Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa iepriekš sāktā kriminālprocesā saistībā ar sociālajā tīklā “Facebook” publicētām viltus ziņām par Covid-19 infekciju aizturējusi kādu vīrieti un sievieti.
Kriminālprocess ir sākts pēc Krimināllikuma panta par huligānismu. Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu.
Nav gan noslēpums, kas ir aizturētie ‒ tas ir viens sabiedrisks aktīvists un kāda feldšere, kura jau atbrīvota. Taču aktīvistam līdz 10. janvārim jāsamaksā 50 000 eiro drošības nauda.
Savulaik šis pilsonis bija iestājies Latvijas Zaļajā partijā, saņemot rekomendācijas kā enerģisks uzņēmējs un pētnieks, bija pat Rīgas nodaļas vadītājs, taču pamazām atklājās, ka metodes, ar kādām politiķis pulcē sev atbalstītājus, pagalam neatbilst partijas tēlam un mērķiem - tās bija agresīvas stilā un dīvainas saturā.
Kovida sērga viņam ir devusi brīnišķu iespēju pievērst uzmanību savai personai ar sazvērestības teorijām, ārstniecības metožu apšaubīšanu un valdības kritiku. Viņš gan šajā virzienā nebūt nav vienīgais, un liela daļa sabiedrības pauž līdzīgus uzskatus.
Bet turēties pie kādiem uzskatiem nav nekas neparasts - cilvēki mēdz domāt dažādi, viņi mēdz ticēt arī pilnīgām blēņām. Taču konkrētais aktīvists tiesībsargājošajām iestādēm ir sakritis uz nerviem tik ļoti, ka tās ir nolēmušas viņu uz kādu laiku „noņemt no trases”. Iespējams, tas saistīts arī ar tuvākā laika publiskām aktivitātēm, kur šo indivīdu nolemts nelaist ielās.
Lai nu tā būtu! Tiesa izvērtēs, vai viņš tiešām izplatījis viltus ziņas, kas saistītas ar sabiedrības drošības apdraudējumu, un tās izraisījušas sabiedrisko rezonansi, radījušas neizpratni par likumību un ir vērstas pret epidemioloģisko drošību.
Kā var noprast, viņam inkriminē Krimināllikuma (KL) 231. panta 1. daļu, kurā huligānisms definēts kā rupja sabiedriskā miera traucēšana, kas izpaužas acīmredzamā necieņā pret sabiedrību vai bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru un iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbu.
Tomēr ir mazliet šaubas, vai veiktais vai neveiktais noziegums tiek korekti klasificēts. Vai viltus ziņu izplatīšana ir huligānisms? Labi, var saprast, ka personu, kas izplatījusi viltus ziņu, ka tūlīt uzsprāgs lielveikals, var kaut kā iešūt 231. panta aktu vākos. Tur cilvēkiem un organizācijām ir radīts kaitējums. Taču šajā gadījumā kaitējums ir abstrakts, nekonkrēts, diezin vai to var sataustīt un aprēķināt. Ja aktīvists apšauba ārstniecības metodes, tad tas ir viņa viedoklis, nevis viltus ziņa. Tāpat, ja cilvēki izsaka šaubas par vakcīnām, baidās no tām, ja tiek paustas bažas, ka vakcinēšanās var nodarīt lielu kaitējumu veselībai, tad tās ir bažas, nevis dezinformācija. Cilvēkiem ir tiesības baidīties un bažīties. Ir, piemēram, bažas par to, ka, sākoties vakcinācijai, kādā daļā profesiju nevarēs vairs strādāt bez vakcīnas. Skaidrs, ka nevarēs braukt uz ārzemēm. Dabiski, ka cilvēkos tas var izraisīt bažas. Un arī bailes un aizdomas gan par mūsu valdību, gan par vispasaules vareno vīru sazvērestību ar Bilu Geitsu priekšgalā. Cilvēkam ir tiesības ticēt arī pilnīgiem murgiem, ja tie neapdraud pārējo sabiedrību.
Konkrētais aktīvists ir ilgi un dikti plosījies gan ielās, gan internetā, varbūt arī aicinājis neievērot valdības ieviestos ierobežojumus. Bet pat šādā gadījumā diezin vai uzreiz tā vajadzēja mesties viņam virsū ar krimināllietu. Maskas nepatīk ļoti daudziem, daudzi tās lamā, taču, ja cilvēks, kas lamā maskas un ierobežojumus internetā, reālajā dzīvē ir likumpaklausīgs, tad ‒ kur problēma? Savukārt, ja viņš tiešām apdraud sabiedrību, iedams veikalā bez maskas, tad tas ir administratīvs pārkāpums, nevis kriminālnoziegums.
Ministru kabinets pirms nedēļas raidīja sabiedrībai pretrunīgas ziņas, te pieņemot kādus ierobežojumus, te atkal tos mainot. Izrādījās arī, ka rīkojuma teksts nesakrīt ar to, kas bija paziņots sabiedrībai. Būtībā tās arī bija viltus ziņas, kas radīja ne tikai prāta mulsināšanu, bet arī zaudējumus tirgotājiem, kuri vairs nesaprata, ko drīkst tirgot, ko nedrīkst. Tad jau policijai bija jāaiztur arī Ministru kabinets un tiesai jānosaka ministriem drošības līdzekļi...
Vēl ir tāda nianse, ka, piemēram, gadījumā ar konditorejas uzņēmumā „Adugs” atklātajiem sirdi stindzinošajiem pārkāpumiem, kur it kā konstatēta cilvēktirdzniecība un verdzība, tiesa ir palaidusi brīvībā divas personas pret piecu un desmit tūkstošu eiro drošības naudu. Tas taču tik baiss noziegums - cilvēktirdzniecība! Bet te par viltus ziņām 50 000!
Labi, Latvijā nav precedenta tiesību kā Amerikā, taču ‒ kur te samērīgums?
Ir ārkārtas situācija valstī un ārkārtas situācija veselības nozarē, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks ir spārnoti izteicies, ka „tolerances laiks beidzies”, taču Satversme vismaz pagaidām nav atcelta. Ja būs pilnīgs „lokdauns”, nebūtu slikti atstāt cilvēkiem vismaz to mazo prieciņu tā kārtīgi izlamāt valdību un varu. Vismaz pagaidām nav atcelts Satversmes 100. pants, kas garantē vārda brīvību. Ciktāl šī vārda brīvība neaizskar citu cilvēku un sabiedrības drošību, tiktāl nekādai „domu policijai” nevajadzētu brukt virsū cilvēkiem un stiept viņus pie tiesas par viņu viedokļiem vai muļķīgām ziņām internetā.
