2021. gadā plašu Neatkarīgās lasītāju ievērību guva virkne rakstu par Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) diezgan neveiksmīgo komunikāciju ar sabiedrību – “Kariņa valdību kļūst aizvien grūtāk saprast” (22.10.2021.), “Neticamais Kariņa melu mākonis” (26.08.2021.).
Problēma šajos divos kovida gados ir bijusi tāda, ka valdība un valdošās partijas Saeimā necik daudz nerūpējās, lai kļūtu saprastas sabiedrībā. Tagad gan būs cits virziens - šogad ir 14. Saeimas vēlēšanas, kamdēļ varas partijas centīsies visādi publikai iztapt un pielabināties.
Bet pagājušais gads ir bijis ciets - valdība necik neņēma galvā kritiku, līdz ar to no šā gada 1. janvāra jau ir sākušās CO2 mērītāju piegādes skolām. Tā ir brīnišķīga iespēja stāstīt publikai par nebeidzamu rūpi palīdzēt nabaga skolēniem, kuri smok viņu klasēs. Mērītāji tagad palīdzēs noteikt, vai viņi tiešām smok vai tikai tā puspasmok. Tā ir arī brīnišķīga iespēja ievilkt naudu nāsīs - gandrīz četrus miljonus izmaksās CO2 mērītāji.
Ja tiks konstatēts, ka skolēni smok, ventilācijas iekārtu izveide tiks uzkrauta uz pašvaldību kupriem.
Droši vien projekts ar laiku sadārdzināsies, jo viss kļūst dārgāks. Un tad jau valstij tas izmaksās vairāk nekā četrus miljonus. Bet nu šis projekts jau ir “aizbraucis” un tiks “apgūts”.
Deviņdesmitajos gados bija milzu skandāls ap trim miljoniem latu, kas pazuda vienā cesijas darījumā. Tagad runa ir par četriem miljoniem eiro, kas tiek izplakarēti bezvajadzīgi. Rakstu lasiet šeit.
Šeit bija runa par to, ka viena ministre (Anita Muižniece (AP)) bija iedomājusies, ka viņas vara ir tik liela, ka var slēgt grāmatnīcas. Labi, ka tik skaisti tomēr nebija.
