Šonedēļ turpināsies spraigas jaunās valdības veidošanas sarunas, un nupat jau sāk kļūt interesantāk. Jo parādās iespējamais jaunās Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība” (JV)) valdības politisko spēku sadalījums pa ministrijām un ir dzirdēti jau arī vairāki konkrēti ministru vārdi, no kuriem lielākā daļa, iespējams, tiešām arī kļūs par ministriem.
JV kā visvairāk 14. Saeimas deputātu mandātus (26) ieguvusī partija ir iecerējusi sev premjera un sešu ministru krēslus. Ir domāts, ka par ārlietu ministru paliek tas pats Edgars Rinkēvičs. Uz finanšu ministra amatu tiks virzīts Arvils Ašeradens. Anda Čakša tiek minēta kā iespējama izglītības un zinātnes ministre, Inese Lībiņa-Egnere - kā tieslietu ministre, Evika Siliņa - kā labklājības ministre, Raimonds Čudars - kā enerģētikas un klimata ministrs.
Ašeradens no 1990. līdz 2009. gadam bija laikraksta “Diena” un citu plašsaziņas līdzekļu un drukātavu direktors, bet pēc tam pievērsās politiskai darbībai. Līdz šim viņš ir vadījis dažādas Saeimas komisijas, bijis Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, bet tad nu beidzot laikam būs aizsniedzies arī līdz ministra amatam.
Ārste Čakša agrāk bija Latvijas Zaļajā partijā un kā ZZS pārstāve bija veselības ministre, kur reformēja veselības nozari un žonglēja ar sabiedrībai nesaprotamiem veselības apdrošināšanas “groziem”. Pēc amata zaudēšanas nomainīja partejisko piederību, kļūstot par “Vienotības” biedri, un tagad no JV ir ievēlēta Saeimā.
Pašā valdības veidošanas sarunu sākumā bija redzams, ka Kariņš pār vari centīsies panākt, lai Siliņa kļūst par iekšlietu ministri, bet līdzšinējais premjera biroja vadītājs Jānis Patmalnieks - par finanšu ministru. Pēc tam Patmalnieks aizkulisēs tika minēts kā iespējamais jaunais “megaministrs”, kurš pārraudzīs enerģētiku, klimatu un vidi. Taču tagad viss ir pārmainījies - partiju tirgus gaitā JV nav varējusi noklāt visu laukumu un ir bijis jādalās varā ar partneriem. Tāpēc Siliņai iedalīts nevis iekšlietu, bet labklājības ministres amats. Savukārt enerģētikas, vides un klimata ministra amatam partija ir izvēlējusies līdzšinējo Salaspils mēru Čudaru. Līdz ar to Patmalniekam laikam paliks iepriekšējais postenis - būt par “labo roku” Kariņam kā viņa biroja vadītājam. Nav tas sliktākais amats.
No “Apvienotā saraksta” (AS) reģionālās attīstības un digitalizācijas ministra amatam varētu tikt nominēts Māris Sprindžuks; iekšlietu vai zemkopības ministra amatam apsver Māra Kučinska kandidatūru.
Bet veselības ministru varētu meklēt ārpus deputātu vidus. Šobrīd ir divas reālākās figūras: Renārs Putniņš, kuru šā gada septembrī atlaida no Jēkabpils slimnīcas vienīgā valdes locekļa amata, un Kintija Barloti, Jelgavas poliklīnikas valdes locekle.
Putniņš ir apvainojies uz Jēkabpils domi un attiecīgi uz visām vietvarām kopumā, līdz ar ko var gadīties tā, ka viņš būs ārkārtīgi dedzīgs veselības aprūpes sistēmas centralizācijas piekritējs. Turpretī Barloti uzskata, ka jāveido reģionālie specializācijas centri (kardioloģija, neiroloģija u.tml.), lai speciālisti var “sakasīt” pilnu slodzi un labu atalgojumu.
Jāteic gan, ka pagaidām nemaz nav skaidrs, kurš tad īsti beigās būs ministrs, jo AS piedāvājums pārraudzīt veselību ir negaidīts un kaut kas jauns - tik negaidīts, ka ir pārsteidzis partiju apvienību nesagatavotu un tai nav pat tāda kadra, kas būtu kandidējis vēlēšanās un būtu šīm amatam piemērots.
Bijušais premjers Kučinskis droši vien ir piemērots gan iekšlietu, gan zemkopības ministra amatam, taču te redzams, ka neīstenojas Nacionālās apvienības (NA) iecere saglabāt savā pārraudzībā tās pašas ministrijas, kuras tai bija 13. Saeimas laikā. Zemkopības ministrijas nonākšana pie AS nozīmē, ka amatu zaudēs Kaspars Gerhards. Ja par iekšlietu ministru kļūs Kučinskis, var gadīties, ka zemkopības ministra amatu iegūst Edgars Putra - zemkopis no Liepājas, kurš kā Latvijas Zemnieku saeimas valdes loceklis lielo zemnieku vārdā pavisam nesen dumpojās pret Gerhardu un centās panākt ministra demisiju. Tad tagad iznāks, ka dumpinieki ir guvuši virsroku.
Tikmēr Nacionālajai apvienībai ministra amatus varētu saglabāt Nauris Puntulis Kultūras ministrijā un Ilze Indriksone Ekonomikas ministrijā. Aizsardzības ministra amatam tiekot apspriesta līdzšinējās Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces kandidatūra. Mūrniece jau pasen ar visu savu būtību ir rādījusi, ka sapņo par šo amatu.
Bet par satiksmes ministru vēl nav skaidrības. Loģiski būtu, ja Gerhards, kurš jau ir bijis gan satiksmes, gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, vēlreiz kļūtu par satiksmes ministru. Turklāt satiksme ir īstenā joma, kurā viņš ir eksperts.
Informācija par personām, kas varētu būt ministri, pagaidām ir neoficiāla un ņemta no avotiem politikas aizkulisēs, bet intensīvas sarunas notiek visu laiku un ļoti daudz kas mēdz negaidīti mainīties.
Nākamās koalīcijas partijas ir parakstījušas sadarbības memorandu, bet tas ir tāds diezgan švaks dokuments - melnraksts stiprākiem dokumentiem, kas būs valdības deklarācija un valdības rīcības plāns deklarācijas izpildei. Partijas vēl visvisādi diskutēs.
Valsts prezidents vēl nav oficiāli uzticējies un aicinājis Kariņu veidot valdību. Vēl priekšā ir dažādi likumos noteikti formāli rituāli, kuriem jānoslēdzas ar balsojumu 14. Saeimā - Ministru kabineta izveidošana sastāv no četriem posmiem: Ministru prezidenta amata kandidāta izraudzīšanās, Ministru prezidenta aicināšanas, Ministru kabineta sastādīšanas un Saeimas uzticības izteikšanas.
Jādomā, ka šoreiz jaunas valdības izveidošana neiestiepsies tā, kā tas bija pēc 13. Saeimas vēlēšanām, un droši vien Kariņš būs atkal premjers.
Taču politiķu darbības rosina bažas par to, vai šoreiz būs tik skaisti, ka tas pats Kariņš atkal varēs mierīgi novaldīt līdz 14. Saeimas pilnvaru beigām. Jo redzamas vairākas “mīnas ar laika degli”, kas kādā brīdī valdību var uzspridzināt.
JV un Kariņš valdības veidošanas gaitā ir licis sakost zobus un ciest pazemojumus koalīcijas partneriem “Apvienotajam sarakstam” un Nacionālajai apvienībai, paužot ultimatīvas prasības, no kurām galvenā ir bijusi jaunas ministrijas izveide. Zem vārdiem “enerģētika” un “klimats” slēpjas milzīga nauda un ietekme, ko pievāks sev JV.
AS un NA it kā nebūtu jāpīkst, jo JV visvairāk mandātu un tātad pienākas vairāk varas. Taču vai kumoss, ko pēc vēlēšanām par ļoti ambiciozu un pat agresīvu politiķi kļuvušais Kariņš vēlas norīt, nav pārāk liels?
Pēc jaunas ministrijas izveidošanas saturiski patukša kļūst Ekonomikas ministrija, kurai paliek maz ar ko nodarboties, bet vēl izpostītāka būs līdzšinējā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kuras atbildībā paliek tikai reģionu attīstības un digitalizācijas lietas. Varbūt AS un NA pagaidām vēl neapjauš, kur JV viņus “uzmet”, taču drīzāk jau saprot gan - nav jau politikā pirmo reizi ar pīpi uz jumta. Un gan jau arī redzēja skumjo skatu, kādā veidā Kariņam un JV 13. Saeimas vēlēšanās izdevās pievākt sev uzvarētāju lauru vainagu, bet visas kovidlaika nejēdzību piepes piestiprināt “Attīstībai/Par!”.
Veselības ministrija ir iedalīta “Apvienotajam sarakstam”, kurš varētu veselības ministra krēslu iznest ārā uz ielas un piedāvāt garāmgājējiem. Nemaz nebūtu gara rinda ļaužu, kas tajā drosmīgi ietu sēsties.
JV bauda vēlēšanu uzvaru un ēd visu maizes mīkstumu, smērējot virsū biezu kārtu sviesta, bet NA un AS jānoskatās un jāgrauž piedegusi garoziņa. Pašlaik AS un NA ir spiestas mīļā miera labad piekāpties, bet, ja tās redzēs, ka tiek pagalam apskādētas, ir iespējami arī demarši.
