzes, kas ir, protams, jādara, ja mēs runājām par apsūdzībām,» liecina Znotiņas paustais aģentūras LETA rīcībā esošajā videoierakstā.
Šādi izteikumi, kas bija domāti šaura speciālistu loka iekšējai lietošanai, nedaudz tā kā mulsina. Vai tad tiesas uzdevums nav noskaidrot patiesību? Lai noskaidrotu patiesību, dažkārt nepietiek ar vienu liecinieku, bet vajag vairākus. Lai noskaidrotu patiesību, dažkārt vajag nevis vienu ekspertīzi, bet vairākas. Taču Znotiņa pamāca tiesnešus, ka viņi iebrauks strupceļā, ja ļaus izteikties visām pusēm, uzklausīs dažādus viedokļus. Vismaz pagaidām nav vēl atcelts Satversmes 92. pants, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu. Nepamatota tiesību aizskāruma gadījumā ikvienam ir tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu. Ikvienam ir tiesības uz advokāta palīdzību.
Ja šis pants tiek aizstāts ar “Davai, davai! Fiksi, fiksi!”, komercbanku nozare ātri var aizbraukt līdz brutālai ekspropriācijai, kur bez reāliem pierādījumiem par kādām nelikumīgām darbībām valsts ņems nost naudu vietējiem un visas pasaules uzņēmējiem.
Iepriekš šķita, ka Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kurss uz “bezkompromisu tiesiskumu” ir teju vai “tiesiskuma augstākā pakāpe”. Jo šīs partijas politiķi cīnās par tiesas spriešanu pēc revolucionārās pārliecības. Taču izskatās, ka Jāņa Bordāna un Jura Juraša ideoloģiskajā nišā ir konkurente, kas viņus jau pārspēj.
FID vadītājas Znotiņas tiesiskums sakņojas “bezliecinieku tiesā” un “bezekspertīžu izmeklēšanā”, kas jau ir jauns, plats solis uz priekšu, uz gaišo nākotni, kurā tiesas kļūs liekas.
Savulaik pie frakcijām nepiederošā Saeimas deputāte Ļubova Švecova izteicās, ka Znotiņai ir vislielākā vara valstī. Varbūt tas bija pa daļai nopietni, pa daļai ironiski. Bet nupat šī viņas doma jau skan kā padrūma notikuša fakta konstatācija - Znotiņas vara tik tiešām ir tik liela, ka ne premjers, ne Valsts prezidents netiek līdzi. Skaties, drīz FID vadītāja būs pati varenākā ne tikai Latvijā, bet valdīs arī jūrā un okeānā!
