Jaunas valdības veidošanas sarunas nupat ir iegājušas pāris strupceļos un dažās finiša taisnēs. Tās ir izrādījušās smagākas, nekā varēja šķist uzreiz pēc vēlēšanām, kad jaunas valdošās koalīcijas aprises uzreiz kļuva it kā saprotamas. Nav tomēr miera zem olīvkokiem...
Jaunajā 14. Saeimas situācijā, kur visas četras 13. Saeimā vislielāko vēlētāju atbalstu guvušās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, izceļas skarbas kolīzijas un nikna cīņa par varu.
“Jaunā Vienotība” (JV) un Krišjānis Kariņš ir izbīdījuši ultimātus, no kuriem galvenais ir ideja par jaunas Vides, klimata un enerģētikas ministrijas izveidi. Ar šādu ministriju JV noklās teju visu laukumu - vismaz 60% investīciju projektu. Tas mulsina topošās koalīcijas partnerus. Nacionālā apvienība (NA) par šo tēmu piesargās izteikties, taču “Apvienotais saraksts” (AS) pagājušajā nedēļā ieņēma visnotaļ kritisku pozīciju un uzsvēra JV idejas nepārdomātību, nesagatavotību un visādus tādus trūkumus.
JV nepaliks atbildi parādā. Cīņa saasinās! Un tas ir labi. Lai politiķi izcīnās un parāda, kurš ir varenāks! Tā ir kaisme un kaisle, kas sen nav redzēta. Varbūt tas veicina demokrātiju?
Kaut kā nejauši var tā sagadīties, ka šovakar un tuvākajās dienās plašā Latvijas informatīvajā telpā parādīsies virkne visādu faktu, kas nebūs diez cik glaimojoši “Apvienotā saraksta” politiķiem un jo īpaši arhitektam un uzņēmējam Uldim Pīlēnam.
Ko tur noliegt, arī ar “Apvienoto sarakstu” un Pīlēnu ir bijis gana daudz mulsinoša. Pīlēns nevis startēja pats sarakstā, bet bija tādā dīvainā statusā, ka ir šim sarakstam klāt kā biedrotājs, biedrības izveidotājs, gandrīz krusttēvs. Nekandidēdams vēlēšanās, viņš bija arī AS premjera amata kandidāts.
Neraugoties uz šīm dīvainībām, vēlētāji ar lielu entuziasmu balsoja par AS, un liste ir ieguvusi 15 vietas 14. Saeimā. Jādomā, ka liela daļa vēlētāju pavilkās uz šo sarakstu tāpēc, ka zināja, ka tam tuvumā stāv populārais Pīlēns.
Bet tagad mazliet par to, kas nav tik ļoti populāri un skaisti.
2018. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sāka tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas. Izmeklēšanu par karteļa darbību turpināja Konkurences padome (KP), kas no savas puses būvnieku karteļa lietu KP ierosināja 2019. gada augusta sākumā. Kartelis skaitās viens no smagākajiem konkurences pārkāpumiem, un KP pietiek vien ar pazīmēm, ka tirgus dalībnieku starpā ir notikusi aizliegta vienošanās, atšķirībā no KNAB kriminālprocesa, kurā bija jāpierāda katras personas vaina un kaitējums sabiedrībai.
Sākotnēji, kad ar šo lietu nodarbojās KNAB, runa bija par 18 uzņēmumiem, kuri, iespējams, bijuši iesaistīti kartelī. Tie bija SIA "Skonto būve", SIA "Velve", SIA "Rere būve", SIA "Re&Re", SIA "Rere meistari", SIA "Arčers", SIA "Latvijas energoceltnieks", AS "LNK Industries", SIA "RBSSKALS būvvadība", AS "RBSSKALS", AS "Latvijas tilti", SIA "Merks", SIA "Kodols M", SIA "Monum", SIA "Enfort", SIA "Abora", SIA "Ostas celtnieks" un AS "UPB". Pati pēdējā šajā sarakstā bija ar Uldi Pīlēnu saistītā firma “UPB”.
Taču, kad šo lietu pārņēma KP, uzņēmumu skaits saruka līdz 10. Kaut kā ir tā sanācis, ka starplaikā starp KNAB un KP Pīlēns ir izsprucis sveikā, un uz viņu vairs skarbās izmeklēšanas neattiecas.
Kā Pīlēnam izdevās izsprukt?
UPB padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns uzreiz paziņoja, ka UPB neesot nekādas saistības ar publiski pieminēto karteli vai kādiem citiem neatļautiem veidojumiem.
“Arī Konkurences padomes uzrādītie dokumenti apliecina, ka UPB vai tās pārstāvji nav piedalījušies nevienās sanāksmēs vai sarunās, nav apmainījušies ar informāciju, nav pieprasījuši vai saņēmuši jebkādu informāciju no citiem tirgus dalībniekiem,” pauda Pīlēns un aicināja medijus atturēties no uzņēmuma nosaukuma piesaukšanas, pirms tiek paziņots galīgais lēmums. Medijiem tas bija stindzinošs vēstījums, un tie atturējās.
Tajā pašā laikā uz plašsaziņas telpu noplūda tā dēvētās “Taureņu pirts sarunas”. Publikas apskatei tika eksponētas sarunas starp šīs valsts varenajiem politiķiem, uzņēmējiem un “lietu bīdītājiem”, kas ne visai jaukā gaismā raksturo šos personāžus. Māris Martinsons, Ilmārs Rimšēvičs un vēl citi šajās sarunās parādās diezgan pat derdzīgā gaismā. Sarunas ir ļoti apjomīgas - daudzi visu ko ir runājuši, bet zināms, ka arī Pīlēns tur dažās epizodēs ir figurējis.
Var jau būt, ka viņš ir bez vainas un nekad dzīvē neko nelikumīgu nevienam nav paudis, taču tad tagad ar vislielāko steigu prasās skaidrojums, kāda īsti ir bijusi Pīlēna loma būvnieku kartelī vai nekartelī? KP savā gala atzinumā “būvnieku karteļa” lietā to nepaskaidro, tikai atzīst, ka Pīlēna uzņēmums ticis pārbaudīts. Tad nu Pīlēnam pašam godīgi vajadzētu izskaidrot, apgāzt kompromitējošu informāciju, ja tāda pār viņa galvu nāks, izgaisināt aizdomas, ja tādas nāks. Citādi visa jaunā un skaistā valdības veidošana jau saknē būs ar drusciņ tādu kā puvuma smaku un neizskatīsies glīti.
