Neēdušie paēdušos nesaprot jeb Krastmalas protestu nelāgā pēcgarša

© F64

Sestdien notikušie ļaužu protesti Rīgā Eiropas un pasaules kontekstā nav nekas neparasts – kur vien raugies, cilvēki šūmējas. Vācijā, Slovākijā, Anglijā, Francijā, Spānijā, Serbijā un daudzviet citur ir bijuši tādi protesti, ka maz neliekas – daudzskaitlīgāki nekā pie mums un vietām arī ar niknāku demolēšanu. Kamdēļ gan Latvija paliktu maliņā? Mums arī ir!

Protestu saturs pamatā neatšķiras no tā, ko citas tautas tagad redz - tas ir pret visu ko. Pret maskām, pret valdības noteiktajiem ierobežojumiem, pret vakcināciju. Jādomā, ka vienai daļai cilvēku prātā ir arī bailes no G5, ticība brīnumūdenim ar atmiņu, absolūta pārliecība, ka notiek labi izplānota sazvērestība peļnas un diktatūras iedibināšanas nolūkos. Un viena daļa ļaužu joprojām uzskata, ka nekāda kovida nav, bet ir „infodēmija”. Latvija pagaidām vēl nav piedzīvojusi cieto „lokdaunu”, kad cilvēkiem neļaus iziet no dzīvokļiem, bet ļoti var gadīties, ka tiksim arī līdz tam.

Tomēr nelabumu izraisa arī ļoti „pareizās”, pretējās puses intensīvā gānīšanās sociālajos tīklos - „kovididioti”, „tumsoņi” ir vēl tie maigākie un cenzētie vārdi, ko šie komentētāji lieto leksikā.

Un tad vēl jaukā ideja nesniegt protestētājiem medicīnisko aprūpi, ja viņi mītiņos būs aplipuši ar kovidu. Cik humāni! Sirds cilvēki.

Nav tā lieta tomēr tik vienkārša, ka tagad varētu visus protestētājus ielikt kovidneticīgo un murgticīgo plauktiņā un pierakstīt viņiem visu maldu komplektu, ko viens vai otrs no viņiem tiešām arī pauž. Jādomā, ka problēma ir mazliet cita. Tā ir atšķirība starp paēdušo un neēdušo. Viena daļa ļaužu nejūtas nemaz pārāk slikti - viņiem ir darbs, daudzi ir iemanījušies strādāt attālināti, ja arī ir kādi zaudējumi, tie nav pārāk dramatiski - ir maize, siltums, televizors un internets.

Bet aizvien vairāk ir cilvēku, kurus kovids ved aizvien dziļākā izmisumā - mūziķi, aktieri, tūrisma, viesmīlības, sabiedriskās ēdināšanas jomā strādājošie, kam ir nevis vienkārši zaudējumi, bet absolūts ģimenes budžeta kolapss. Nāk datums, kad būtu jānomaksā rēķini, bet makā žvadz eirocenti. Kādam varbūt paveicas, ka viņa uzņēmumam ir izdevies kvalificēties kādiem pabalsta kritērijiem, taču veicas ne visiem. Šādos posta brīžos var sašķobīties gan garīgā, gan fiziskā veselība - var uznākt depresija, pat domas par pašnāvību. Nupat nesen viens agrāk plaukstoša automašīnu uzņēmuma īpašnieks padarīja sev galu, jo neizturēja parādus, kas kovida laikā nogāzās pār viņa galvu.

Posta laikā dabiska aizsargreakcija var būt realitātes ignorēšana, bravūra. Cits šādā laikā ļaujas alkohola atkarībai un deģenerējas. Pamats zem kājām šķobās arī sīkiem un vidējiem uzņēmējiem - aiziet ciet tirgi, valdības noteikto ierobežojumu dēļ nevar pārdot kādas preces. Var jau uzskaņot savu domāšanu uz pozitīvas nots - sak, būs arī labāki laiki, tagad ir kritiens, bet nāks kāpiens ‒ taču ne katrs to spēj.

Bet tikmēr paēdušais brīnās, kāpēc neēdušais runā tik jocīgi vai pat sašutis viņu lamā. Taču, ja atgadīsies tā, ka arī pats vienā jaukā dienā nonāks šaurā bezizejā, prāts momentā deformēsies - būs tādas pašas dusmas, kas mijas ar neziņu un bezcerību.

Nezinu, kā tur ar G5 vai čipošanu, bet vismaz vienā lietā nekas cits neatliek kā protestētājiem piekrist. Tā ir neiedomājami ciniskā, arogantā valdības attieksme pret cilvēkiem. Un arī alkatība. Kovids jau ar joni nāca virsū, bet valdoņi vēl turpināja spriest, ka ministru algu necelšana var apdraudēt vienoto atalgojuma sistēmu. Tagad tā kā attapās un iesaldējās, bet tik un tā daļai Saeimas deputātu algas būšot par kādiem 100 eiro lielākas. Kā citādi kā par cūcību to saukt nevar. Kamēr daudzās pasaules valstīs ministri ir solidarizējušies ar tautu, samazinot savas algas par 20 vai citiem procentiem, pie mums ir radies pārbīlis un ģībonis no vienotās algu sistēmas apdraudējuma. Varasvīriem viss ir kārtībā - viņi ir paēduši.

Pat Valsts prezidents Egils Levits bija spiests pamanīt, ka valdības „virziens ir pareizs, bet stils ir neapmierinošs”, taču viņš savu lamātgribu vērsa nevis pret Krišjāni Kariņu („Jaunā Vienotība”), bet pret atseviķiem ministriem, nesaucot viņus vārdā. Bet nu haosu valdība tik tiešām pamanījās izveidot izcili. Nekādi nav saprotams, kā kovida izplatību var kavēt piektdienas vakaru paniskais šopings? Vai nav tā, ka tieši otrādi - kovids ir pateicīgs valdībai par tik jauku dāvanu? Nu varbūt pēc kāda laika ļaudis iemācīsies iepirkties, pamazām ielāgos, ka degvīnu var nopirkt arī internetā, taču pagaidām piektdienās ļaudis gāž veikalus apkārt.

Iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens („Par cilvēcīgu Latviju”) visu dara pareizi - kārtībai jābūt, sīkie huligāni un piedzēries jāsoda. Bet tagad vēl ņemt un skatīties video, lai tvarstītu no tūlītēja administratīvā soda izbēgušos bezmasku distances neievērotājus? Vai tas tomēr nav par skarbu?

Latvija piederot pie 13 valstīm, kurām cīņa ar pandēmiju izdevusies vislabāk, raugoties no demokrātijas perspektīvas, secināts starpvaldību organizācijas International IDEA” trešdien publiskotajā ziņojumā.. Vai tiešām? Ja policija pulcējas uz bruģa sirmajā Rīgā lielos baros, ja tiek ņemti ciet aktīvisti, lai izjauktu nākamo mītiņu, ar to demokrātiju paliek aizvien plānāk un plānāk.



Svarīgākais